Foto: LETA

Lauksaimniecības zemes cenai augot, zemniekiem jālūkojas banku virzienā 9

Gan Latvijā, gan Igaunijā novērojama līdzīga tendence lauku apsaimniekošanā – saimniecību skaits gadu no gada sarūk, apsaimniekotās platības pieaug un nemitīgi palielinās arī cena par vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Izmaksu kāpums tik dārgā tautsaimniecības nozarē ievērojami apgrūtina lauksaimnieku dzīvi, tādēļ viņiem nepieciešami jauni atbalsta instrumenti saimnieciskās darbības attīstīšanai un pilnveidošanai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gadā Latvijā bija 69 tūkstoši ekonomiski aktīvu lauku saimniecību, kas kopā apsaimniekoja vidēji 1,96 miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

CITI ŠOBRĪD LASA

10 gadu laikā lauku saimniecību skaits samazinājies par 14,4 tūkstošiem jeb 17,2%, bet vidēji vienā saimniecībā apsaimniekotā platība palielinājās līdz 28,4 ha, kas ir par 6,8 ha jeb 31,8% vairāk nekā 2010. gadā. Viena lauksaimniecībā izmantojamā hektāra zemes vidējā cena izaugusi no 2500,63 eiro 2015. gadā līdz 3258,95 eiro 2019. gadā.

Ziemeļu kaimiņiem aina ir ļoti līdzīga. Igaunijas Statistikas biroja apkopotie dati rāda, ka kopējais lauku saimniecību skaits 10 gados ir samazinājies par 25%, savukārt mazo mājsaimniecību skaits – pat par 38%. To izmantotā zeme nonāk lielāko saimniecību rīcībā, tādēļ vidējā apsaimniekotā platība pieaug arī kaimiņvalstī.

Viegli apstrādājamās lauksaimniecības zemes cena pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi vismaz četrkārtīgi, bet ilggadīgo zālāju – vismaz divreiz. Auglīgākajiem laukiem Vīlandes, Rietumviru un Tartu apgabalos ir īpaši augsta cena – 5000-6000 eiro par hektāru.

«Viens no mazo saimniecību iznīkšanas iemesliem ir grūtības piesaistīt finansējumu uz izdevīgiem nosacījumiem. Līdz ar to attīstība tiek bremzēta un mazajām saimniecībām ir grūti konkurēt ar lielajām. Piemēram, šogad bankas Igaunijā ir izsniegušas aizdevumus lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēm vidēji 24 miljonu eiro apmērā mēnesī, kas ir ļoti maz uz kopējā kredītu apjoma fona.

Ienākot šajā tirgus segmentā un uzreiz noslēdzot aizdevuma līgumu ar uzņēmumu Trebor Agro par 18 miljoniem eiro uz 30 gadiem, Bigbank ir pamatīgi sapurinājis šo tirgu Igaunijā. Tagad aizdevums lauksaimniekiem gan lieliem, gan maziem ir pieejams arī Latvijā, un tas nozīmē, ka drīz dzirdēsim par skaļiem darījumiem arī pie mums,» sola Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Reklāma
Reklāma

Bigbank Latvija aizdevums lauksaimniekiem un mežsaimniekiem ir iespēja uzņēmumiem aizņemties no 25 tūkstošiem līdz 10 miljoniem eiro uz termiņu līdz 30 gadiem. Aizdevums nosedz līdz pat 80% no projekta investīciju izmaksām un nodrošinājumā tiek izmantota lauksaimniecībā izmantojamās zemes ķīla.

Par Bigbank

Bigbank AS ir Igaunijas banka, kas specializējas patēriņa kredītu un aizdevumu juridiskām personām izsniegšanā, kā arī izdevīgu termiņnoguldījumu pakalpojumu sniegšanā. Uzņēmums izvērsis darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Svens Raba, Marts Veskimagi un Argo Kiltsmans.