Degvielas cenas var nekristies vēl ilgi… Ekonomikas ministrijā pastāsta, kāds ir tālākais rīcības plāns 0
Degvielas cenas Baltijas valstīs joprojām ietekmē spriedze Tuvajos Austrumos un traucējumi naftas piegādēs caur Hormuza šaurumu. Kamēr pasaules naftas tirgos saglabājas nenoteiktība, gan Lietuva, gan Latvija jau ieviesušas atbalsta pasākumus, lai mazinātu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, vienlaikus gatavojoties arī ilgstošākai krīzei.
Lietuvas valdība uz degvielas cenu kāpumu reaģēja jau pavasarī. Pēc straujā naftas un degvielas cenu pieauguma, ko izraisīja konflikts Tuvajos Austrumos un piegāžu traucējumi pasaules tirgos, tika pieņemts lēmums uz laiku samazināt akcīzes nodokļa fiksēto daļu dīzeļdegvielai un lauksaimniecībā izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai. Vienlaikus tika apturēts iepriekš plānotais akcīzes nodokļa palielinājums.
Lietuvas Finanšu ministrija lēsa, ka nodokļu izmaiņu rezultātā degvielas cena autovadītājiem samazinājās aptuveni par 6 centiem litrā, bet valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu kompensēja lielāki PVN ieņēmumi, kas radās augstāku degvielas cenu dēļ.
Pašlaik Lietuvas valdība turpina sekot situācijai. Premjerministrs Mindaugs Sinkevičs “Lrytas” norādījis, ka valdība cer uz īslaicīgu cenu kāpumu, taču, ja augstās cenas saglabāsies ilgstoši, tiks ieviesti papildu atbalsta pasākumi. Starp iespējamiem risinājumiem atkal tiek minēta pagaidu akcīzes samazināšana dīzeļdegvielai.
Kāda ir situācija Latvijā?
Ekonomikas ministrijā skaidro, ka Latvijā konkrēta rīcība noritēja pie sākotnēja degvielas cenas pieauguma un turpinās joprojām. Ministrijā uzskaita konkrētus līdz šim veiktos pasākumus:
“1. Lai ierobežotu pasaules enerģētiskās krīzes dēļ strauji pieaugušo naftas produktu cenu ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem, kas saistīts ar situāciju Tuvajos Austrumos un naftas piegādes traucējumiem (Hormuza šauruma satiksmes bloķēšanu), 26.03.2026. tika pieņemts Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likums. Likums paredz akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai samazināšanu no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Vienlaikus noteikta samazināta akcīzes likme (21 eiro par 1000 litriem) arī marķētajai (lauksaimniecībā izmantojamai) dīzeļdegvielai. Sākotnēji samazinātā likme bija spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, tomēr tuvojoties termiņa beigām atbalsta pasākumu pagarināja līdz gada beigām ar 18.06.2026. grozījumiem Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā.
2. Paralēli Ekonomikas ministrija ir veikusi un turpina situācijas monitoringu, ka arī regulāru MK informēšanu, izskatot MK sēdēs informatīvos ziņojumus. Ekonomikas ministrija saskaņā ar valdības doto uzdevumu regulāri sagatavoja degvielas cenu monitoringa pārskatus par naftas un degvielas cenu dinamiku pasaules biržās un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, šiem informatīvajiem ziņojumiem noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
Vienlaikus, lai nodrošinātu arī sabiedrībai iespēju sekot degvielas cenu pieauguma dinamikai Ekonomikas ministrija 22.04.2026. izstrādāja operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku. Operatīvais monitoringa rīks atspoguļo naftas un gāzeļļas cenu izmaiņas Eiropas biržās, kā arī degvielas mazumtirdzniecības cenu dinamiku Latvijā. Dati tiek atjaunoti katru dienu, nodrošinot iespējami precīzu situācijas atspoguļojumu. Ekonomikas ministrija turpinās regulāri informēt sabiedrību par degvielas cenu attīstību un nodrošinās datu pieejamību, lai veicinātu tirgus caurskatāmību un mazinātu cenu svārstību negatīvo ietekmi.
3. Papildus tam, saskaņā ar Ministru prezidentes 2026. gada martā doto rezolūciju, Ekonomikas ministrija sagatavoja informatīvu ziņojumu par Tuvo Austrumu krīzi un iespējamo atbalstu tautsaimniecībai un iedzīvotājiem. Šis ziņojums ir ar ierobežotas pieejamības statusu. Informatīvais ziņojums “Par Tuvo Austrumu konflikta saasināšanās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Scenāriji un rīcības virzieni” tika izskatīts 21.07.2026. (26-TA-754).
4. Ekonomikas ministrija izstrādāja arī likumprojektu “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums”, nosakot solidaritātes maksājuma pienākumu degvielas (benzīna un dīzeļdegvielas) mazumtirgotājiem, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniedz objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Solidaritātes maksājums paredzēts kā pagaidu mehānisms, kas tiek piemērots gadījumos, ja degvielas mazumtirdzniecības cena būtiski pārsniedz naftas produktu cenu izmaiņas pasaules tirgos, tādejādi mazinot ar degvielas cenu pieaugumu saistīto ietekmi uz tautsaimniecību. Likumprojekts 16.04.2026. ir iesniegts Saeimā (Nr.1314/LP).”
Ekonomikas ministrijā norāda, ka arī turpmāk tiks nepārtraukti uzraudzīta situācija pasaules naftas tirgū un vērtēta tās ietekme uz Latvijas ekonomiku. Tas ļaušot valdībai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi pieņemt lēmumus par papildu atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, balstoties uz iepriekš izstrādātajiem rīcības scenārijiem.
