Lielai daļai mājsaimniecību fiksēts neizdevīgs tarifs – augstas elektrības cenas ilgākam laikam 93
Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, aģentūrai LETA pavēstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.
Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% – fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.
Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā – samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.
Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā.
Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.
Savukārt, salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar iepriekšējā gada identisku periodu, attiecībā uz elektroenerģijas tirgotāju maiņu vērojama zemāka lietotāju aktivitāte. Aktīvāki bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 16% veikuši tirgotāja maiņu, savukārt no mājsaimniecību lietotājiem – 1%.
SPRK norāda, ka gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties saviem patēriņa paradumiem atbilstošāko piedāvājumu no vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem un starp atšķirīgiem līguma veidiem – slēdzot līgumu par mainīgu jeb biržas cenu (cena piesaistīta izmaiņām biržā) vai fiksētu cenu (cena fiksēta noteiktam periodam – 12 vai vairāk mēnešu -, parasti ir maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).
Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem,
tipiski dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, nav maksas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).
SPRK informēja, ka elektroenerģijas cenas “Nord Pool” biržas Latvijas tirdzniecības apgabalā stabilizējušās, vienlaikus saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, turpina pieaugt starpība starp mājsaimniecību un juridisko lietotāju elektroenerģijas cenu.
Šī gada pirmajos septiņos mēnešos “Nord Pool” biržā Latvijas un Baltijas tirdzniecības apgabalos bija vērojams gan elektroenerģijas cenu kritums, gan neliels pieaugums, taču kopumā elektroenerģijas cenai ir tendence stabilizēties.
Kopš šī gada aprīļa līdz augustam ik mēnesi atsevišķās stundās ir novērotas arī negatīvas elektroenerģijas cenas.
SPRK skaidro, ka elektroenerģijas cenu svārstības galvenokārt ietekmējusi mainīga situācija attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iespējām no atjaunīgajiem energoresursiem reģionā (vēja elektrostacijās un hidroelektrostacijās).
SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs informē, ka palu sezonā, aprīlī, elektroenerģijas cena “Nord Pool” biržā samazinājās līdz 65,89 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), kas šogad ir līdz šim zemākā novērotā mēneša cena Latvijas tirdzniecības apgabalā.
Savukārt jūlijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena bija 83,84 eiro/MWh, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, bija gandrīz četras reizes zemāka. Negribs norāda, ka cenu samazinoša ietekme bijusi arī dabasgāzes cenu kritumam. Dabasgāzes cenas kopš gada sākuma ik mēnesi samazinājās, vienlaikus šobrīd, tuvojoties apkures sezonai, cena atkal sāk nedaudz pieaugt. Nākotnes darījuma cena TTF biržā oktobrim ir 43 eiro/MWh, novembrim – 52 eiro/MWh.
Saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā,
jau no šī gada sākuma vērojama tendence, ka pieaug starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskiem lietotājiem.
Proti, pirmajā ceturksnī vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecību segmentā bija par aptuveni 37 eiro/MWh augstāka salīdzinājumā ar juridisko lietotāju segmentu, savukārt šī gada otrajā ceturksnī šī starpība pieaugusi līdz 40 eiro/MWh.
Tāpat vērojams, ka mājsaimniecību segmentā vidējais cenu līmenis kopš pērnā gada trešā ceturkšņa, kad cenas sasniedza maksimumu, būtiski nav mainījies, neskatoties uz cenu samazinājumu biržā.
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena šī gada otrajā ceturksnī mājsaimniecību segmentā samazinājās līdz 170,5 eiro/MWh (+35% pret 2022.gada otro ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā līdz 130,93 eiro/MWh (-0,5% pret 2022.gada otro ceturksni).
Negribs skaidro, ka šāda atšķirība saistīta ar dažādu līgumu veidu proporciju attiecīgajos lietotāju segmentos, kā arī to noslēgšanas laiku un termiņiem.
Negribs norāda, ka
šādā situācijā, iespējams, ir lietderīgi apsvērt, vai gadījumā nav izdevīgi izbeigt esošo līgumu, noslēdzot jaunu fiksētas vai biržas cenas līgumu,
kurā attiecīgi elektroenerģijas cena būtu zemāka. Pirms tam jānoskaidro, vai un kāda ir maksa par esošā līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Mājsaimniecībām līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksa novērojama līdz pat 200 eiro, tāpēc katram individuāli rūpīgi jāvērtē līguma pārskatīšanas iespējas.
Lietotājiem ar augstāku patēriņu, iespējams, izdevīgāk ir lauzt esošo līgumu, samaksājot līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, tādējādi neturpinot maksāt iepriekš nofiksēto augsto elektroenerģijas cenu. Tas arī dotu iespēju samazināt kopējo ikmēneša rēķinu, norāda Negribs, atgādinot, ka universālā pakalpojuma gadījumā līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas nav, turklāt tāpat arī ir iespēja mainīt tirgotāju, izvēloties starp sev piemērotāko piedāvājumu.
Savukārt, rēķinot, kāds variants izdevīgāks – turpināt līgumu vai tomēr lauzt to pirms laika, der atcerēties, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu mājsaimniecībām maksimālais periods, kuram drīkst piemērot pirmstermiņa izbeigšanas maksu, ir divi gadi. Turklāt katru ceturksni (vai biežāk, ja līgumā tā noteikts) šī maksa proporcionāli samazinās.
Baltijas valstu kopējais uzskaitītās elektroenerģijas patēriņš otrajā ceturksnī samazinājās par 8%, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni,
informē SPRK. To galvenokārt ietekmējis mikroģeneratoru jeb saules paneļu pieaugums gan mājsaimniecību, gan juridisko personu objektos. Latvijā saskaņā ar AS “Sadales tīkls” datiem šī gada pirmajā pusgadā sistēmai tika pieslēgti vairāk nekā 3500 jaunu mikroģeneratoru.
Savukārt uzskaitītās saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs otrajā ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, bija par 5% zemāks. Igaunijā tas samazinājās par 36%, kamēr Latvijā tas pieauga par 14%, bet Lietuvā – par 25%.
Latvijā otrajā ceturksnī saražotais elektroenerģijas apjoms kopumā nosedza elektroenerģijas patēriņu 100% apmērā. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem, otrajā ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ražošana pieauga par 15% hidroelektrostacijās un par 31% vēja elektrostacijās, kamēr koģenerācijas stacijās ražošanas apjomi samazinājās par 3%.
Vienlaikus Negribs vērš uzmanību, ka līdz ar plašāku mājsaimniecību un juridisko personu iesaisti elektroenerģijas ģenerācijā palielinās arī neuzskaitītās saražotās un patērētās elektroenerģijas apjoms. Proti,
elektroenerģija, kas uzreiz pēc tās saražošanas tiek izmantota pašpatēriņam vai kas tiek noglabāta akumulējošās iekārtās, kopējā elektroenerģijas tīklā nenonāk un līdz ar to netiek uzskaitīta.
Atskatoties uz šī gada otro ceturksni un salīdzinot to ar pagājušā gada identisku periodu, imports samazinājās par 32%, bet eksports – par 9%. Tā kā importētās elektroenerģijas daudzums (867 gigavatstundas (GWh)) pārsniedza eksportu (850 GWh), ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs -17 GWh.
Lielāko īpatsvaru Latvijas elektroenerģijas pozitīvās ārējās tirdzniecības bilances veidošanā un uzturēšanā veido hidroelektrostaciju saražotā elektroenerģija. Attiecīgi eksports, pārsniedzot importu, būtiski pieaug mēnešos, kad vērojams augstāks ūdens līmenis Daugavas baseinā. Palu laikā, kas šogad bija aprīlī, eksports pārsniedza importu par 449 GWh.
