“Ar savu burku uz veikalu?” Jau šovasar Latvijā sāksies pārmaiņas iepirkšanās paradumos – ko tas nozīmēs pircējiem
5
Latvijas pircējiem jau šovasar būs jārēķinās ar pirmajām pārmaiņām veikalos – no 2026. gada 12. augusta visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, sāks piemērot jauno iepakojuma regulu.
Tā paredz samazināt vienreizlietojamā iepakojuma daudzumu un veicināt atkārtoti lietojamas taras izmantošanu.
Īsumā šajā rakstā lasi par to, ka:
- no 12. augusta Latvijā sāks darboties jauna iepakojuma regula;
- kas mainīsies pircējiem;
- kā tirgotāji tam gatavojas.
Stingrākas prasības, piemēram, lielo veikalu pienākums daļu tirdzniecības platības atvēlēt atkārtotas uzpildes punktiem, paredzētas vēlāk – no 2030. gada, bet maziem soļiem mēs pakāpeniski pārejam uz jaunu iepirkšanās pieredzi un izpētām plašāk, ko paredz regula un kāds ir pašu tirgotāju viedoklis.
jaunā ES iepakojuma regula nozīmē, ka veikaliem pakāpeniski būs jāmazina liekais iepakojums un jāpiedāvā vairāk iespēju iepirkties ar atkārtoti lietojamu taru.
Pircējiem tas var nozīmēt, ka veikalos biežāk parādīsies iespēja noteiktas preces iegādāties nevis jau safasētas plastmasā, bet iepildīt savā vai veikala piedāvātā atkārtoti lietojamā traukā. Piemēram, teorētiski tas varētu attiekties uz beramajiem produktiem, riekstiem, putraimiem, saldumiem, tīrīšanas līdzekļiem, šķidrajām ziepēm vai līdzīgām precēm.
Veikaliem būs jāizskaidro, kādu taru drīkst izmantot un kādi higiēnas noteikumi jāievēro. Tas nozīmē, ka nevarēs vienkārši atnest jebkuru netīru burku vai pudeli un prasīt, lai tajā kaut ko iepilda.
Ja tara neatbildīs prasībām, veikals varēs atteikt tās izmantošanu.
No 2026. gada 12. augusta sāks piemērot pirmās regulas prasības – iepakojumam būs jābūt pārdomātākam, vieglāk pārstrādājamam un pēc iespējas mazāk visa liekā. Pircējiem tas uzreiz nenozīmēs pilnīgi jaunu iepirkšanās kārtību visos veikalos, taču pakāpeniski kļūs redzamākas iespējas izmantot atkārtoti lietojamu taru, samazināsies nevajadzīgs iepakojums, bet līdzņemšanas ēdienu un dzērienu vietās klientiem būs jādod iespēja izmantot arī savu trauku. Stingrākās un pamanāmākās pārmaiņas veikalos gaidāmas vēlāk – līdz 2030. gadam. Tad no 2030. gada prasības kļūs stingrākas.
Lielākiem veikaliem var nākties daļu tirdzniecības platības atvēlēt atkārtotas uzpildes vietām, kur pircēji varēs iegādāties preces savā vai atkārtoti lietojamā tarā.
Pircējiem tas var patikt, jo būs iespējams samazināt plastmasas un cita iepakojuma daudzumu. Taču var būt arī neērtības – jāatceras paņemt līdzi trauku, iepirkšanās var kļūt mazliet lēnāka, un tirgotāji brīdina, ka jaunās sistēmas ieviešana var prasīt papildu izmaksas.
“Iepakojuma regulas mērķis ir novērst izlietotā iepakojuma rašanos – samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus, līdz 2030. gadam panākt, ka viss ES tirgū pieejamais iepakojums ir otrreizēji pārstrādājams un samazināt vajadzību pēc primārajiem dabas resursiem un izveidot labi funkcionējošu otrreizējo izejmateriālu tirgu, un ar obligātu mērķrādītāju palīdzību palielināt pārstrādātas plastmasas izmantošanu iepakojumā.
Atbilstoši Iepakojuma regulas prasībām tirgotājiem, kas piedāvā atkārtotas uzpildes iespējas, ir jāinformē patērētāji par taras veidiem, ko tie var izmantot, kā arī par higiēnas standartiem un drošības noteikumiem. Praksē šādas iespējas jau piedāvā atsevišķas tirdzniecības vietās, piemēram, “Stockmann” pārtikas produktiem un Āgenskalna tirgus sadzīves ķīmijai,” LA.LV paskaidro Klimata un enerģētikas ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta vecākā eksperte Zane Leimane.
Sazinājāmies ar “Rimi”, “Lidl” un “Maxima” pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par jauno regulu.
“Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite skaidro, ka “Tādas prasības kā produktu piedāvāšana atkārtoti lietojamā iepakojumā vai pēc svara mudina gan mazumtirgotājus, gan patērētājus domāt par to, kā produkti tiek iepakoti un patērēti. Arī “Rimi” jau vairākus gadus iepazīstinām un izglītojam savus pircējus par šādām iespējām, piemēram, “Rimi” 2021. gada sākumā kā pirmais mazumtirgotājs Baltijā uzsāka produktu tirdzniecību bez iepakojuma: specializētā stendā pircēji var iegādāties Latvijā ražotus augstvērtīgus saimniecības un higiēnas produktus, izmantojot līdzi paņemto iepakojumu. Pirmais veikals, kur tika uzstādīts šāds stends, bija Rimi tirdzniecības centrā “Spice”, Rīgā.
Tajā pašā laikā jaunās direktīvas prasības īstenošana un ieviešana ir gana sarežģīta un prasa veikt lielas izmaiņas ne tikai veikalos, bet arī visā piegādes ķēdē un iepakojumu sistēmās. Mazumtirgotāju galvenais uzdevums būs rast līdzsvaru starp ilgtspējas mērķiem, produktu drošību, efektivitāti un klientu ērtībām.
Arī produktu drošība joprojām būs galvenā prioritāte, jo iepakojumam ir izšķiroša nozīme produktu aizsardzībā pret piesārņojumu, bojājumiem un sabojāšanos. Pašā regulā ir norādīts, ka iepakojumam joprojām ir jāpilda tā pamatfunkcijas, tostarp drošības un higiēnas prasības. Tādējādi jebkura pāreja uz atkārtoti lietojamu vai samazinātu iepakojuma daudzumu tiks īstenota, neapdraudot pašu produktu.
Regulā minētie noteikumi galvenokārt attiecas uz ēdienu līdzņemšanai un dzērieniem (lai pārietu uz atkārtoti lietojamiem risinājumiem), svaigiem produktiem, kurus var pārdot pēc svara (augļi un dārzeņi, maizes izstrādājumi – bez pārmērīga un nevajadzīga iepakojuma), kā arī uz tām produktu kategorijām, kurās var izmantot uzpildīšanas sistēmas, piemēram, personīgās higiēnas preces – šampūns, šķidrās ziepes u.c.). Tomēr jāpiebilst, ka veikalā pieejamais sortiments būs atkarīgs no praktiskiem faktoriem, piemēram, produktu veida, higiēnas prasībām un klientu pieprasījuma. Visas izmaiņas tiks ieviestas pakāpeniski, sākot ar tām kategorijām, kurās tas būs izdarāms ātrāk un vienkāršāk.
Noteikti varēsim novērot dažādas reakcijas – būs klienti, kuri visticamāk, atzinīgi novērtēs pārmaiņas, un būs tādi, kas nevēlēsies mainīt paradumus un paliks pie ierastajiem risinājumiem.
Tāpēc šādos gadījumos svarīgi veikalos un citos kanālos izvietot skaidru komunikāciju, lai jaunā pieredze un pārmaiņas klientiem būtu pozitīvas un viegli izprotamas.
Šī regula un tajā noteiktās prasības tiks ieviestas pakāpeniski līdz 2040. gadam, tāpēc arī izmaiņas veikalos notiks pakāpeniski. Tomēr šīs pārmaiņas prasīs laiku un resursus, tostarp, personāla apmācību, veikala plānojuma pielāgošanu, atkārtoti lietojamu iepakojumu sistēmu ieviešanu, kā arī atkārtoti lietojamā iepakojuma higiēnas kontroli un vēl daudz ko citu.
Regulas prasību ieviešana uzņēmumiem nozīmēs papildu ieguldījumus – iepakojuma maiņu, materiālus, marķējumu un vēl daudz ko citu. Taču tas ne vienmēr automātiski nozīmē cenu pieaugumu pircējiem. Daudz kas būs atkarīgs no nozares, uzņēmumu gatavības un tā, cik lielu izmaksu daļu veido iepakojums. Daļa uzņēmumu šīs izmaksas segs efektivizējot procesus, bet ilgtspējīgāki risinājumi ilgtermiņā var pat stabilizēt cenas.
Būtiskākais, ko izcelt – izmaiņas nenotiks vienā dienā.
Tās tiks ieviestas pakāpeniski visā Eiropas Savienībā, sniedzot gan mazumtirgotājiem, gan patērētājiem laiku pielāgoties un atrast efektīvākos risinājumus. Regulas mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu, vienlaikus saglabājot produkta kvalitāti un drošību.”
“Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule: “Maxima” prioritāte ir nodrošināt zemas cenas ikdienā nepieciešamiem produktiem, vienlaikus rūpējoties par ietekmes mazināšanu uz vidi un piedāvājot mūsu klientiem ilgtspējīgas izvēles.
“Maxima Latvija” jau savlaicīgi uzsāka virkni iniciatīvu, lai veicinātu videi draudzīgākas izvēles iepakojuma jomā, tāpēc kopumā klienti būtiskas pārmaiņas nemanīs. “Maxima” veikalos jau šobrīd ir pieejami virkne videi draudzīgi iepakojumu risinājumi – atkārtoti lietojami auduma maisiņi augļu un dārzeņu ievietošanai, kasu zonā piedāvājam klientiem gan papīra maisus pirkuma ievietošanai par īpaši zemu cenu, lai motivētu šos lietot vairāk, gan arī iepirkuma maisus, kuru sastāvā izmantoti 85% pārstrādātas plastmasas. Mazie maisiņi ir pieejami tikai higiēnas nolūkos pie atsevišķām produktu kategorijām, piemēram, dārzeņu iesvēršanai.
Papildus tam, daļu no mūsu pašu ražotās “Meistara Markas” kulinārijas un konditorejas produkcijas iespējams iegādāties iepakojumos, kas ražoti no videi draudzīgākiem materiāliem un pēc lietošanas ir atbildīgi šķirojami. Savukārt, lai vēl vairāk mazinātu vienreiz lietojamā iepakojuma patēriņu, vitrīnā pieejamo produkciju iespējams iesvērt atkārtoti lietojamā iepakojumā, piemēram, klienta līdzi paņemtā traukā.
Īpaši pārdomāta mūsu uzņēmumā ir atkritumu pārstrāde – gan loģistikā, gan veikalos, gan arī birojā tiek šķiroti vairāki iepakojumu veidi, piemēram, kartons, plēve, PP materiāla kastes, kā arī bioloģiskie un sadzīves atkritumi. Lai videi draudzīgus ieradumus padarītu pieejamākus mūsu klientiem, pie veikaliem ir iespējams šķirot arī baterijas un elektroniskās iekārtas, nodot taru depozīta kioskā, kā arī pie atsevišķiem veikaliem nodot arī tekstila materiālus.
Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka rūpēs par pārtikas drošību jaunais regulējums neparedz atteikties no iepakojuma tur, kur tas ir nepieciešams higiēnas un kvalitātes nodrošināšanai.
Iepakojums tiks saglabāts nemainīgs atsevišķām kategorijām, kā, piemēram, svaigai gaļai, zivīm, noteiktiem piena produktiem.
Arī turpmāk “Maxima Latvija” īstenos pasākumus, lai padarītu videi draudzīgas izvēles pieejamas mūsu klientiem, kā arī cieši sadarbosimies ar partneriem, lai nodrošinātu un pilnveidotu regulas noteikto prasību ievērošanu.”
“Lidl” komentē šādi: “Pašlaik mēs aktīvi uzraugām un analizējam iniciatīvas, kas saistītas ar iepakojuma atkritumu samazināšanu un uzpildes staciju paplašināšanu.
Mēs augstu vērtējam centienus rast veidus, kā samazināt plastmasas un citu iepakojumu izmantošanu – tas saskan ar “Lidl” stratēģiskajiem ilgtspējības mērķiem.
Tomēr ierosinātās izmaiņas ir ļoti vērienīgas un attiecas uz plašu produktu kategoriju klāstu, tāpēc mēs ceram uz konstruktīvu un atklātu dialogu ar lēmējinstitūcijām. Mūsu kopīgajam mērķim jābūt rast risinājumus, kas ir ekoloģiski efektīvi, vienlaikus paliekot tehniski iespējami un ērti mūsu klientiem.
Jebkuras būtiskas izmaiņas mazumtirdzniecības infrastruktūrā – jo īpaši tās, kas paredz noteiktu mazumtirdzniecības platības procentuālo daļu – prasa ievērojamus sākotnējos ieguldījumus jaunā aprīkojumā, loģistikas procesu reorganizāciju un personāla apmācību. “Lidl” uzņēmējdarbības modelis ir balstīts uz maksimālu efektivitāti, kas ļauj mums nodrošināt viszemākās cenas. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad pircēji ir ļoti jutīgi pret cenu svārstībām, mūsu prioritāte joprojām ir cenu stabilitāte. Tāpēc šo diskusiju laikā mēs centīsimies nodrošināt, lai jaunās prasības nekļūtu par papildu slogu patērētājiem.
Latvijas iedzīvotāji jau ir pierādījuši, ka ir apzinīgi un labprāt pieņem videi draudzīgus risinājumus – lielisks piemērs tam ir veiksmīgā depozīta sistēmas ieviešana.
Tomēr pāreja uz savu iepakojumu izmantošanu ikdienas iepirkšanās vajadzībām ir nozīmīga paradumu maiņa. Mēs uzskatām, ka pircēji būtu gatavi šādām pārmaiņām tikai tad, ja šis process būtu tikpat ātrs, higiēnisks un ērts kā ierastā iepirkšanās pieredze.”
