Lielveikalu tomātos ir savādi, vairākus milimetrus lieli caurumi mizā. Iemeslam gan grūti pat noticēt 0
“Vai produktu kārtotāji strādā gariem dzelžu nagiem?” ar šādu un vēl vairākām versijām sociālajos tīklos dalījusies Dace Judina-Nīmane, kura, pērkot tomātus lielveikalos, jau ilgāku laiku ievērojusi savādus, vairākus milimetrus lielus caurumus to mizā.
No 24 reiz nopirktajiem tomātiem bez šādiem bojājumiem bijuši tikai astoņi. Komentāros izskanēja pat versijas par tomātu “injekcijām”.
Judina-Nīmane raksta, ka šādu parādību novērojusi ne pirmo reizi. “Kāpēc, pērkot tomātus abos lielajos veikalu tīklos, gandrīz visos gludajos vaidziņos iecirsti apmēram 3×3, 4×4 mm kvadrātveida, konusveida caurumi. Viens, divi, reizēm vairāk… It kā būtu saknābti vai sadurti ar gariem pīķveida nagiem,” viņa raksta.
Turklāt sieviete norāda, ka līdzīgus bojājumus redzējusi jau vairākus gadus dažādu pilsētu veikalos – Rīgā, Jelgavā, Bauskā un citviet –, kamēr tirgū tos neesot pamanījusi.
“Vai tas notiek kāda savdabīga iepakojuma dēļ? Vai arī veikalos produktu kārtotāji strādā gariem dzelžu nagiem? Varbūt sākums meklējams pie ražas novācējiem?” viņa jautā.
Komentāros vairāki cilvēki uzreiz norādīja uz šķietami pavisam vienkāršu vaininieku – pašu tomātu kātiņiem.
Un šoreiz tā nav tikai sociālo tīklu lietotāju minēta versija. Tomātu pēcnovākšanas apstrādes zinātniskajā literatūrā šādai problēmai pat ir savs apzīmējums – stem puncture injury jeb augļa saduršana ar kātiņu.
Pētījumos aprakstīts, ka, tomātus novācot, šķirojot, pārkraujot, iepakojot un transportējot, viena augļa cietais un smailais kātiņš var iedurties blakus esoša tomāta mizā. Tieši šādi rodas nelieli, samērā dziļi caurumi.
Tātad autores aprakstītais “pīķveida naga” efekts patiesībā ļoti labi atbilst mehānismam, kas tomātu apritē ir sen zināms.
Judina-Nīmane komentāros gan šaubās: “Kātiņi… var jau būt. Taču daļai caurumu ir regulāra kvadrāta forma un, dziļumā ejot, tie sašaurinās… Kātiņi nav ģeometriski regulāri.”
Arī autores novērojumam, ka lielveikalos šādus tomātus redz biežāk nekā tirgū, var būt loģisks izskaidrojums.
Lielveikala tomāts līdz plauktam var iziet garāku ceļu – novākšanu, šķirošanu, fasēšanu, transportēšanu, pārkraušanu un beigās vēl nonākt kopējā kastē vai plauktā, kur augļus pārcilā pircēji.
Jo vairāk tomāti kustas un saskaras cits ar citu, jo vairāk iespēju cietajam kātiņam iespiesties cita augļa mizā. Pētījumi rāda, ka mehāniski triecieni tomātiem rodas dažādos piegādes ķēdes posmos, bet īpaši nozīmīga var būt šķirošana.
“Nekas traģisks jau nav – ar tomātu kātiņiem sadurstījušies,” raksta kāda sieviete.
Kāda pircēja pat apraksta līdzīgu pieredzi: veikalā rūpīgi atlasījusi skaistus, nesabojātus dzeltenos tomātus, bet pēc transportēšanas mājās atklājusi, ka tie jau sadurstīti – acīmredzot ar pašu tomātu kātiņiem.
Protams, diskusija neiztika arī bez daudz eksotiskākām teorijām. Atsevišķi komentētāji izteica aizdomas, ka augļos kaut kas tiekot “injicēts”, taču nekādi pierādījumi šādiem pieņēmumiem ierakstā netika sniegti.
Lai gan neliels dūriens tomātā pats par sevi nenozīmē, ka auglis ir “saindēts” vai kā citādi mākslīgi apstrādāts, mehānisks bojājums nav arī pilnīgi nenozīmīgs.
Bojāta miza rada vietu, pa kuru auglī vieglāk var iekļūt mikroorganismi, un bojājums var veicināt ātrāku bojāšanos. Pēcnovākšanas speciālisti tādēļ iesaka visos tomātu novākšanas, šķirošanas un pārvadāšanas posmos pēc iespējas izvairīties no griezumiem, dūrieniem un sasitumiem.
Tādēļ, izvēloties tomātus veikalā, priekšroka dodama augļiem ar veselu, nebojātu mizu. Ja tomātā redzams dziļš caurums, ap to jau izveidojies mīksts, mitrs vai iekrāsojies laukums vai parādījusies pelējuma pazīme, tādu augli labāk neizvēlēties.
