– “LA” augustā rakstīja, ka Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa ietvaros Valsts policija ir bijusi saudzīga pret uzņēmuma “Re&Re” vadītājiem – valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku, miljonāru Aināru Pauniņu vispār neesot pratinājusi, bet līdzīpašnieku, uzņēmuma valdes locekli Didzi Putniņu liecinieka statusā pirmoreiz nopratinājusi tikai nedēļu pēc traģēdijas un vēl vienu reizi vēlāk pavasarī. Kā tas iet kopā ar solījumiem sabiedrībai, ka no atbildības neizspruks neviens? 15
– Ja tas tā ir, tad tas ir izmeklēšanas jautājums un izmeklēšanas taktika. Mans pienākums nav iejaukties.
– Varbūt pārāk labs esat? Gatavojoties šai intervijai, apzvanīju vairākus policijas iecirkņus – neviens neko sliktu par jums nevar pateikt, bet vienā vietā man pateica skaidri: pasaki, lai Ķuzis beidz tēlot labo onkuli, ir stingrāks un vairāk iejaucas jomās, kur ir problēmas!
– Neesmu despots, kas skalda un valda. Kā cilvēks, kas nācis no pašām apakšām, kā policists no papēžiem līdz matu galiem, labi zinu policijas darbu, tāpēc lietām pieeju pragmatiski un cilvēcīgi.
– Piedodiet, bet vai jūsu cilvēcība tad arī nav vainojama, ka policijai mēģināja iesmērt “Citroen” automašīnas ar neatbilstošiem dzinējiem?
– Arī man par to ir daudzi jautājumi. Viens darbinieks, kas nodarbojās ar automašīnu iepirkšanu, no darba ir atstādināts. Notiek izmeklēšana. Gribu saprast, vai tā ir ļaunprātība vai nejaušība. Komersants mums saka vienu, publiski – pavisam ko citu, lūk, policijas iepirkumā norādīts, ka automašīnām jāatbilst “Euro 6” izmešu sertifikātam, nevis jābūt ar “Euro 6” dzinēju, un piegādātās automašīnas, lai gan ir ar “Euro 5” dzinēju, esot pielāgotas “Euro 6” izmešu sertifikātam… Bet man kritērijs ir viens: Ceļu satiksmes drošības direkcija. Lai komersants dodas uz turieni un reģistrē automobiļu dzinējus kā “Euro 6”, tad nebūs problēmu. Jo visādi citādi automašīnas labas, riteņi, logi un viss pārējais ir savās vietās.
– “Latvijas Avīzē” daudz esam rakstījuši par lauksaimnieku traktoru zādzībām. Saimnieki kritizēja policijas vājumu. Gada otrajā pusē traktoru zagļi pieklusuši: īpašnieki kļuvuši uzmanīgāki vai policija labāk strādā?
– Šogad izdevies aizturēt vairākas grupas, kas apzaga lauksaimniekus, arī no Lietuvas. Pratināšanā lietuvieši paskaidroja: uz Latviju braucam tāpēc, ka vieglāk nozagt, Lietuvā tehnikai žogs riņķī, video, apsardze, signalizācijas, sargi. Nekādā gadījumā negribu uzvelt vainu zemniekiem, ka tā ir viņu atbildība, ka viņus apzog, bet skaidrs, ka var daudz darīt, lai mazinātu zagļu interesi, sevišķi, ja runa ir par dārgu tehniku. Zaglis jau iet tur, kur vieglāk zagt.
– Skaidrs, ka piemājas saimnieks vecam belorusam diez vai liks dārgu signalizāciju, navigācijas iekārtu un vai to caur video kameru novēros savā datorā, bet ja tev ir “John Deer” vairāku desmitu tūkstošu vērtībā un saimniecības apgrozījums miljons, tad arī pašam par drošību jādomā.
– Tieši tā. Vasarā atvaļinājuma laikā braucu cauri Lietuvai un speciāli pētīju lauksaimnieku saimniecības, kas gadījās pa ceļam: ja bija laba tehnika, žogs bija riņķī un varēja manīt video kameras. Palūkojiet, kā mūsu ceļu būvnieki uz nakti noliek tehniku – nekas nepaliek neapsargāts! Statistika liecina, ka no 2010. gada sākuma līdz šodienai nozagti 182 traktori (to skaitā cita lielgabarīta lauku apstrādes tehnika), no kuriem 70 ir atrasti. Nozagto vienību skaits pa gadiem: 19, 16, 34, 25, 29, 34, 24.
– Esam rakstījuši arī par ekonomiskiem noziegumiem vai aizdomām par tādiem, piemēram, kur kādi biznesa konsultanti, kuri, žonglējot ar likumu normām un melojot, iespējams, apkrāpj klientus un valsti.
– Lai izmeklētu ekonomiskos noziegumus, aizdomas par tādiem, nepieciešami lieli resursi. Nevaram mēs visu izmeklēt – nekur pasaulē tā nenotiek. Mēs visu varam piefiksēt, bet nav iespējams katram noziegumam veltīt maksimālus resursus. Tas ir jautājums par prioritātēm, kuras būtu jānosaka valstij. Policijas uzkrājumā ir vairāk nekā 200 000 lietu… Kad parādījās ārvalstu investoru signāli, ka Latvijā no likuma viedokļa ir problēmas ar ekonomisko vidi, daudz ļaunprātīgu maksātnespējas gadījumu un cita veida līdzekļu izkrāpšana, valdības līmenī saņēmām uzdevumu šai problēmai pievērst uzmanību. Tāpēc izveidojām 22 cilvēku grupu, kas ar to nodarbosies. Plānots, ka šī nodaļa, kas izmeklēs smagos ekonomiskos noziegumus, sāks darbu no nākamā gada.
– Kādas noziedzības tendences uzrāda šis gads?
– Kopaina ir stabila. Mazliet uztrauc Rīgas un Latgales reģioni, kur noziegumu ir nedaudz vairāk nekā pirms gada. Tas skaidrojams ar to, ka ap galvaspilsētu arvien vairāk koncentrējas cilvēki un finanses, arī robeža pievelk likumu pārkāpējus. Rīga un tās apkaime, kā daudzi vērtē, jau kļuvusi kā tāda valsts valstī.
Bet būtiski krities slepkavību skaits. 2015. gadā bija 87 slepkavības, bet šogad, domāju, skaitli 80 nesasniegs. Atceros, kad pirms gadiem 16 atnācu strādāt uz Rīgu, te vien bija 180 slepkavību gadā, valstī – ap 300. Protams, iedzīvotāju kopējais skaits ir krities, bet ne tik būtiski.
Uztrauc un biedē sadzīviskā vardarbība: pēdējos gadus pieaug gadījumu skaits, kad cilvēki vēršas policijā un tiesā ar sūdzībām, ka tiek ģimenē vardarbīgi iespaidoti. Tas daļēji saistīts ar to, ka kopš 2014. gada varmāku var izlikt no mājokļa. Bet tas ir stāsts arī par narkotikām, dzeršanu, nemotivētu vardarbību, kas rodas no dzīvesveida vai neatrisinātām problēmām. Vardarbības mazināšana un cilvēka drošība sabiedrībā – tā ir viena no mūsu prioritātēm.
