Latvijas eksporta īpatsvars pēdējos gados ir bijis aptuveni 60% no IKP 0
Latvijas Banka publicējusi maksājumu bilances datus par 2018. gadu. Tie liecina, ka aizvadītajā gadā preču un pakalpojumu eksports no Latvijas sasniedzis jaunu rekordu – 17,4 miljardus eiro.
Aptuveni divas trešdaļas no minētā apjoma ir bijis preču eksports (12,1 miljards eiro), bet viena trešdaļa – pakalpojumu eksports (5,3 miljardi eiro).
Eksporta īpatsvars pēdējos gados ir bijis aptuveni 60% no Latvijas IKP.
Preču eksportā kāpums 2018. gadā bijis visās lielākajās sadaļās, izņemot lauksaimniecības un pārtikas preces, kur bija neliels samazinājums, tomēr šīs sadaļas eksporta vērtība joprojām ir visaugstākā no visām – 2,4 miljardi eiro.
Tad seko mehānismi, ierīces un elektroiekārtas (2,2 miljardi eiro), koks un koka izstrādājumi (2,2 miljardi eiro), metāli un metāla izstrādājumi (1,1 miljards eiro), ķīmiskās rūpniecības produkcija (0,9 miljardi eiro), satiksmes līdzekļi (0,8 miljardi eiro) u. c.
Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, tad kopējais preču eksporta apjoms ir palielinājies par 0,5 miljardiem eiro.
Paralēli preču eksportam attīstās arī preču imports – šī ir jau ierasta tendence, ņemot vērā to, ka Latvija ir neliela un ārējai tirdzniecībai atvērta ekonomika, kurā imports tiek plaši izmantots.
Preču importa kopējā vērtība 2018. gadā bija 14,7 miljardi eiro (pieaugums par 0,8 miljardiem eiro).
Preču importa kāpumu ietekmē ne tikai patēriņš, bet arī investīcijas, kuru īstenošanai no ārvalstīm tiek pirkti būvmateriāli, būvkonstrukcijas, tehnoloģiskās iekārtas, ierīces u. tml., kas ilgtermiņā var uzlabot vietējo ražotāju efektivitāti un konkurētspēju.
Latvijas pakalpojumu eksports 2018. gadā piedzīvoja mainīgas tendences. Kā jau tas bija gaidāms, samazinājās eksporta ieņēmumi no finanšu pakalpojumiem – tie noslīdēja līdz 314 miljoniem eiro (kritums pret iepriekšējo gadu par 15% jeb 56 milj. eiro).
Samazinājums par 8% jeb 68 milj. eiro skāra arī autotransporta eksporta ieņēmumus. Tomēr joprojām autotransports ir viena no lielākajām pakalpojumu eksporta pozīcijām ar gada kopējo apjomu 791 milj. eiro.
Kritumu iepriekš minētajās pakalpojumu sadaļās ar uzviju nosedzis kāpums vairākās citās pozīcijās, kas sasniegušas kārtējo gada rekordu: ieņēmumi no ārvalstnieku braucieniem – 896 milj. eiro (+7% jeb +58 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), aviācija – 531 milj. eiro (+16% jeb +75 milj. eiro), datoru un IT pakalpojumi – 489 milj. eiro (+14% jeb +59 milj. eiro) un telesakaru pakalpojumi – 290 milj. eiro (+49% jeb +95 milj. eiro).
Jāatzīmē, ka pēc četru gadu krituma uzlabojušies dzelzceļa transporta eksporta ieņēmumi, kas pērn bija 345 milj. eiro (+14% jeb +54 milj. eiro). Latvijas pakalpojumu kopējā eksporta vērtība (5,3 miljardi eiro) ir par 2,4 miljardiem eiro lielāka nekā pakalpojumu imports (2,9 miljardi eiro).
Kopīgā ārējā tirdzniecības bilance, kas aptver gan preces, gan pakalpojumus, Latvijai 2018. gadā ir bijusi negatīva – importam mēs esam iztērējuši par 183 miljoniem eiro vairāk, nekā nopelnījuši ar eksportu.
Tomēr par šo faktu nebūtu pārāk jāuztraucas, jo šis deficīts ir neliels (tikai 0,6% no IKP) un nav saistīts ar būtisku parādu pieaugumu.
