Latvijā
Politika

Levitu nenoraida, bet vēlas sacensību2


Apvienības “Attīstībai/Par” Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta līdere Baiba Rubesa (no kreisās), Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda, iespējamais Valsts prezidenta amata kandidāts, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits un “Attīstībai/Par” Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta līderis, politologs Ivars Ījabs tikšanās laikā Latvijas Kara muzejā.
Apvienības “Attīstībai/Par” Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta līdere Baiba Rubesa (no kreisās), Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda, iespējamais Valsts prezidenta amata kandidāts, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits un “Attīstībai/Par” Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta līderis, politologs Ivars Ījabs tikšanās laikā Latvijas Kara muzejā.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, iespējams, ir labākais Valsts prezidenta kandidāts, ko 13. Saeima varētu ievēlēt, bet tas nenozīmē tūlītēju “Attīstībai/Par” atbalstu viņam. Tā noskaņojumu apvienības tikšanās reizē ar E. Levitu piektdien raksturoja kāds no šīs sarunas dalībniekiem. Vairāki apvienības pārstāvji atzina, ka daļa biedru vēlas, lai notiktu Valsts prezidenta kandidātu sacensība, kurā “Attīstībai/Par” (“AP”) varētu pieteikt arī savu pretendentu.

“Attīstībai/Par” Valsts prezidenta vēlēšanās piedalīsies pirmo reizi, tāpēc šim brīdim gatavošoties ļoti atbildīgi, piektdien sākot tikšanos ar prezidenta kandidātiem. Viņu oficiāla izvirzīšana gan notiks tikai pēc 8. maija, atgādināja “AP” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tikšanās ar E. Levitu, kas bija slēgta, lai saruna būtu atklātāka, esot sākums aktīvai iekšējai diskusijai par “AP” stratēģiju Valsts prezidenta vēlēšanās. Atskaites punkts būšot 15. aprīlis, kad par prezidenta vēlēšanām atsāksies diskusija koalīcijā. Līdz tam “AP” plāno izšķirties – atbalstīt E. Levitu vai “izvirzīt apspriešanai alternatīvu kandidātu”. Aprīļa vidū arī būšot skaidrs, vai piecu politisko spēku koalīcija spēs vienoties par kopīgu prezidenta kandidātu.

Jāpasaka, ka “AP” lēmums E. Levitam būtu izšķirošs, jo Valsts prezidenta ievēlēšanai, kas pirmo reizi notiks atklāti, ir nepieciešama vismaz 51 balss. Ja kāda no piecām koalīcijas partijām (tas neattiecas uz “Jauno Vienotību”, kurai ir tikai astoņas balsis) neatbalsta E. Levitu vai kādu citu koalīcijas pretendentu, tad viņam nav vairākuma.

Neskaidra ir arī “KPV LV” nostāja par tās varbūtējo rīcību prezidenta vēlēšanās. Iepriekšējos minējumus, ka Valsts prezidenta kandidāts varētu kļūt par tirgošanās objektu vairāku citu amatu paketē, viens no “AP” stratēģijas veidotājiem “Latvijas Avīzei” noliedza – iekšēji esot bijusi vienošanās ar prezidenta posteni netirgoties. Tiesa, iepretim Nacionālajai apvienībai, kurai ir Saeimas priekšsēdētāja amats, un “JV”, kas vada valdību, “AP” varētu justies apdalīta un kādā brīdī to atgādināt.

Tikšanās laikā “AP” biedri esot konstatējuši, ka ir vairāki temati, kuros ar E. Levitu domas saskanot – piemēram, jautājumā par vienotu Eiropu, par sociālo atbildību un taisnīgumu, kā arī par ilgtspējīgu valsts attīstību. Taču ideoloģiski E. Levits esot vairāk konservatīvs, bet “AP” – liberāla.

Pēc tikšanās E. Levits žurnālistiem paskaidroja, ka, atbildot uz jautājumiem, viņš esot teicis tā, kā domā, jo neesot jēgas sacīt kaut ko tādu, kas neatbilst viņa uzskatiem. Ja vairākumu Saeimā veidotu viens politiskais spēks, kas ieguvis vismaz 51 balsi, tad, viņaprāt, tas varētu izraudzīties sev atbilstošu Valsts prezidenta kandidātu. Taču tagad koalīcijā esot piecas ideoloģiski dažādas partijas. “Manuprāt, mani uzskati un mana līdzšinējā darbība nav nedz izteikti liberāla, ­nedz izteikti konservatīva, nedz izteikti sociālistiska, nedz izteikti nacionāla. Tur ir elementi no visiem šiem politiskajiem virzieniem,” teica E. Levits.

Tikšanās dalībnieku attieksme pret kandidātu bija atšķirīga, liecina viņu vēlāk sacītais. Vairākiem biedriem E. Levita atbildes šķitušas pārāk teorētiskas un juridiski specifiskas. Varēja novērot, ka vairāki divu stundu ilgā pasākuma apmeklētāji to pameta, nesagaidījuši beigas. Citiem savukārt šķita, ka tieši E. Levita intelektuālais resurss esot vērtība “un vajag pacelties pāri tvitera līmeņa diskusijām”.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš vēl pērnvasar bija “Vienotības” biedrs, jau tagad žurnālistiem apstiprināja, ka būtu gatavs atbalstīt E. Levita ievēlēšanu. To pamatojot, viņš sacīja: “Tieši viņa intelekts un domu dziļums ir tas, kas Levitam dotu iespēju ar savu argumentāciju pārliecināt deputātus, ministrus un ievirzīt politiķus vienās vai otrās sliedēs.” Taču arī A. Pabriks uzsvēra, ka apvienība par šo jautājumu vēl lems.

LA.lv