– Kādēļ jums tas jādara? 0
– Ja atbilde būtu jābalsta tikai uz sausiem matemātiskiem aprēķiniem, teiktu, ka mums šajā pasākumā nebija jāpiedalās. Bet, ja runa ir par kooperāciju un par kooperatīvu pirmo lielo kopīgo projektu ar nosaukumu Latvijas piens, VAKS pieņēma lēmumu tomēr piedalīties šīs rūpnīcas glābšanā, investējot 300 tūkstošus eiro. Tas nav maz. Par to mēs būtu varējuši uzbūvēt lielu graudu torni, kas pagājušās ražas laikā būtu lieti noderējis.
Privātuzņēmumi patiesībā bankrotē katru dienu, neviens par to nedz brīnās, nedz īpaši uztraucas. Bet Latvijas piens ir ļoti jutīga tēma, jo tā dibināšanā iesaistīti 600 zemnieki. Un šo situāciju cenšas izmantot tie, kuriem kooperācija ļoti traucē un kuri mēģina šos zemniekus piesaistīt saviem uzņēmumiem. Es tomēr negribētu Latvijas piena turpmāko likteni uzskatīt par bezcerīgu. Rūpnīca nav aplam uzbūvēta un var strādāt. Vadība un menedžments veic dažādas reformas, meklē eksporta tirgus.
– Bet Trikātai piederošā Latvijas piena kontrolpakete joprojām karājas gaisā?
– Vasarā Latraps kopā ar VAKS par šīm kapitāldaļām piedāvāja diezgan augstu cenu, taču šis piedāvājums tika noraidīts. Šobrīd tas vairs nav spēkā. Laika gaitā bijuši arī citi interesenti, taču, ņemot vērā piena nozares problēmas, tīkotāju pēc šāda pārstrādes uzņēmuma nav daudz.
– Petrēvica kungs no Dzēses intervijā Agro Topam teica, ka nesaprotot Trikātas pašuzupurēšanos, nododot pienu rūpnīcai Latvijas piens. Dzēse bijusi gudrāka un pārstājusi to darīt ātrāk…
– Attiecībā pret lauksaimniekiem iesaistīto kooperatīvu līderu rīcība nav saucama par korektu. Viens no viņiem – Trikāta – mēģināja balstīt šo rūpnīcu, iedzīvojoties lielos parādos, bet divi citi – Dzēse un Piena partneri – nolēma no spēles izstāties, pieaicinot iesaistīties Latraps un VAKS. No biznesa viedokļa šāda rīcība ir nosodāma.
