Simtiem aizdomīgu dronu virs Vācijas militārajiem objektiem – Berlīne steidz pastiprināt aizsardzību 2
Vācijā pēdējā laikā būtiski pieaudzis aizdomīgu dronu novērojumu skaits pie militārajiem objektiem un kritiskās infrastruktūras. Atsevišķos gadījumos virs aizsargājamām teritorijām pamanīti pat vairāki bezpilota lidaparāti vienlaikus, bet viens no jaunākajiem incidentiem jau saistīts ar dronu, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām, vēsta ārzemju mediji.
Bundesvēra Operatīvās pavēlniecības pārstāvis Vācijas medijiem norādījis, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī būtiski palielinājies ziņojumu skaits par dronu novērojumiem, kas saistīti ar Bundesvēru.
Visbiežāk tiek pamanīti atsevišķi droni, tomēr militārpersonas reizēm fiksē arī veselas bezpilota lidaparātu grupas. Vācijas drošības iestādes šādus incidentus vērtē plašākā drošības apdraudējumu kontekstā, kurā ietilpst arī spiegošana, kiberuzbrukumi, sabotāža un dezinformācija.
Droni jau nonākuši ļoti tuvu militāriem objektiem
Bažas pastiprinājās pēc tam, kad 6. augustā divi droni tika pamanīti virs Bundesvēra militārās bāzes Mehernichā Vācijas rietumos. Militārā policija tika nosūtīta uz notikuma vietu, bet policija sāka izmeklēšanu.
Šis incidents notika tikai dažas dienas pēc daudz nopietnāka gadījuma Leipcigas/Halles lidostā.
Tur tika atrasts drons, kas bija aprīkots ar profesionālām sprāgstvielām un detonatoru. Ierīce tika neitralizēta kontrolētā sprādzienā. Lidosta ir nozīmīgs kravu pārvadājumu un militārās loģistikas centrs, tostarp Ukrainas un NATO atbalsta operācijām.
Vācijas varasiestādes šo gadījumu izmeklē kā iespējamu profesionāli organizētu uzbrukumu. Federālais prokurors pārņēmis izmeklēšanu, bet pagaidām nav oficiāli nosaukts, kas varētu būt aiz notikušā.
Tikmēr ASV izlūkdienesti, kā vēsta mediji, uzskata, ka aiz Leipcigas lidostas incidenta varētu būt Krievija. Vācijas amatpersonas pagaidām nav publiski apstiprinājušas šo versiju, bet Krievija apsūdzības noraida.
Droni sāk traucēt arī lidostu darbu
Problēma neaprobežojas tikai ar militārajiem objektiem. Dronu dēļ vairākkārt nācies ierobežot arī Vācijas lidostu darbību.
Pavisam nesen, 11. augusta naktī, nezināms drons tika pamanīts Hannoveres lidostas tuvumā. Tā dēļ uz laiku tika slēgti skrejceļi, kavējot vairākus pasažieru reisus un liekot novirzīt kravas lidmašīnu. Lidostas darbība vēlāk tika atjaunota.
Tikmēr Leipcigas/Halles lidostā drona incidenta naktī tika ziņots arī par citu bezpilota objektu, kas sadūrās ar kravas lidmašīnu. Lidmašīna spēja droši nosēsties, taču notikušais vēl vairāk pastiprināja bažas par lidostas drošību.
Berlīne dubulto pretdronu vienību
Vācija uz šiem incidentiem reaģē ar drošības spēju pastiprināšanu. Iekšlietu ministra Aleksandra Dobrindta vadībā plānots dubultot federālās policijas pretdronu ekspertu komandu – no aptuveni 150 līdz 300 cilvēkiem. Tiek plānots arī palielināt ar pretdronu aizsardzību saistīto bāzu skaitu.
Vācijas amatpersonas arvien biežāk runā par nepieciešamību gatavoties tā dēvētajam hibrīdkara apdraudējumam. Droni šādā scenārijā var tikt izmantoti ne tikai uzbrukumiem, bet arī izlūkošanai un kritiskās infrastruktūras novērošanai.
Īpaši satraucošs ir fakts, ka aizdomīgie droni parādās vietās, kur atrodas militārā infrastruktūra vai objekti, kas ir būtiski Ukrainas atbalstam un NATO loģistikai. Leipcigas/Halles lidosta ir viens no šādiem stratēģiski nozīmīgiem objektiem.
Tādēļ Vācijā jautājums vairs nav tikai par to, kas lido virs aizliegtajām teritorijām, bet arī par to, cik ātri un efektīvi valsts spēj šādus bezpilota lidaparātus pamanīt, identificēt un apturēt.
