Latvijā
Izglītība

Latviešu valoda zinātnē nosargāta?7


Sociolingviste un Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Vineta Poriņa (no kreisās) un rakstniece, tulkotāja un publiciste Rudīte Kalpiņa tikšanās laikā ar ministri.
Sociolingviste un Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Vineta Poriņa (no kreisās) un rakstniece, tulkotāja un publiciste Rudīte Kalpiņa tikšanās laikā ar ministri.
Foto: Zane Bitere/LETA

Doktorantūras studenti varēs promocijas darbus rakstīt latviski, un arī darbu aizstāvēšana notiks latviski, svešvalodas aizstāvēšanā varētu tikt izmantotas tikai daļēji: tāds bija izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas solījums izglītības un kultūras nozares darbiniekiem, kuri vakar bija ieradušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) runāt par latviešu valodas lomu zinātnē.

Nesen daļā sabiedrības uzvirmoja satraukums par IZM tapušo koncepcijas projektu par pārmaiņām doktorantūrā, kur cita starpā bija paredzēts, ka promocijas jeb doktora darbs jāizstrādā angļu valodā vai citā starptautiskā zinātnes valodā atkarībā no veiktā pētījuma jomas.

Promocijas darbu latviešu valodā drīkstētu izstrādāt vien tad, ja to pieprasa pētījuma joma un tēma. Visu nozaru promocijas darbus iecerēts likt vērtēt pieciem recenzentiem, no kuriem divi būtu no ārvalstīm.

Pret to, ka latviešu valodā izstrādāt promocijas darbus varēs tikai īpašos gadījumos, uzrakstītas jau divas vēstules, ko parakstījuši simtiem protestētāju. Tomēr uz tikšanos ar ministri ieradās vien aptuveni desmit interesentu. Latvijas Lietišķās valodniecības asociāciju, kas bija vēstuļu iniciatore, pārstāvēja sociolingviste Vineta Poriņa.

Viņa pauda viedokli, ka IZM nebūtu jāveicina latviešu valodas izskaušana no zinātniskajiem darbiem. Promocijas darbu pamatvalodai jābūt latviešu, un tikai īpašos gadījumos tos varētu rakstīt kādā citā Eiropas Savienības (ES) valodā. “Jau šobrīd diezgan daudz zinātnisko darbu top angliski. To nevajadzētu vēl vairāk nostiprināt,” teica V. Poriņa.

Arī valodnieks Andrejs Veisbergs teica, ka no IZM sagatavotās koncepcijas angļu valoda vispār būtu jāizslēdz, jo nav saprotams, ar ko tā pārāka par citām ES valodām.

“Ja likumā tiktu noteikts, ka latviski vairs nevar rakstīt doktora darbus, jebkurš Latvijas pilsonis varētu šo normu apstrīdēt tiesā, jo tā ir klaja valodas diskriminācija,” uzskata valodnieks.

Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis piebilda, ka nevajadzētu aizliegt doktora darbus rakstīt angliski, taču uzspiest angļu valodu arī nedrīkst. Angliski rakstītiem promocijas darbiem noteikti būtu jāpievieno plašs kopsavilkums latviski.

Ja ir svarīgi, lai Latvijā tapušos zinātniskos darbus izvērtētu arī starptautiski, valsts varētu rast finansējumu promocijas darbu tulkošanai angļu valodā. Ja gadā vidēji promocijas darbus aizstāv ap simts doktorantu, valstij nāktos rast aptuveni 250 000 eiro gadā tulkošanas apmaksai. Nebūtu pareizi tulkošanu uzlikt uz doktorantu pleciem.

Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze piebilda, ka ļoti svarīga ir tulkojuma kvalitāte. Sliktā angļu valodā tulkoti zinātniskie darbi nepalīdzēs uzlabot Latvijas zinātnieku starptautisko konkurētspēju.

H. Matulis piebilda, ka būtu arī svarīgi veidot katrā zinātnes jomā terminu krājumu, kas būtu pie­ejams tīmeklī.

Akadēmiķis Organiskās sintēzes institūta zinātniskās padomes loceklis Ivars Kalviņš pauda, ka starptautiski daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta nevis doktora darbam, bet gan zinātniskajām publikācijām, kas parasti top svešvalodās. Līdz ar to starptautiskai konkurētspējai zinātniskā darba valoda nav tik svarīga. Taču Latvijai gan tā ir būtiska: ja jaunie zinātnieki zinātniskos darbus rakstīs tikai angliski, viņi tiks stumti prom no Latvijas.

“Ar koncepcijas projektā ierakstīto dots psiholoģisks signāls, ka latviešu valoda ir mazvērtīgāka,” sacīja filoloģijas doktore Anna Vulāne. Pati savulaik rakstījusi doktora darbu krieviski, un pēc tam nebija nemaz tik viegli par zinātni izteikties latviešu valodā.

“Jau tagad promocijas darbos ir nevis latviskoti termini, bet angliski, ir arī sintakses kļūdas, kas norāda uz lielu angļu valodas ietekmi. Sākusies nepamatota latviešu valodas sintakses maiņa,” stāstīja A. Vulāne, aicinot ministriju dot ziņu sabiedrībai, ka zinātnes valoda Latvijā ir latviešu.

“Aizdomīgi izskatās, ka šis jautājums par promocijas darbu valodu vispār parādījās. Esmu novērojis, ka krievvalodīgie, kuriem ir grūtības ar latviešu valodu, izvēlas zinātniskos darbus rakstīt angliski. Tādējādi viņi pauž arī attieksmi pret latviešu valodu,” teica I. Kalviņš.

“Stulba provokācija, apdraudot valsts valodas statusu!” – tā IZM piedāvājumu vērtēja dzejniece un skolotāja Iveta Ratinīka.

“Tā ir temperatūras mērīšana, lai redzētu sabiedrības reakciju uz šo latviešu valodas aizskārumu,” piebilda V. Poriņa.

Runājot par promocijas darbu aizstāvēšanu, I. Šuplinska teica, ka šobrīd plānots koncepcijā tomēr noteikt, ka promocijas darbu aizstāvēšana pamatā notiek latviski, taču var izmantot arī svešvalodu, respektējot ārvalstnieku recenzentus.

H. Matulis norādīja, ka latviešu valodas aizstāvji tomēr gribētu arī redzēt, kas tad tieši tiks ierakstīts koncepcijā. I. Šuplinska šai prasībai piekrita: pirms iesniegt koncepciju izskatīšanai valdībā, tās projekts nākamajā nedēļā tikšot izsūtīts interesentiem.

V. Poriņa pēc sēdes “Latvijas Avīzei” teica, ka nav īstas pārliecības par to, ka koncepcija tiks labota tā, kā solīts. Neesot arī tapis skaidrs, kāda tad ir ministres pašas nostāja.

Tikšanās laikā IZM pārstāvji arī informēja par valsts ieguldījumu latviešu valodas attīstībā, piemēram, valsts pētījumu programmu “Latviešu valoda” un latviešu valodas attīstību digitālajā vidē.

H. Matulis gan arī šajā ziņā izrādīja neticību, lūdzot IZM atsūtīt plašākus skaidrojumus par to, kas tieši tiek darīts latviešu valodas izplatības un digitalizācijas labā.

Saistītie raksti

Piemēram, tīmeklī neesot pietiekami plašs latviešu valodas korpuss: strukturēts tekstu vai atšifrētu runas ierakstu kopums, kas paredzēts lingvistiskai analīzei un valodas tehnoloģiju izstrādei.

I. Šuplinska teica, ka par latviešu valodas lomu digitālajā vidē tiks runāts vēl citās diskusijās, katrā ziņā nākamajā plānošanas periodā Eiropas struktūrfondu liels uzsvars tiks likts uz digitalizācijas atbalstu.

LA.lv