“No jūsu konta noņemta liela naudas summa!” Sieviete pastāsta par dīvainu zvanu no “Swedbank” 0
Sociālajos tīklos kāda sieviete dalījusies ar satraucošu pieredzi — viņai zvanīts it kā no “Swedbank” numura 26244444, apgalvojot, ka no viņas konta notiek maksājumi uz citām valstīm. Sarunas laikā pienākusi arī īsziņa, kas izskatījusies kā no bankas, informējot, ka no konta noņemta diezgan liela summa.
Pēc sievietes teiktā, zvanītājs bijis ļoti pārliecinošs un piedāvājis trīs variantus: desmit minūšu laikā ierasties “Swedbank” un atcelt darījumus, saņemt saiti, kurā viņa pati varot “atcelt” darījumu, vai arī ļaut naudai tikt noņemtai, pēc kā banka mēģināšot to atgūt.
Sieviete vairākas reizes mēģinājusi noskaidrot, kā zvanītājs var identificēties, taču pretī saņēmusi spiedienu, ka “jārīkojas ātri”.
Vēlāk viņa papildināja savu ierakstu, norādot, ka sākumā pat neesot bijis viegli saprast, vai tiešām zvana banka vai krāpnieki. “Es biju 10 minūšu attālumā no bankas un tiešām iebraucu filiālē pārliecināties, kas par lietu, jo doma, ka nauda aizpeld no tava konta, nelikās vilinoša,” viņa raksta.
Pēc notikušā sieviete aicina citus uzmanīties, uzsverot, ka, visticamāk, nav vienīgā, kura saņēmusi vai vēl saņems šādus zvanus.
Komentāros cilvēki steidz dalīties ar līdzīgiem novērojumiem un brīdinājumiem. Kāds komentētājs uzsver, ka banka nekad neprasītu klientam pašam izlemt, “ko darīt” krīzes situācijā. Ja darījumi tiešām izskatās aizdomīgi, banka pati var apturēt darījumus vai bloķēt karti.
“Bankas darbinieks nekad neliks rīkoties panikā un nesūtīs linkus, lai atceltu darījumu. Banka to var izdarīt pati,” norāda kāds cits komentētājs.
Vairāki cilvēki atpazīst tipisku krāpšanas shēmu — steidzināšanu. “Jāreaģē ātri” esot klasisks paņēmiens, lai cilvēku iedzītu stresā un viņš pārstātu domāt racionāli. Tieši šādā brīdī krāpnieki cer panākt, ka upuris nospiež saiti, ievada datus vai apstiprina darbības, kuras normālā situācijā neapstiprinātu.
Citi komentētāji skaidro, ka arī telefona numurs ekrānā ne vienmēr nozīmē, ka zvans tiešām nāk no attiecīgās iestādes. “Saucas numura spoofings, kur zvanītājs panāk, ka tavā telefonā parādās cits numurs nekā īstais zvana avots. To bieži dara caur VoIP sistēmām,” raksta viens no diskusijas dalībniekiem.
Daži cilvēki dalās ar līdzīgu pieredzi. Kāda komentētāja stāsta, ka viņai zvanīts no līdzīga numura, uzdodoties par kredītņēmēju palīdzības programmu. Pēc tam pienākusi īsziņa ar informāciju par organizāciju un piedāvājumu “atlaižu kodam”. Saruna šķitusi aizdomīga, jo zvanītāja runājusi ļoti pārliecinoši, taču ar lielām pauzēm un klusuma brīžiem, īpaši tad, kad uzdoti precizējoši jautājumi.
Cita komentētāja min gadījumu, kad banka viņu pati informējusi par kartes bloķēšanu, jo no kartes bija nozagta nauda. Tomēr nauda vēlāk atgriezta, jo kliente nebija devusi apstiprinājumu aizdomīgam maksājumam.
Diskusijā cilvēki arī jautā, kā krāpniekiem izdodas “noklonēt” vai atdarināt bankas numuru. Citi atbild — tieši šī iemesla dēļ nevajadzētu uzticēties tikai tam, kas redzams telefona ekrānā. Drošāk ir pašam pārtraukt sarunu un zvanīt bankai uz oficiālajā mājaslapā norādīto numuru vai pārbaudīt situāciju internetbankā.
Kopumā ieraksts izraisījis plašu atsaucību, jo shēma izskatās pārliecinoša: zvans no it kā zināma bankas numura, īsziņa sarunas laikā, steidzināšana un “risinājuma” piedāvāšana ar saiti. Tieši šie elementi, kā uzsver komentētāji, ir iemesls būt īpaši piesardzīgiem.
Ja saņemts šāds zvans, drošākais risinājums ir nepiekrist nevienai darbībai, neatvērt saites, nesaukt Smart-ID vai internetbankas kodus un pašam sazināties ar banku, izmantojot tikai oficiālos kontaktus.
