Ukrainas komandieris brīdina: Krievija var mēģināt Baltijas valstis okupēt vien dažu dienu laikā 0
Krievija nākotnē varētu riskēt ar mēģinājumu dažu dienu laikā ieņemt Baltijas valstis, līdzīgi kā Maskava savulaik cerēja ātri ieņemt Kijivu, intervijā Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai SVT brīdinājis Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar segvārdu “Madjars”.
Brovdi uzsvēris, ka Ukrainā iecerētais scenārijs “Kijiva trijās dienās” vairs nav iespējams, taču, viņaprāt, nav pamata būt pārliecinātiem, ka līdzīgs scenārijs nevarētu tikt mēģināts Baltijas valstīs.
Viņš arī brīdinājis, ka NATO valstis joprojām nav pietiekami sagatavotas mūsdienu karam, kurā arvien lielāka nozīme ir bezpilota lidaparātiem. Pēc Ukrainas pieredzes redzams, ka droni kaujas laukā jau ir kļuvuši par vienu no svarīgākajiem ieročiem.
Droni maina priekšstatu par karu
Brovdi īpaši izcēlis dronu radītos draudus. Viņš tos nodēvējis par “trešās tūkstošgades mēri”, uzsverot, ka tā neesot metafora, bet gan matemātika.
Pēc Ukrainas komandiera teiktā, Krievija augustā pret Ukrainu vidēji katru dienu palaidusi aptuveni 300 “Shahed” tipa dronu. Viņš norādījis, ka šāda mēroga uzbrukumiem neviena pasaules armija neesot pilnībā gatava.
Problēma ir ne tikai pašos dronos, bet arī to pārtveršanas izmaksās. Ja pret masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumiem tiek izmantoti tradicionālie pretgaisa aizsardzības līdzekļi, tas var kļūt par ļoti dārgu risinājumu, kas ilgtermiņā rada lielu slogu valsts ekonomikai.
Brovdi ieskatā mūsdienu aizsardzībai nepieciešamas jaunas tehnoloģijas un spēja ļoti ātri pielāgoties mainīgajiem kara apstākļiem.
Krievija turpina palielināt militāro potenciālu
Ukrainas komandieris norādījis, ka Krievija turpina attīstīt savas militārās spējas, tiek palielināta dronu un raķešu ražošana un izmantošana, attīstītas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī gatavība iespējamai mobilizācijai.
Brovdi uzskata, ka Kremlis redz – NATO joprojām nav izveidojusi pietiekami skaidru un vienotu pieeju, kā reaģēt uz šāda veida draudiem.
Viņš īpaši uzsvēris nepieciešamību NATO valstīm mācīties no Ukrainas pieredzes, jo karadarbības tehnoloģijas pēdējo gadu laikā ir mainījušās daudz straujāk, nekā to spējušas izdarīt tradicionālās aizsardzības sistēmas.
Brīdina arī par hibrīdkara draudiem
Par iespējamiem draudiem Eiropas drošībai izteicies arī Ukrainas bruņoto spēku rezerves pulkvedis un militārais eksperts Oļegs Ždanovs. Viņš uzskata, ka Krievijas hibrīdkarš pret Eiropu jau notiek un tā mērķis ir radīt nestabilitāti, haosu un šķelšanos Eiropas Savienībā un NATO.
Ždanovs norādījis, ka Krievija var izmantot dažādas metodes, sākot no provokācijām un sabotāžas līdz kiberuzbrukumiem un citiem hibrīdkara instrumentiem. Viņš uzskata, ka Eiropas valstīm šādi draudi jāuztver nopietni.
Arī Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska iepriekš brīdinājusi, ka Krievija varētu izmantot Baltkrievijas teritoriju spriedzes saasināšanai un provokācijām pret NATO valstīm.
Savukārt Kara izpētes institūta analītiķi iepriekš vērtējuši, ka Krievija teorētiski varētu izmantot aviācijas, raķešu vai bezpilota uzbrukumus, kā arī ierobežotu militāru iebrukumu vienā vai vairākās Baltijas valstīs, lai pārbaudītu NATO gatavību piemērot Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu.
Tas gan nenozīmē, ka šāds uzbrukums ir nenovēršams vai ka Krievija būtu pieņēmusi lēmumu to īstenot. Šādi scenāriji tiek apspriesti kā iespējamie drošības riski, kuriem NATO valstīm jābūt gatavām.
Tramps Krievijas uzbrukumu NATO negaida
Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps publiski paudis daudz mierīgāku vērtējumu. Viņš sacījis, ka nav īpaši noraizējies par iespēju, ka Krievija varētu uzbrukt kādai NATO dalībvalstij, un paudis pārliecību, ka Maskava šādu soli neplāno.
Brovdi brīdinājums līdz ar to ir pretrunā ar Trampa optimistisko vērtējumu par Krievijas nodomiem.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
