Kulbergs brīdina par draudu Baltijas jūrā: pietiek ar vienu kuģa ķibeli, lai sekas būtu nopietnas 0
Ministru prezidents Andris Kulbergs TV24 uzsver, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjeru vidū valda ļoti augsta vienotība un ātra izpratne par reģiona drošības izaicinājumiem. Viņš norāda, ka Latvija sarunās aktīvi izvirzījusi savus jautājumus, īpaši uzsverot nepieciešamību Eiropas līmenī steidzami rast risinājumus pierobežas valstīm.
Kulberga ieskatā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas īpašā situācijā, jo tās vistiešāk izjūt agresora tuvumu gan drošības, gan ekonomisko investīciju ziņā. Tāpēc Eiropai šīs valstis jāvērtē kā izņēmuma gadījums, kur nepieciešama īpaša pieeja. Viņš uzsver, ka drošība nav atrauta no ekonomikas — ja valstij nebūs stipras ekonomikas, nebūs arī stipras drošības.
Premjers norāda, ka Baltijas valstu stiprība ir būtiska arī visas Eiropas drošībai. Ja šis reģions nebūs ekonomiski un militāri noturīgs, arī Eiropas aizsardzības kopējā sistēma nebūs pietiekami stipra. Tāpēc atbalsts pierobežas valstīm nav tikai nacionāls jautājums, bet plašāks Eiropas drošības priekšnoteikums.
Runājot par draudiem ārpus dronu jomas, Kulbergs īpaši izceļ Baltijas jūru. Viņš uzskata, ka pārāk maz uzmanības tiek pievērsts Krievijas tā dēvētajai ēnu flotei, kas turpina pārvadāt Krievijas naftu. Pēc viņa teiktā, nedēļā Baltijas jūrā pārvietojas aptuveni 150 šādu kuģu.
Šie kuģi ne tikai nodrošina Krievijai valūtas ieņēmumus un līdz ar to palīdz uzturēt tās kara mašīnu, bet rada arī tiešu apdraudējumu Baltijas jūrai. Kulbergs brīdina, ka iespējamā ekoloģiskā katastrofa būtu ļoti nopietna, jo daļa šo kuģu nav tehniski piemēroti drošai darbībai, tiem var nebūt atbilstošas apdrošināšanas, tie kuģo zem necaurspīdīgiem karogiem un mēdz izslēgt transponderus.
Šādā situācijā kuģu kustību nav iespējams pilnvērtīgi kontrolēt. Premjers uzsver, ka pietiktu ar vienu nopietnu tehnisku ķibeli, lai visa Baltijas jūras ekosistēma nonāktu nopietna apdraudējuma priekšā.
Tāpēc Kulbergs sarunās rosinājis sinhronizētu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu rīcību. Viņš norāda, ka šajā jautājumā bijusi ļoti vērtīga saruna ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, jo arī Francija saskaras ar līdzīgu problēmu. Francijas puse dalījusies ar praktiskiem risinājumiem, kā ierobežot šādu kuģu darbību un izņemt tos no komerciālās aprites.
Kulbergs uzsver, ka Francijas pieredze rāda augstu efektivitāti, un Latvija plāno šo piemēru izmantot savā darbībā. Viņa vērtējumā šis ir viens no jautājumiem, kur nepieciešama ātra, koordinēta un praktiska rīcība, nevis tikai politiskas deklarācijas.
