Krievija gatavo jaunu, viltīgu un īpašu ofensīvu? Slaidiņš skaidro, kas masveidā tagad notiek pie Baltkrievijas robežas 0
Krievija aktīvi attīsta militāro infrastruktūru pie Baltkrievijas robežas, izbūvējot dronu palaišanas vietas, degvielas krātuves, loģistikas centrus un izmantojot arī Baltkrievijas civilo sakaru infrastruktūru. Par to TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāstīja NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Komentējot Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta informāciju, Slaidiņš norādīja, ka Baltkrievijas pierobežā tiek būvēta ceļu infrastruktūra, munīcijas un degvielas noliktavas, kas paredzētas militāriem mērķiem. Viņš uzsvēra, ka īpaši svarīgs ir Koveļas virziens, jo pa to Ukrainā nonāk Rietumu militārā palīdzība.
“Tur iet apgādes ceļš, pa kuru nāk iekšā visa Rietumu militārā palīdzība. Attālums līdz robežai ir tikai 50 līdz 70 kilometri.”
Pēc Slaidiņa teiktā, Krievija vienlaikus turpina veidot naratīvu, ka Ukraina apdraud Baltkrieviju, savukārt Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko cenšas izvairīties no pilnīgas iesaistīšanās karā. “Lukašenko turpina mēģināt izvairīties no Baltkrievijas pilnīgas iesaistīšanas Kremļa militārajos plānos. Minska cenšas līdzsvarot nepieciešamību saglabāt Krievijas atbalstu ar vēlmi saglabāt savas suverenitātes paliekas.”
Raidījumā Slaidiņš detalizēti izklāstīja Krievijas izbūvēto dronu infrastruktūru, norādot, ka gar Baltkrievijas robežu izveidots vesels tīkls. “Krievija ir izveidojusi izkliedētu dronu kara infrastruktūru gar Baltkrievijas līniju.”
Pēc viņa teiktā, sistēma ietver vismaz piecas dislokācijas vietas Smoļenskas, Brjanskas un Orlas apgabalos, kā arī Baltkrievijas gaisa telpas un civilo sakaru infrastruktūras izmantošanu dronu maršrutēšanai un signāla uzturēšanai.
Slaidiņš minēja vairākus objektus, tostarp Šatalovas lidlauku, Cimbulovas militāro kompleksu, Sečas lidlauku, Navļas un Asoviču militāros kompleksus. Viņš norādīja, ka daļa no tiem uzbūvēti pavisam nesen. “Navļas militārais komplekss tika uzcelts praktiski no nulles. Vēl 2022. gadā tur bija klajš lauks un zemes ceļš.”
Pēc majora teiktā, atsevišķās bāzēs vienlaikus iespējams uzglabāt simtiem uzbrukuma dronu, bet jaunākās palaišanas platformas paredzētas jau reaktīvajiem “Geran-5” tipa droniem.
Uz raidījuma vadītāja jautājumu, vai šādas bāzes nevajadzētu iznīcināt, Slaidiņš skaidroja, ka tas nav tik vienkārši. “Ja iznīcināsi vienu palaišanas laukumu, tas neko nedos. Tur ir desmitiem palaišanas vietu. Lai panāktu efektu, būtu nepieciešami masīvi triecieni.”
Viņš uzsvēra, ka Baltkrievijas teritorija Krievijai kļuvusi par svarīgu elementu dronu kara taktikā.
“Galvenais secinājums ir tāds, ka Krievija aktīvi izmanto Baltkrievijas civilo infrastruktūru, īpaši mobilo sakaru torņus, lai plānotu dronu maršrutus un uzturētu tiem stabilu signālu.”
Pēc Slaidiņa teiktā, šāda taktika apgrūtina Ukrainas pretgaisa aizsardzības darbu un vienlaikus rada papildu politiskus izaicinājumus, jo droni bieži pārvietojas gar Baltkrievijas robežu vai izmanto tās gaisa telpai pietuvinātus maršrutus.
