Krievija testē Baltiju un slepeni uzsāk “nulles fāzi”? Analītiķi brīdina par bīstamu scenāriju; arī Latvija nav izņēmums 0
Pēdējā laikā virs Baltijas valstīm atkal pastiprināti jūtama Krievijas aktivitāte – gan informatīvajā telpā, gan ar reāliem incidentiem. Kā norāda ISW analītiķi, šie notikumi nav nejauši, bet var būt daļa no plašākas stratēģijas pret NATO valstīm.
Viens no skaļākajiem gadījumiem – bezpilota lidaparātu ielidošana Baltijas valstu gaisa telpā. Tostarp arī Latvijā tika fiksēti droni, kuru atlūzas vēlāk atrastas teritorijā. Krievijas propaganda uzreiz sāka apgalvot, ka Baltijas valstis it kā ļauj Ukrainai izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai. Šos naratīvus atkārtoja arī Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, netieši draudot ar “atbilstošiem pasākumiem”.
Analītiķe Kateryna Stepanenko skaidro, ka šāda retorika kalpo diviem mērķiem – diskreditēt NATO un vienlaikus radīt ieganstu iespējamām nākotnes darbībām. Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka šobrīd tieša militāra drauda pazīmju nav, taču notiekošais ir jāuztver nopietni.
Īpaša uzmanība pievērsta Igaunijai, kur parādījies tā sauktais “Narvas tautas republikas” kustības naratīvs – informatīva kampaņa, kas atgādina scenārijus, kādi tika izmantoti Ukrainā pirms 2014. gada konflikta. Eksperti uzskata, ka tas var būt mēģinājums testēt sabiedrības reakciju un radīt spriedzi reģionā.
Svarīgi, ka līdzīgas kampaņas skārušas arī Latviju – iepriekš sociālajos tīklos parādījās projekts par tā saukto “Latgales tautas republiku”, kura mērķis bija šķelt sabiedrību un provocēt diskusijas par separātismu.
ISW analītiķi šādas aktivitātes raksturo kā tā saukto “nulles fāzi” – sagatavošanās posmu, kurā tiek veidoti informatīvie un psiholoģiskie priekšnoteikumi iespējamām nākotnes darbībām. Tas nozīmē, ka notiek ne tikai propaganda, bet arī aktīva vides izpēte un reakciju testēšana.
Eksperti uzsver – lai gan šobrīd nav pamata panikai, šie signāli liecina par ilgtermiņa stratēģiju. Krievija jau gadiem veido naratīvus par Baltijas valstīm, tostarp apgalvojumus par krievvalodīgo apspiešanu, un jaunie stāsti par droniem ir tikai kārtējais papildinājums šai informācijas kampaņai.
Notiekošais vairāk liecina par informatīvu spiedienu un sabiedrības ietekmēšanu, nevis tūlītēju militāru apdraudējumu. Taču tas arī parāda, cik svarīgi ir stiprināt informācijas drošību, kritisko domāšanu un uzticību valsts institūcijām.
