“Man par zālēm jāmaksā 1579 eiro!” Kāds latvietis pēc aptiekas apmeklējuma pastāsta, kāpēc ir laimīgs dzīvot Latvijā 0
Sociālajos tīklos kāds cilvēks dalījies pārdomās par valsts kompensējamām zālēm. Viņš publicējis aptiekas čeka fragmentu, kurā redzams, ka kopējā summa par medikamentiem ir 1579,10 eiro, taču pašam ar bankas karti nācies samaksāt vien 2,45 eiro. Pārējo — 1576,65 eiro — sedz kompensācija.
Ieraksta autors atzīst, ka šādā situācijā jūtas kā laimīgs cilvēks, jo viņa dzīvībai nepieciešamās zāles valsts apmaksā pilnībā.
“Ļoti jūtu līdzi tiem, kuriem šādi paveicies nav. It īpaši žēl par tiem onkoloģijas pacientu stāstiem, kuros palīdzību zāļu apmaksāšanai jālūdz sabiedrībai. Nevaru iedomāties tādu finansiālu spriedzi, papildus visam pārējam,” viņš raksta.
Komentāros cilvēki novēl veselību un dalās ar savām pieredzēm. Kāds onkoloģijas pacients norāda, ka viena infūzija ik pēc trim nedēļām maksā aptuveni 10 000 eiro. Cits komentētājs raksta, ka viņa tēvam zāles maksājušas ap 8000 eiro, un tās valsts kompensējusi.
Vienlaikus diskusijā izskan arī skarbi atgādinājumi, ka kompensācijas sistēma ne vienmēr sedz visu nepieciešamo. Kāds komentētājs norāda, ka valsts var kompensēt tikai vienu medikamentu, bet, ja nepieciešamas otras zāles — un tas esot bieži sastopams gadījums — tās cilvēkam jāapmaksā pašam.
“Tu būtu laimīgs cilvēks, ja zāles nevajadzētu,” piebilst kāds diskusijas dalībnieks, atgādinot, ka pat pilna kompensācija neatceļ pašu slimību un tās radīto slogu.
Citi komentētāji dalās pieredzē ar autoimūnām slimībām, norādot, ka ārstēšanās šādos gadījumos nereti ir sarežģīta, ilgstoša un prasa lielu pacietību. Kāda sieviete raksta, ka arī viņai viss ticis apmaksāts un ārstēšanās beigusies veiksmīgi, tomēr, iedziļinoties sistēmā, viņa sapratusi, ka daudziem pacientiem daudz kas netiek segts.
“Ar zāļu izmēģinājumiem īsti nenodarbojas. Biju pie leišu ārstiem, un teica — ja vajag, tur un tur sūtām, to un to dodam,” viņa salīdzina pieredzi ar ārstēšanos Lietuvā, īpaši autoimūno slimību gadījumā.
Vēl kāds komentētājs autoimūnās slimības raksturo kā “mistiku un nebeidzamu kabinetu apstaigāšanu”, novēlot ieraksta autoram veselību.
Ieraksts licis daudziem aizdomāties par to, cik liela nozīme ir valsts kompensējamo zāļu sistēmai. Vienam cilvēkam tā var nozīmēt dažu eiro maksājumu aptiekā, citam — nepieciešamību lūgt palīdzību ziedotājiem vai atteikties no ārstēšanas, kuru pašam apmaksāt nav iespējams.
Diskusijas kopējais tonis ir līdzjūtīgs, taču arī satraukuma pilns. Cilvēki priecājas par tiem, kuriem ārstēšana tiek apmaksāta, vienlaikus atgādinot, ka Latvijā joprojām ir daudz pacientu, kuriem nepieciešamās zāles vai terapijas netiek kompensētas pilnā apmērā.
Jau ziņots, ka pēc tikšanās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinājis ministru kopā ar nozari pārstāvošajām organizācijām meklēt risinājumu 1. tipa cukura diabēta pacientu un onkoloģijas pacientu atbalstam.
Kā aģentūru LETA pēc tikšanās informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, amatpersonas pārrunājušas valsts kompensējamo medikamentu un medicīnisko ierīču piešķiršanas sistēmu, kā arī iespējas uzlabot sistēmas pārredzamību un paplašināt sniegto atbalstu.
Rinkēvičs pēc tikšanās paudis, ka kopumā kompensējamo medikamentu sistēmā pēdējos gados ir veiktas pārmaiņas – mainīta medikamentu izrakstīšanas kārtība, ir rasti papildu instrumenti, kā atbalstīt pacientus, kā arī piešķirtais valsts budžeta finansējums kompensējamo medikamentu izmaksu segšanai ir būtiski audzis.
“Katrs Latvijas iedzīvotājs ir svarīgs, tāpēc ir jāuzklausa tās pacientu grupas un viņus ārstējošie mediķi, kuru vajadzības līdz šim nav tikušas sadzirdētas,” norādījis prezidents.
Tāpat Rinkēvičs tikšanās laikā uzklausījis Abu Meri informāciju par virzību ar visu nozares problēmjautājumu apzināšanu, lai sagatavotu nozares prioritāros pasākumus 2027.-2030. gadam.
Abu Meri ar Rinkēviču esot vienisprātis, ka kompensējamo medikamentu jomā ir paveikts būtisks darbs, bet jāturpina uzlabot sistēmas caurskatāmība un mērķtiecīgi jāpaplašina atbalsts pacientiem, aģentūru LETA pēc tikšanās informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Abu Meri uzsver, ka viņam kā veselības ministram “svarīgi visi pacienti”, vienlaikus lēmumiem jābūt taisnīgiem, medicīniski pamatotiem un vērstiem uz lielāko ieguvumu sabiedrībai kopumā.
Ministrs norāda, ka jau šogad VM meklēs iespējas nodrošināt glikozes monitorēšanas sensorus vismaz kritiskajām pacientu grupām, vienlaikus virzot priekšlikumu par 75% kompensāciju šiem sensoriem visiem diabēta pacientiem un insulīna sūkņiem definētām pacientu grupām 2027. gada budžetā.
Abu Meri skaidro, ka ierobežota budžeta apstākļos jāpieņem sarežģīti lēmumi, kas ir arī smags uzdevums, taču pienākums ir nodrošināt, ka šie lēmumi ir “medicīniski pamatoti un taisnīgi visiem pacientiem”.
Kā vēstīts, darba grupa diabēta pacientiem nepieciešamo tehnoloģiju kompensācijas vērtēšanai konceptuāli ir vienojusies par priekšlikumu noteikt monitorēšanas sensora kompensāciju 75% apmērā pacientiem no 18 gadu vecuma, aģentūrai LETA pavēstīja VM.
Ministrija skaidrojusi, ka darba grupas mērķis ir izvērtēt un pilnveidot medicīnas ierīču kompensācijas pieeju cukura diabēta pacientiem, īpašu uzmanību pievēršot glikozes nepārtrauktās monitorēšanas sensoru un insulīna sūkņu nodrošinājumam.
Pagājušajā nedēļā aizvadīta grupas pirmā sanāksme, kurā tās dalībnieki izskatījuši vairākus priekšlikumus, kurus Nacionālais veselības dienests (NVD) sagatavojis izskatīšanai Saeimā, kā arī pārrunājuši kompensējamo veselības aprūpes pakalpojumu kopumu, objektīvu un salīdzināmu kritēriju nepieciešamību prioritāro pacientu grupu noteikšanai un finansējuma aprēķinus.
Attiecībā uz valsts apmaksātu glikozes nepārtrauktās monitorēšanas sensoru pieejamības paplašināšanu darba grupā izskatīti vairāki kompensācijas ieviešanas scenāriji.
Tikšanās laikā konceptuāli panākta vienošanās par NVD priekšlikumu noteikt monitorēšanas sensora kompensāciju 75% apmērā pacientiem no 18 gadu vecuma. Pēc VM sniegtās informācijas, šāda priekšlikuma īstenošana 2027. gada budžetā prasītu papildu 3,63 miljonus eiro. Vienlaikus darba grupa vienojusies paralēli sagatavot alternatīvu risinājumu, nosakot prioritārās pacientu grupas gadījumam, ja papildu finansējums pilnā apmērā nebūs pieejams.
Latvijas Endokrinologu asociācijas pārstāve sanāksmē uzsvērusi, ka viennozīmīgu un medicīniski stingru kritēriju sensora nozīmēšanai var nebūt, tomēr asociācija apņēmās sagatavot priekšlikumus iespējamajiem atlases principiem. Papildus tam Zāļu valsts aģentūra (ZVA) sniegs informāciju par starptautisko pieredzi un izmaksu efektivitātes izvērtējumiem, identificējot pacientu grupas, kurām ieguvums no sensora kompensācijas ir vislielākais.
Par insulīna sūkņu kompensāciju darba grupa vienojusies, ka pamatā tiks izstrādāti skaidri klīniskie kritēriji, kurus sagatavos Latvijas Endokrinologu asociācija. Vienlaikus norādīts uz būtisku praktisku aspektu – endokrinologu kapacitāti, jo insulīna sūkņa uzsākšana prasa ambulatoru pieslēgšanu un pacienta apmācību. Aplēsts, ka optimālos apstākļos valsts sistēma varētu nodrošināt insulīna sūkņu terapijas uzsākšanu aptuveni 100-200 pacientiem gadā. 2027. gadā insulīna sūkņu nodrošināšana 100 papildu pacientiem prasītu 1,65 miljonus eiro, liecina aprēķini.
Arī insulīna sūkņu jomā ZVA sagatavos piedāvājumu, balstoties uz starptautisko praksi un izmaksu efektivitātes analīzi, lai atbalstītu pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu.
Ministrijā sola, ka darba grupa turpinās darbu pie kritēriju, prioritāšu un finansējuma scenāriju precizēšanas, lai VM varētu sagatavot sabalansētu un ilgtspējīgu priekšlikumu medicīnas ierīču kompensācijas pilnveidei cukura diabēta pacientiem.
Šobrīd nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas tiek nodrošinātas noteiktām pacientu grupām: bērniem līdz 18 gadu vecumam, pacientēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā ar 1. vai 2. tipa cukura diabētu, kuras saņem insulīna terapiju, pacientiem pēc orgānu transplantācijas un pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas.
Savukārt valsts apmaksāti insulīna sūkņi pieejami cukura diabēta pacientiem līdz 24 gadu vecumam, ja pacientiem tie tikuši nodrošināti iepriekš nepilngadības periodā.
