Lauksaimnieki: Topošā valdība paudusi vēlmi turpināt nozares esošās politikas pēctecību 1
Topošā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība paudusi vēlmi turpināt lauksaimniecības nozares esošās politikas pēctecību, un Latvijas lauksaimniekiem nav būtisku iebildumu pret tās apkopotajām idejām valdības deklarācijai, aģentūrai LETA pauda lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai LETA sacīja, ka LOSP biedri ir iepazinušies ar apkopotajām idejām valdības deklarācijai attiecībā uz nozari, un nākamnedēļ, visticamāk, trešdien, 16.janvārī Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām ir plānota tikšanās ar Kariņu un zemkopības ministra amata kandidātu Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK), lai pārrunātu nozares skatījumu attiecībā uz deklarāciju.
Pēc viņa teiktā, zemkopības ministra amata kandidāts pirms savas deklarācijas versijas iesniegšanas premjera amata kandidātam ir ticies ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, pārrunājis tās saturu, un topošās valdības apkopotajās idejās attiecībā uz lauksaimniecības nozari minētas šīs sfēras prioritātes, saglabājot esošās politikas pēctecību.
Treibergs pauda cerību, ka arī turpmāk Gerhards saglabās sociālo dialogu ar nozari, kāds izveidojies esošās valdības laikā.
“Sarunas ir bijušas normālas, vieniem labākas, citiem varbūt drusku mazāk labvēlīgas, bet runājuši [ar viņu] esam. (..) Nevalstiskās organizācijas mums arī ir tik dažādas, vienas sastāv no mazajiem zemniekiem, citas no lielajiem, dažās ir bioloģiskie lauksaimnieki citās konvencionālie. Protams, visiem labs nebūsi, līdz ar to topošajam ministram jāmēģina sabalansēt dažādu lauksaimniecības apakšnozaru intereses,” teica Treibergs.
LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis aģentūrai LETA teica, ka šonedēļ LOSP pārstāvji tikās ar zemkopības ministra amata kandidātu un iepazinās ar topošās valdības deklarācijas projektu, izsakot savu vērtējumu.
Pēc Vilnīša teiktā, zemkopības ministra amata kandidāts ņēmis vērā lauksaimnieku ieteikumus, tostarp attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas nesamazināšanu apstākļos, kad Latvijai jāizpilda mērķis attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu pēc 2020.gada.
Tomēr starp atsevišķiem deklarācijas projekta punktiem attiecībā uz nozari ir pretrunas, kas jānovērš. Piemēram, balstoties uz mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, apsvērts nepieļaut saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos, taču nav konkretizēts kā.
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre piekrita, ka topošās valdības apkopotajās idejas valdības deklarācijai attiecībā uz lauksaimniecības nozari ir daudzi Latvijas zemniekiem būtiski un nozares viedoklim atbilstoši punkti, un tajā turpināta lauksaimniecības nozares esošās politikas pēctecība.
“Pirms vēlēšanām ar partijām, tostarp VL-TB/LNNK esam parakstījuši sadarbības memorandu. Ir jautājumi, kas jau ir ietverti valdības deklarācijā,” teica Dzelzkalēja-Burmistre.
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji pagaidām atturējās paust viedokli par Gerharda piemērotību zemkopības ministra amatam. Vienlaikus nozares pārstāvji norādīja, ka pagaidām neesot konkrētu bažu par viņa darbību, stājoties ministra amatā un ir cerība sastrādāties.
