Latkovskis par riskiem, ko varētu radīt mošeju būvniecība Latvijā: “Ja tu izspied zobu pastas tūbiņu, atpakaļ to “sastūķēt” nav iespējams” 20
Latvijā jau ilgstoši raisās diskusijas par to, vai valstī ir nepieciešama mošeja. Vieni uzskata, ka reliģiskās brīvības nodrošināšana paredz iespēju visām konfesijām celt savus dievnamus, savukārt citi norāda uz drošības un kultūras identitātes jautājumiem, kas saistīti ar mošejas būvniecību. Šī tēma ik pa laikam aktualizējas gan politiskajā vidē, gan sabiedrībā, raisot plašas diskusijas par Latvijas vērtībām, drošības apsvērumiem un integrācijas iespējām.
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” 14. Saeimas deputāts (JV), Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norāda: “Latvija ir viena no divām Eiropas valstīm, kurā nav mošejas”. Viņš atzīmē, ka otra Eiropas valsts, kurā nav mošejas, ir Igaunija.
Latkovskis uzskata, ka mošejas neesamība ir liels panākums Latvijas drošības iestādēm, kas gadiem ir spējušas pārliecināt atbildīgās amatpersonas, ka atļauja mošejas būvniecībai nav jāizsniedz.
“Ļoti daudz cilvēki Rietumeiropā pievēršas Allāham, atrodoties cietumā, kur viņi ir vieglāk ietekmējami, pamatojot, ka visas nelaimes ceļas no kristietības jeb Rietumeiropas valstīm, tādā veidā aicinot viņus uzbrukt un iznīcināt valstis, kuras ir balstītas uz kristīgām vērtībām,” norāda Latkovskis.
Latkovskis atzīmē, ka viņš kā Nacionālās drošības komisijas vadītājs pilnībā atbalsta mošeju neesamību, uzsverot, ka Latvijā svarīgākas ir mūsu tradicionālās konfesijas, kas ir piederīgas Latvijai.
“Ja tu izspied zobu pastas tūbiņu, atpakaļ viņu sastūķēt, lai kā gribētu, nav iespējams. Tieši tāpēc šis lēmums – neatļaut būvēt šeit mošejas – bijis pareizais attiecībā uz Latviju. Tas, kas notiek Rietumeiropā, man diemžēl ir jāsaka, ka viņi ir izspieduši šo zobu pastas tūbiņu un atpakaļ to dabūt nevar,” uzsver Latkovskis.
Viņš norāda, ka mums nav nepieciešama vēl viena problēma Latvijā, ko varētu radīt mošeju būvniecība, uzsverot, ka atrodamies tieši blakus agresorvalstij, kas veicina hibrīdkaru. Kā piemēru viņš min nelegālo imigrantu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu: “Labāk ir preventīvi nepieļaut šai problēmai attīstīties, nekā ar to pēc tam cīnīties.”
