Lietuva parakstījusi pirmo “Rail Baltica” pamattrases būvprojektēšanas līgumu 0
Trešdien Viļņā notiekošā “Rail Baltica” globālā foruma laikā notika pirmā Lietuvas pamattrases būvprojektēšanas līguma parakstīšana dzelzceļa līnijai no Kauņas līdz Ramīgalai.
Līgumu parakstīja iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma “IDOM Consulting, Engineering, Architecture” vadītājs Alvaro Rejs, Timo Rīhimeki, “RB Rail” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs un Igns Degutis, “RB Rail” finanšu direktors un valdes loceklis.
Šis notikums iezīmēja vēl vienu nozīmīgu pagrieziena punktu projektā, uzsākot Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvprojektēšanas darbus Lietuvā.
“Rail Baltica globālais projekts radīs iespējas paaugstināt cilvēku labklājību reģionā jau sākot ar būvprojektēšanas un būvniecības posmu uzsākšanu,” sacīja Timo Rīhimeki, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors, uzrunājot Rail Baltica globalā foruma 2019 dalībniekus 3. aprīlī Viļņā.
“Tāpat arī aktuālās tendences pasaulē – urbanizācija, digitalizācija un klimata pārmaiņas – aktualizē Rail Baltica mērķus, kas nodrošinās efektīvus un ilgtspējīgus transporta pakalpojumus pasažieriem un kravām.”
Rail Baltica globālais forums pulcē nozares profesionāļus, vadītājus, lēmumu pieņēmējus, piegādātājus un dzelzceļa ekspertus starptautiskā divu dienu pasākumā, kas veltīts Rail Baltica projektam. Piedaloties vairāk nekā 700 dalībniekiem no 302 uzņēmumiem un 30 valstīm, šī ir lielākā dzelzceļa nozares konference Baltijas valstīs.
“Rail Baltica projekta panākumus vienlīdz ietekmē visas valstis šajā reģionā. Lietuva ir apņēmības pilna strādāt kopā ar visiem kaimiņiem. Mēs apsveicam Somiju ar lēmumu pievienoties projektam. Polijas un Somijas iesaistīšanās projektā ir vairojusi šī transporta koridora nozīmi. Tāpēc es vēlos pateikties partneriem un aicinu savstarpēji atbalstīt vienam otru, lai sasniegtu projekta kopējos mērķus,” pauda Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), Lietuvas Republikas premjerministrs.
“Rail Baltica projekts ļauj sasniegt vairākus Eiropas infrastruktūras un mobilitātes politikas mērķus – savienot Eiropas Savienības Austrumu un Rietumu daļas; reģionus ar centru; veidot koridorus, kuri šķērso vairākas dalībvalstis; pārvietot kravas no ceļiem uz dzelzceļu; kā arī atbalstīt ilgtspējīga transporta attīstību. Minētie ir tikai daži no paredzamajiem ieguvumiem no šī projekta,” foruma atklāšanas runā atzina Henriks Hololejs (Henrik Hololei), Eiropas Komisijas Transporta ģenerāldirektorāta vadītājs, kā arī norādīja, ka “Eiropas Komisija pilnībā atbalsta šo projektu, un līdz šim mūsu līdzdalība ir bijusi gan intensīva, gan aktīva.”
“Vēsturiski modernas infrastruktūras pieejamība vienmēr bijusi viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka valstu labklājību un konkurētspēju,” uzsvēra Katerina Trautmane (Catherine Trautmann), Ziemeļjūras–Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore.
Kā arī norādīja, ka “šajā ziņā īpaši svarīga ir ātrgaitas vilciena infrastruktūra, kas rada būtiskus sekundāros ekonomiskos ieguvumus un pozitīvi iespaido makroekonomisko attīstību.”
