Viens foto, kas šodien daudziem liek noelsties – cik maksāja alus, eļļa, milti un citi labumi 2004. gadā 0
Cenas, kas šodien šķiet gandrīz neticamas – alus pudele par 30 santīmiem, divu litru alus par 80 santīmiem, bet pudele eļļas par aptuveni 60 santīmiem. Sociālajos tīklos uzmanību piesaistījusi fotogrāfija no Rīgas Centrāltirgus, kas ļauj ieskatīties tā laika preču piedāvājumā un cenās.
Attēls izraisījis pamatīgu nostalģijas vilni. Tiesa, komentētāji ātri vien atgādina – salīdzināt toreizējās un tagadējās cenas, neņemot vērā algas un pirktspēju, nebūtu īsti godīgi.
Fotogrāfijā redzams visai raibs tā laika pārtikas preču klāsts. “Alojas” kartupeļu ciete maksājusi 28 santīmus, savukārt dažādu beramo produktu paciņām redzamas cenas no aptuveni 35 līdz 99 santīmiem.
Īpaši labi redzamas augu eļļas – vairākām pudelēm cena ir 58, 60, 62 un 65 santīmi, bet citām tā sasniedz aptuveni 75–76 santīmus.
Taču visvairāk komentētāju uzmanību piesaistījis alus plaukts.
Puslitra “Aldara” alus pudeles atkarībā no šķirnes maksājušas aptuveni 30–33 santīmus, bet “Bauskas” alus – 37 santīmus.
Savukārt divu litru plastmasas pudelēs pildītais alus, tostarp “Rīgas”, “Vārpa”, “Brenda” un citi, maksājis ap 70–92 santīmiem.
Tieši šo laiku labi atceras arī Rolands: “2 litru bamplis pa 0,80 santīmiem,” viņš raksta.
Citam atmiņā palicis “Latgales” divu litru gaišais alus, bet vēl kāds apgalvo, ka “Aldara Pilzenes” savulaik varējis nopirkt pat par 18 santīmiem.
Tomēr ne visiem fotogrāfija izraisījusi patīkamu nostalģiju. Ilgmārs atceras, cik daudz šo dzērienu savulaik izdzerts, taču tagad, viņaprāt, to garša vairs nešķiet atcerēšanās vērta.
Diskusija diezgan ātri no lētā alus pārgājusi pie daudz sarežģītāka jautājuma – vai dzīve toreiz tiešām bija lētāka, ja ņem vērā cilvēku ienākumus?
Normunds atminas algas 60–80 latu apmērā, savukārt Juris raksta par 35 latiem. Citi gan šādiem skaitļiem nepiekrīt un norāda, ka dažās profesijās tolaik varējis nopelnīt vairākus simtus latu.
Artis trāpīgi norāda, ka tikai pēc cenu zīmēm vien nevar secināt, ka tie bijuši ekonomiski labāki laiki. Viņaprāt, daudz būtiskāk ir salīdzināt, cik daudz preču cilvēks varēja nopirkt par vienas stundas vai mēneša algu toreiz un cik – tagad.
Līdzīgi spriež vēl kāda komentētāja, atgādinot, ka “nekas nestāv uz vietas” – mainās algas, cenas, inflācija un ekonomiskā situācija.
