Laidīs klajā monogrāfiju par dziesmu svētku tradīciju Baltijas valstīs 0
Nākamnedēļ, 29.oktobrī, nākamo Dziesmu un deju svētku rīkošanai veltītās konferences laikā Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) laidīs klajā monogrāfiju “Tradīcijas anatomija”, kurā detalizēti aprakstīts trīs gadu garumā īstenots pētījums par šiem svētkiem Latvija, Lietuvā un Igaunijā, ceturtdien Dziesmu un deju svētku padomes sēdē sacīja LKA profesore Anda Laķe.
Viņa skaidroja, ka pētījums, kas tapis laika posmā no 2015. līdz 2018.gadam, sniedz ieskatu svētku tradīcijā no finansiālā, zīmološanas, repertuāra, emocionālā un daudziem citiem aspektiem. Aptaujās, intervijās un fokusa grupās iesaistījušies vairāki tūkstoši dziesmu svētku kustībā iesaistītie no trijām Baltijas valstīm.
Laķe norādīja, ka, līdzās samērā glaimojošai statistikai par svētku apmeklētību un tā korelāciju ar iedzīvotāju piederības sajūtu valstij, tajā tiek arī “pataustītas ribas” ar mērķi aizdomāties par Dziesmu un deju svētku tradīcijas formām.
Viens no pētījuma laikā konstatētajiem faktiem ir svētku dalībnieku uzskats, ka pārlieku maz tiek atspoguļoti negatīvie aspekti saistībā ar svētku organizēšanu, repertuāra izvēli vai pasākumu formām.
Kā ziņots, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 29.oktobrī norisināsies Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) rīkotā konference “Dziesmu un deju svētki ceļā uz tradīcijas 150-gadi”, aģentūru LETA informēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Konferences laikā diskutēs gan par svētku repertuāru, starpsvētku procesa organizāciju, komunikāciju, biļešu izplatīšanas modeļiem un citiem būtiskiem jautājumiem, kā arī akcentēs Dziesmu svētku kopienas aktīvāku iesaisti starpsvētku organizatoriskajā procesā.
Konferenci klātienē varēs apmeklēt ikviens interesents, taču diskusijas būs iespējams vērot arī tiešsaistē.
Kā uzsvēra LNKC direktore Signe Pujāte, domājot jau par 2023.gada Dziesmu un deju svētkiem, kā arī par tradīcijas saglabāšanu ilgtermiņā, ir nepieciešams, izvērtējot 2018.gada svētku pieredzi, vienoties par dažiem pamatjautājumiem – kāda ir svētku misija, kas ir svētku galvenās mērķgrupas, pēc kādiem principiem jāveido svētku repertuārs, kā arī par laikmeta ieviestajām izmaiņām gan kopienas iekšienē, gan sabiedrības pieprasījumā un mūsu kopīgā spējā to akumulēt kā impulsu pozitīviem jaunievedumiem.
“Vēlamies izdiskutēt arī aizvadīto svētku pieredzi un izveidot ceļa karti nākamajiem svētkiem,” pauda LNKC direktore Signe Pujāte.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Latvijas valsts simtgades svinību zīmē norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam.
