“Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukums Latvijā var novest pie negaidītām sekām!” lūk, ko Ukraiņu mediji raksta par mums 0
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzņēmies atbildību par to, ka Latvijas pretgaisa aizsardzība droši nenotrieca Krievijas bezpilota lidaparātus, un tāpēc ir gatavs atkāpties no amata, par Latvijā notiekošo raksta ukraiņu medijs Dialog.ua.
“Andris Sprūds, kurš atbild par Latvijas drošību un aizsardzību, ir gatavs atkāpties no amata saistībā ar skandālu par droniem, kas 7. maijā no Krievijas ielidoja Latvijas gaisa telpā, ja attiecīgu lēmumu pieņems Saeima. To viņš paziņoja intervijā Latvijas Televīzijai.
Latvijas aizsardzības ministrs Sprūds uzņēmās atbildību par to, ka daži Krievijas droni netika “droši notriekti”. Viņš atzina, ka tā ir viņa, kā arī Latvijas armijas komandiera atbildība.
Pašlaik Latvijas tiesībsargājošās iestādes vēl nav precīzi noskaidrojušas, no kuras valsts naktī uz 7. maiju Latvijā ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka tie bija Krievijas droni, un tāpēc iesniedza attiecīgu protesta notu Krievijas pārstāvim Dmitrijam Kasatkinam.
Taču, pēc Sprūda teiktā, nav izslēgts, ka bezpilota lidaparāti Latvijas gaisa telpā ielidojuši no Ukrainas. Šis jautājums pašlaik tiek skaidrots kriminālprocesā, kas sākts pēc Latvijas Krimināllikuma X nodaļas — par noziegumiem pret valsti.
Viens no bezpilota lidaparātiem, kas 7. maijā ielidoja Latvijas gaisa telpā, nokrita naftas bāzes teritorijā Rēzeknē, kā rezultātā bojājumi nodarīti četriem rezervuāriem. Taču rezervuāri bija tukši, tāpēc ugunsgrēks neizcēlās.
Pēc Lietuvas nacionālās aizsardzības ministra Roberta Kauņa datiem, Krievijas dronu ielidošanas Latvijā atvairīšanā 7. maijā piedalījās arī NATO iznīcinātāji, kas bāzēti Lietuvas lidlaukā. Tie patrulēja Latvijas gaisa telpā,” medijs raksta.
Jau vēstīts, ka pēc sabiedrības un politiķu paustās kritikas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdevis veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu reaģēšanu uz ceturtdienas rītā Latgalē piedzīvotajiem dronu incidentiem.
Sprūds tviterī norādījis, ka nevienam Latvijā nav jādzīvo ar sajūtu, ka virs galvas var nekontrolēti lidot ar sprāgstvielām aprīkoti droni. Viņš uzskata, ka Rēzeknē nokritušais drons iedzīvotājiem pamatoti rada jautājumus par drošību.
Sprūds uzdevis NBS nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību un tuvāko nedēļu laikā nodrošināt Latvijā ražoto pārtvērējdronu izvietošanu pierobežā.
Tāpat viņš uzdevis veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu vakardienas reaģēšanu, šūnu apraides aktivizēšanu un nepieciešamos uzlabojumus.
NBS komandieris Kaspars Pudāns jau ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja, ka pēc dronu incidentiem Latgalē Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izvērtēs, vai līdzšinējais pretgaisa aizsardzības modelis Latvijas austrumu pierobežā ir pietiekami efektīvs.
Pudāns pieļāva, ka aizsardzības pieeja varētu tikt pārskatīta, vienlaikus uzsverot, ka arī jauns risinājums nebūs pilnīgs. NBS nevar īsā laikā pilnībā nomainīt tehniskos līdzekļus, taču turpina stiprināt spējas, tostarp papildinot kaujas grupas ar pārtvērējdroniem. Tos plānots saņemt līdz maija beigām, un vienlaikus turpinās karavīru apmācība.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem viens nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu. NBS rīcībā ir informācija par vēl vienu nokritušu dronu, taču tā atrašanās vieta patlaban nav zināma.
Pēc NBS pieprasījuma plkst. 4.09 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ludzas, Balvu un plkst. 4.43 Rēzeknes novadā izsūtīja šūnu apraides paziņojumu. Ap plkst. 8.30 bruņotie spēki paziņoja par apdraudējuma noslēgšanos.
Vēlāk Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka nav apmierināta ar iedzīvotāju novēlotu apziņošanu par notikušo.
Sprūds atzinis, ka jautājums par to, vai šūnu apraide nav bijusi novēlota, ir pamatots, tāpēc jāizvērtē, kas ir nostrādājis, bet kas nav.
Opozīcijas politiķi pēc tam nāca klajā ar Sprūda demisijas pieprasījumu.
