Tramps atkal mēģina vienoties ar Putinu, bet cena Ukrainai var būt skarba. Tiek mēģināts vecais plāns 0
ASV prezidents Donalds Tramps atkal mēģina aktivizēt miera sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā, un diskusiju centrā varētu atgriezties jau iepriekš apspriestais 28 punktu plāns. Tomēr Ukrainas politikas analītiķis un bijušais parlamenta deputāts Vadims Deņisenko brīdina – būtiskas piekāpšanās no Vladimira Putina gaidīt nevajadzētu, bet lielākais spiediens šoreiz var tikt vērsts nevis pret Maskavu, bet gan Kijivu.
Savā komentārā Ukrainas izdevumam “Glavred” Deņisenko norāda, ka ASV aktivitāte sarunu virzienā pēdējā laikā acīmredzami pieaugusi.
“Miera sarunas. Vecie grābekļi jaunos apstākļos. Donalds Tramps atkal mēģina organizēt miera sarunas. Taču piekāpšanos no Putina mēs neredzēsim. Tāpēc galvenais jautājums ir – kā spiedīs vai nespiedīs Ukrainu,” raksta Deņisenko.
Pēc viņa teiktā, pagaidām publiski zināms ļoti maz detaļu, taču atkal aktualizēts tā dēvētais 28 punktu plāns.
Deņisenko atgādina, ka tas aktīvi tika apspriests jau aptuveni pirms pusgada, tomēr sarunas toreiz atdūrās pret vienu no sarežģītākajiem jautājumiem – Donbasa nākotni.
“Šķiet, ka tagad šis plāns atkal izvilkts dienasgaismā un, spriežot pēc visa, tieši tas būs hipotētisko sarunu pamatā,” viņš vērtē.
Analītiķis norāda, ka savulaik pastāvējušas divas šā plāna redakcijas – Krievijas un ASV-Ukrainas.
Pēc viņa teiktā, Krievijas versijā bijuši jautājumi par baznīcu, valodu un Ukrainas pārvaldību, savukārt ASV un Ukrainas versija Kijivai bijusi daudz pieņemamāka.
Tādēļ, ja reālas sarunas sāksies, tās, pēc Deņisenko domām, būs garas un sarežģītas.
Deņisenko uzskata, ka Krievija pašlaik demonstrē Trampam nevēlēšanos piekrist nopietniem kompromisiem. Tomēr viņš izceļ vienu niansi.
Ja nesenā CIP vadītāja vizīte Maskavā cita starpā bijusi saistīta ar vēlmi panākt, lai Krievija neveiktu plašāku mobilizāciju iespējamas hibrīdoperācijas kontekstā Eiropas Savienības austrumos, tad Putina publiskie izteikumi, ka runas par mobilizāciju esot “muļķības”, varētu būt sava veida signāls Vašingtonai.
Tas gan, pēc Deņisenko domām, nenozīmē, ka mobilizācijas nebūs. Viņš tikai pieļauj, ka pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām tās temps varētu būt zemāks, nekā iepriekš paredzēts.
Tieši te sākas Deņisenko galvenais brīdinājums Ukrainai. Viņaprāt, pašreizējos apstākļos Trampa administrācijai trūkst efektīvu instrumentu, ar kuriem būtiski palielināt spiedienu uz Krieviju.
Deņisenko to saista ar karu Irānā un Hormuza šauruma blokādi. Viņa vērtējumā mēģinājums apturēt Krievijas tankkuģus varētu atspēlēties pašam Trampam, jo izraisītu jaunu degvielas cenu kāpumu ASV un neapmierinātību vēlētāju vidū.
“Tāpēc vēlreiz – nekādu potenciālu ASV draudu Krievijai nav un tuvākajā laikā nevar būt. Tādēļ paliek viens variants – spiediens uz Ukrainu,” raksta Deņisenko. Vienlaikus eksperts nedomā, ka spiediens uz Kijivu būs tikpat tiešs kā pirms pusgada.
Viņa ieskatā nozīmīgu lomu varētu spēlēt ASV iekšpolitika un republikāņu priekšvēlēšanu taktika. Deņisenko šo iespējamo vēstījumu raksturo aptuveni šādi: ASV atbalsta Ukrainu, taču korumpētā Ukrainas vadība nespēj pienācīgi tikt galā ar tai uzticētajiem uzdevumiem.
Tieši tāpēc analītiķis prognozē, ka tuvākajā laikā Ukrainā varētu parādīties jauna korupcijas skandālu sērija. Vai tas galu galā novedīs līdz sarunām par 28 punktu plānu, Deņisenko pagaidām neņemas prognozēt.
Deņisenko uzskata, ka notiekošo uzmanīgi vēro ne tikai Maskava, Vašingtona un Kijiva.
“Visa šī spēle, cik saprotu, ir atšifrēta arī Pekinā, Deli un Ankarā,” viņš raksta.
Tieši ar to analītiķis saista Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina un Indijas premjerministra Narendras Modi pēdējos izteikumus par nepieciešamību pēc miera sarunām.
Pēc Deņisenko domām, gan Ķīna, gan Indija saprot: ja sarunas būs rezultatīvas, tām būs izdevīgi iesaistīties procesa noslēguma posmā un mēģināt aizstāvēt arī savas intereses.
Savukārt, ja sarunas izgāzīsies, īpaši Ķīna varētu gaidīt uzaicinājumu kļūt par vienu no turpmākā sarunu procesa dalībniecēm.
Deņisenko min arī vēl vienu iespējamu, lai gan pašlaik mazāk ticamu scenāriju. Tramps varētu piedāvāt Ķīnas prezidentam kopīgi palielināt spiedienu gan uz Krieviju, gan Ukrainu, lai abas puses ātrāk virzītu uz sarunām.
Pagaidām eksperts šo variantu vērtē kā maz ticamu, tomēr atgādina, ka līdz gaidāmajai ASV un Ķīnas līderu tikšanās reizei vēl ir aptuveni 20 dienas.
“Šajā laika posmā tas ir ļoti daudz. Laiks spēlē pret Trampu, un viņš to saprot,” secina Deņisenko.
Vadims Deņisenko ir Ukrainas žurnālists, politikas analītiķis un bijušais Ukrainas Augstākās Radas deputāts. Viņš bijis viens no televīzijas kanāla “Espresso TV” līdzdibinātājiem, no 2020. līdz 2023. gadam vadījis Ukrainas Nākotnes institūtu, bet kopš 2023. gada darbojas kā Ukrainas Brīvprātīgo armijas vadītāja Dmitro Jaroša padomnieks informācijas jautājumos.
Deņisenko vērtējums ir autora politiskā analīze un prognoze par iespējamo sarunu attīstību, nevis oficiāli apstiprināts ASV, Ukrainas vai Krievijas sarunu plāns.
