Lauksaimnieku kooperatīvs nerisina vienas dienas vajadzības. Saruna ar Induli Jansonu 0
Jau sesto gadu pēc kārtas notiek balsošana par Latvijas labāko lauksaimniecības kooperatīvu. Taču – kādam jābūt labākajam kooperatīvam? Kā panākt tā efektivitāti ilgtermiņā? Kā atrast pareizo balansu starp biedru un biznesa interesēm? Par to sarunā ar Induli Jansonu, LPKS VAKS un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāju.
– Teju katrā intervijā sanāk pieminēt piensaimnieku kooperatīvu rūpnīcu Latvijas piens. Šobrīd šo uzņēmumu pie dzīvības uztur graudkopju kooperatīvi – Latraps un arī VAKS, bet tā dibinātāji – Piena partneri, Dzēse un Trikāta – katrs ar savu laika intervālu faktiski pagriezuši tai muguru. Tas liek par kaut ko aizdomāties?
– Liek gan. Protams, Latvijas piens ir šābrīža kooperācijas karstā tēma. Tā veidošanas pamatā bija lielā ideja par piensaimnieku kooperatīvu piena pārstrādes uzņēmumu, kas mazinātu zemnieku atkarību no privātajiem piena kombinātiem. Diemžēl patlaban šī lielā ideja pārvērtusies par diezgan grūti izbrienamu purvu. Kooperatīvi, labu gribēdami un ticēdami dažu piensaimnieku kooperatīvu līderiem, kuri solīja labāko piena cenu, iesaistījās šajā pasākumā ar savām investīcijām. Taču šie līderi aizmirsa piebilst, ka jebkurš uzņēmums, jebkurš īpašums ir liela atbildība un ar nelielām investīcijām vien uz priekšu tikt nevar. Ir jābūt gataviem arī grūtākiem brīžiem, krīzēm un jābūt gataviem savas investīcijas arī palielināt. Uzņēmums jāvada un problēmas jārisina profesionāli, nevis balstoties uz emocijām.
