Lietuvas iekšlietu ministre aicina ES valstu kolēģus sarīkot tikšanos Ukrainā 14
Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite, piedaloties nelegālajai migrācijai veltītā Eiropas Savienības dalībvalstu, Šengenas zonas un Rietumbalkānu valstu konferencē Austrijā, aicinājusi savus kolēģus visos iespējamajos veidos atbalstīt Ukrainu un, iespējams, sarīkot tikšanos šai valstī.
“Krievijas agresīvo darbību dēļ drošības situācija Ukrainā krasi pasliktinājusies, tādēļ aicinu ministrus apliecināt solidaritāti ar Ukrainu visiem iespējamajiem līdzekļiem – sniegt politisko atbalstu, humāno palīdzību, nodrošināt patvērumu tiem, kuriem var nākties pamest valsti. Mums būtu jāgatavojas arī ātri pieņemt ES sankcijas pret Krieviju,” viņa uzsvērusi, piebilstot, ka ministri varētu doties solidaritātes vizītēs uz Ukrainu un varbūt sarīkot tur ES valstu iekšlietu ministru apspriedi.
Konference Austrijā veltīta nelegālo migrantu atpakaļnosūtīšanas jautājumiem, bet tajā tiek pārrunāta arī Ukrainas situācija, spriežot, kā iespējamais militārais konflikts starp Krieviju un Ukrainu varētu ietekmēt migrācijas procesus.
Pēc Bilotaites teiktā, pieredze ar Baltkrievijas organizēto hibrīduzbrukumu parādījusi, ka pienācīgai sagatavotībai ir būtiska loma veiksmīgā krīzes pārvarēšanā. Viņa norādījusi, ka Lietuva gatavojas sniegt Ukrainai nepieciešamo materiālo atbalstu un uzņemt kara bēgļus.
Kopā ar nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un uzņēmējiem tiek diskutēts par iespējamo bēgļu izmitināšanu, tiek apspriesti arī jautājumi par viņu tiesisko statusu, sociālo palīdzību, nodarbinātību, veselības aprūpi, izglītību un nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem.
Lietuva jau apzinājusi Ukrainas neatliekamākās materiālās vajadzības un pašlaik izvērtē iespējas šādu palīdzību sniegt. Ukraina arī lūgusi atbalstīt to ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību.
Lietuvas iekšlietu ministre norādījusi, ka ES ir gatava palīdzēt bēgļiem, kuriem draud briesmas, bet nelegālajai migrācijai Eiropā nav un nebūs vietas, nelegālajiem migrantiem jāatgriežas izcelsmes valstīs un par to jāgādā kopīgiem spēkiem.
Viņa izklāstījusi Lietuvas pieredzi brīvprātīgas migrantu atgriešanās veicināšanā, kā arī diplomātiskos centienus efektīvākas sadarbības veidošanā ar Irāku, un piebildusi, ka bez Eiropas Komisijas, ES aģentūru un partneru atbalsta būtu bijis daudz grūtāk pārliecināt nelegālo migrantu izcelsmes valstis pieņemt atpakaļ savus pilsoņus.
Lietuvas Migrācijas departaments izskatījis 3313 patvēruma lūgumus, un patvērums piešķirts 105 ārvalstniekiem, bet pārējos gaida izraidīšana uz izcelsmes valstīm. Brīvprātīgi savās izcelsmes valstīs kopš pagājušā gada sākuma atgriezušies 784 ārvalstnieki.
Tie nelegālie migranti, kam patvērums Lietuvā nav piešķirts un kuri paši piekrīt atgriezties izcelsmes valstīs, līdz 21.maijam varēs saņemt vienreizēju pabalstu 1000 eiro apmērā. Pašlaik tādu iespēju apsver vēl aptuveni 60 migranti.
No pagājušā gada sākuma līdz 3.augustam, kad saskaņā ar Lietuvas iekšlietu ministres rīkojumu robežsargi sāka likt migrantiem doties atpakaļ, Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4200 nelegālie migranti.
