“Tieši cik lielā dir*ā mēs esam Siliņa, Sprūd un Rinkēvič?” Latvieši ir nikni par tik nekaunīgiem valdības lēmumiem 0
Sociālajos tīklos asas diskusijas izraisījis ieraksts par aizsardzības ministra Andra Sprūda došanos atvaļinājumā brīdī, kad Latvijā aktualizējušās ziņas par svešzemju droniem valsts teritorijā. Ieraksta autore pauž neizpratni, kā šādā situācijā aizsardzības ministrs var doties prom, nevis atcelt atvaļinājumu un iesaistīties radušās situācijas risināšanā.
“Paga, ko??? Sprūds notin makšķeres un paņem atvaļinājumu no rītdienas?! Nopietni???” raksta ieraksta autore, savā publikācijā atzīmējot arī premjeri Eviku Siliņu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Viņa norāda, ka brīdī, kad valstī ienāk svešI droni, sabiedrībai esot pamats gaidīt aktīvu rīcību no atbildīgajām amatpersonām. “Aizsardzības ministrs šādā brīdī vienkārši izdomā notīties tā vietā, lai atceltu atvaļinājumu un risinātu radušos situāciju? Tieši cik lielā bedrē mēs esam?” sašutusi raksta ieraksta autore.
Komentāros cilvēku viedokļi krasi dalās. Daļa neslēpj neapmierinātību un uzskata, ka šādā situācijā ministram atvaļinājumā doties nevajadzētu. “Ziniet daudzus valsts iestāžu vadītājus, kuriem atļauj iet atvaļinājumā, kad sākas kādi sūdi? Nē, viņus nelaiž, viņus pat atsauc no atvaļinājuma vai anulē to līdz brīdim, kad viss tiek sakārtots,” raksta kāds komentētājs.
Vairāki diskusijas dalībnieki šo situāciju uztver kā simbolisku signālu par valsts pārvaldes attieksmi. Kāds komentē: “Mani vispār šajā valstī vairs nekas neizbrīna…” Cits piebilst: “Ja Latvijā sāksies karš, tad visa augša ātri nozudīs.”
Tomēr ir arī komentētāji, kuri aizstāv ministru vai aicina vērtēt situāciju mierīgāk. Kāds norāda, ka rīkojums par atvaļinājumu, iespējams, izdots jau iepriekš, pirms konkrētie notikumi kļuva par plašas sabiedriskās diskusijas tematu. “Visi tā kā aklus tēlo, neredzot, ka rīkojums izdots 5. datumā?” jautā viens no komentētājiem.
Citi uzsver, ka aizsardzības ministrs nav vienīgais cilvēks, no kura atkarīga valsts drošība. “Un ko viņš varētu izdarīt? Nopirkt vairāk iekārtu NBS, lai šie būtu spējīgāki?” vaicā kāds diskusijas dalībnieks. Vēl kāds raksta, ka ministrs arī ir tikai cilvēks ar ģimeni, bet konkrētās situācijās esot armija un ģenerāļi, kuriem jāspēj profesionāli rīkoties.
“Ministrs arī ir tikai cilvēks, viņam ir ģimene, un viņiem nav jācieš dēļ šādiem notikumiem. Tāpēc mums ir armija un ģenerāļi, kuri ir daudz kompetentāki rīkoties šādās situācijās,” norāda komentētājs.
Vienlaikus daļa cilvēku uzskata, ka jautājums nav tikai par ministra fizisku atrašanos darbā, bet gan par uzticēšanos un atbildības sajūtu krīzes apstākļos. “Netici vārdiem, tici darbiem,” raksta kāds lietotājs. Cits komentē īsi: “Demisionēt.”
Diskusijā izskan arī pārmetumi valdošajai koalīcijai un partijai “Progresīvie”. Kāds komentētājs raksta, ka “Progresīvie katru dienu ar kaut ko izpildās”, savukārt cits uzskata, ka ministra prombūtne šādā brīdī rada sliktu iespaidu ne tikai par viņu pašu, bet arī par politisko spēku, kuru viņš pārstāv.
Neizpaliek arī ironija. “Brīnos, ka slimības lapu nepaņēma,” raksta kāds komentētājs. Vēl kāds piebilst: “Galvenais neskatīties uz augšu!” Citi savukārt atgādina iepriekš sabiedrībā apspriestas amatpersonu prombūtnes un velk paralēles ar citiem gadījumiem, kad amatpersonas kritizētas par atvaļinājumiem krīzes vai problēmsituāciju laikā.
Kopumā komentāri rāda, ka sabiedrībā ir ievērojama spriedze un neuzticēšanās valsts spējai skaidri un pārliecinoši reaģēt drošības apdraudējuma situācijās. Vieniem ministra atvaļinājums šķiet nepieņemams un simboliski ļoti neveiksmīgs lēmums, savukārt citi norāda, ka valsts aizsardzības sistēmai jāspēj darboties arī tad, ja viens politiķis nav fiziski klāt.
Diskusija vienlaikus atklāj plašāku problēmu — sabiedrība no amatpersonām krīzes brīžos gaida ne tikai formālu procedūru ievērošanu, bet arī skaidru klātbūtnes un atbildības sajūtu.
