Zinātnieki brīdina: Ekstrēmi karstuma viļņi var izraisīt pasaules mēroga piena ražošanas samazinājumu 0
Izraēlā veikts pētījums liecina, ka līdz 2050. gadam vidējā piena ražošana dienā varētu samazināties par 4% siltuma dēļ, kas kļūst arvien izteiktāks un biežāks.
Balstoties uz datiem no vairāk nekā 130 000 govīm 12 gadu laikā, pētnieki secinājuši, ka ekstrēms karstums samazina piena govju spēju ražot pienu par 10%.
Tikai viena stunda, kuras laikā slapjā termometra temperatūra – rādītājs, kas apvieno gaisa temperatūru un mitrumu – pārsniedz 26 °C, var samazināt govs piena izslaukumu par 0,5% dienā. Pakļaušana augstai temperatūrai ietekmē govis ilgtermiņā – pat 10 dienas pēc karstās dienas piena ražošana joprojām ir zemāka par normu.
Izmantojot temperatūras prognozes 2050. gadam, ziņojums rāda, ka līdz gadsimta vidum vidējā piena ražošana dienā varētu samazināties par 4%, pieaugot siltumam. Pētnieki no Jeruzalemes, Telavivas un Čikāgas universitātēm norāda, ka šo kritumu īpaši izjutīs aptuveni 150 miljoni mājsaimniecību visā pasaulē, kuru iztika ir atkarīga no piena ražošanas.
Siltuma postošā ietekme uz piena ražošanu būs īpaši smaga Dienvidāzijā, kas nākamajā desmitgadē, kā paredzēts, nodrošinās vairāk nekā pusi no pasaules piena ražošanas pieauguma. Tā kā fosilā kurināmā dedzināšana turpinās un klimats sasilst, šis reģions kļūs īpaši neaizsargāts pret graujošiem karstuma viļņiem, vēl vairāk pasliktinot piena izslaukumu.
Lopkopība, īpaši liellopi, ir atbildīga par aptuveni trešdaļu no cilvēku izraisītajām metāna emisijām, kas, tāpat kā oglekļa dioksīds, paātrina globālo sasilšanu.
Lauksaimnieki jau ievieš dažādas adaptācijas stratēģijas – īpaši Izraēlā, kur gandrīz visās fermās tiek izmantotas tehnoloģijas siltuma mazināšanai. Starp pielāgošanās metodēm ir govīm nodrošināta pieeja ēnai, kā arī tieša dzesēšana, izmantojot ventilāciju vai smidzinātājus.
Tomēr pētnieki atklāja, ka dienās, kad temperatūra pārsniedz 24 °C, šīs dzesēšanas stratēģijas spēj mazināt tikai aptuveni 40% no karstuma ietekmes uz piena ražošanu.
Pētījuma vadošā autore Klēra Palandri (Claire Palandri), kura rezultātus publicēja žurnālā Science Advances, aicina politikas veidotājus “meklēt papildu stratēģijas, lai ne tikai atvēsinātu govis, bet arī mazinātu stresa faktorus, piemēram, aizturēšanu un teļu atšķiršanu no mātēm. Šie stresa faktori padara govis jutīgākas pret karstumu un mazāk izturīgas.”
