Live Karš Ukrainā: Frontē šobrīd notiek gatavošanās jaunam Ukrainas kara posmam 0
Ar Ukrainas pretuzbrukumu sākusies kara trešā fāze
Ar Ukrainas pretuzbrukumu sākusies kara trešā fāze, ko iespējamu padarījuši Rietumu piegādātie ieroči, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.
Ministrs par to paziņoja pirmdien publicētā intervijā Francijas laikrakstam “Le Monde”.
Pirmā fāze karā bija atturēt Krieviju no intensīvas uzbrukumu turpināšanas. Otrā fāze bija frontes stabilizēšana un ienaidnieka izturības pārbaudīšana, skaidroja ministrs. Trešā fāze ir pozīciju atgūšana, sākot ar valsts dienvidiem un ziemeļiem.
“Mūsu armijas komandieri ir izstrādājuši plānu, pamatojoties uz ieročiem, ko esam saņēmuši no mūsu partneriem: mēs sākām, izmantojot HIMARS mobilās artilērijas sistēmas [no ASV], lai nogrieztu ienaidnieka piegādes līnijas un iznīcinātu degvielas un ieroču noliktavas,” paziņoja Rezņikovs.
Ministrs pavēstīja, ka arī Francija nesen apsolījusi Ukrainai jaunu palīdzības paketi.
“Es nevaru atklāt detaļas, bet tie ir ļoti labi elementi, es esmu apmierināts,” sacīja Rezņikovs.
Ukrainas Bruņotie spēki ziņoja, ka nedēļas nogalē atguvuši kontroli pār desmitiem apdzīvotu vietu, tai skaitā Izjumu.
“Tā būs kā sniega bumba, tā sāks ripot un ripot, kļūstot arvien lielāka un lielāka (..), un mēs redzēsim, ka pasaulē otrā lielākā armija būs spiesta atkāpties,” sacīja Rezņikovs, solot pakāpenisku virzību uz priekšu.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainas uzvara nozīmētu visu Krievijas iekaroto teritoriju atgūšanu, tai skaitā Krimas.
Ministrs paziņoja, ka Ukraina arī vēlas “skaidru plānu Krievijas reparāciju maksājumiem un atbildības noteikšanai par kara noziegumiem”.
Ukrainas armija Hersonā atguvusi 500 kvadrātkilometru lielu platību
Ukrainas armijai Hersonas apgabalā izdevies atbrīvo 500 kvadrātkilometru lielu platību, pirmdien pavēstījusi Ukrainas armijas operatīvā štāba “Dienvidi” preses centra vadītāja Natālija Humeņuka.
Tās ir vienas no pirmajām Ukrainas publiskotajām aplēsēm par pretuzbrukuma panākumiem valsts dienvidos pēdējās divās nedēļās.
Humeņuka piebilda, ka Visokopiļju, Bilohirku, Suhijstavoku un Miroliubivku tagad pilnībā kontrolē Ukrainas spēki.
Ukrainas armija: Krievi Dņepras labajā krastā ir gatavi nolikt ieročus
Krievijas karaspēka apakšvienības Dņepras labajā krastā ir gatavas nolikt ieročus, un meklē iespējamos kontaktus ar Ukrainas armiju, pirmdien pavēstījusi Ukrainas armijas operatīvā štāba “Dienvidi” preses centra priekšniece Natālija Gumeņuka.
“Turpinām virzību, un šī virzība ir pārliecinoša. Tai ir ietekme ne tikai uz ienaidnieka pozīciju ģeogrāfisku atvirzīšanu, bet arī uz [pretinieka] psiholoģiju,” televīzijas kanāla “Espresso” tiešraidē norādīja Gumeņuka. “Ienaidnieka apakšvienības (..) meklē iespējas nodibināt kontaktu ar mūsu apakšvienībām, lai veiktu tā dēvētās sarunas par ieroču nolikšanas nosacījumiem un pārieru starptautisko humanitāro tiesību jurisdikcijā. Viņi [krievi] apzinās, ka ir iespiesti starp Dņepras krastu un mūsu spēkiem.”
Gubeņuka piebilda, ka iebrucēji meklē veidus kā saglabāt savu dzīvību.
“Šobrīd šis jautājums tiek izskatīts, jo ir kara stratēģijas izpratne, kas paredz šādus pasākumus. Viņi ir gatavi pāriet starptautisko humanitāro tiesību jurisdikcijā, tas ir, papildināt [gūstekņu] apmaiņas fondu,” norādīja preses centra vadītāja.
ISW: Ukrainai izdevies panākt lūzumu, tomēr karš turpināsies
Ukrainai izdevies panākt lūzumu karadarbībā sev par labu, taču visas krievu okupētās teritorijas atbrīvošanai būs nepieciešams organizēt jaunus uzbrukumus, un tāpēc karš ievilksies līdz nākamajam gadam, savā ikdienas ziņojumā atzinis ASV Kara izpētes institūts (ISW).
Ukraina demonstratīvi apsprieda pretuzbrukuma gatavošanu Hersonas apgabalā, novēršot krievu uzmanību no teritorijām, kur bija paredzēts galvenais trieciens, norāda ISW.
Eksperti atzīst, ka ukraiņiem izdevies panākt sev labvēlīgu lūzumu karadarbībā, un tas ļaus Ukrainas armijai biežāk diktēt kaujas darbības raksturu un vietu, bet krievi arvien neadekvātāk reaģēs uz psiholoģisko un fizisko spiedienu no ukraiņu puses.
Tomēr ISW uzsver, ka pašreizējais pretuzbrukums neļaus pabeigt karu, un krievi zināmā brīdī spēs izveidot jaunu aizsardzības līniju un pat atsākt lokālus uzbrukumus.
Ukraiņiem nāksies organizēt vēl virkni uzbrukumu, lai atbrīvotu okupētās teritorijas, un tāpēc karš ievilksies līdz 2023.gadam, uzskata ISW.
Krievi Harkivas apgabalā cietuši lielu operatīvu sakāvi, un Ukrainas armija zibenīgā pretuzbrukumā atkarojusi gandrīz visu reģionu, secina eksperti.
Ukrainas armija pavirzījusies līdz Vovčanskai un Velikijburlukai, un Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi karaspēka atvilkšanu no Harkivas apgabala.
Dienvidos turpinās pozicionālas kaujas un Ukrainas armija dod triecienus krievu aizmugures infrastruktūrai – bāzēm, noliktavām un transportam.
Tikmēr krievi visiem iespējamajiem līdzekļiem mēģina kompensēt zaudējumus lai turpinātu karu pret Ukrainu.
Ukraiņu pretuzbrukums acīmredzot piespiedis krievus pārcelt tā dēvētos referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, norāda ISW.
Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu
Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniegusi valsts robežu, pirmdien ziņo Robežsardzes preses dienests.
Ukraiņu robežsargi izplatījuši videoierakstu, kurā redzams, kā tiek norauts Krievijas karogs un tā vietā pacelts Ukrainas karogs.
Ukraiņu robežsargi arī paziņojuši, ka viņi “robežu slēdz”.
Ukrainas armijas pretuzbrukuma rezultātā nedēļas laikā Harkivas apgabalā no krievu iebrucējiem atbrīvotas jau vairāk nekā 30 apdzīvotās vietas.
Militārpersona: Ukrainai pašlaik ir ne tikai taktisks, bet arī operacionāls pārsvars un iniciatīva
Krievijas sāktajā karā Ukrainai pašlaik ir ne tikai taktisks, bet arī operacionāls pārsvars un iniciatīva, šorīt intervijā LTV “Rīta panorāmai” vērtēja Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris Kaspars Pudāns.
Pudāns atzīmēja, ka pēdējās nedēļas laikā karā vērojamas būtiskas izmaiņas, kad redzami rūpīgi plānoti Ukrainas pretuzbrukumi Krievijai, tostarp veiksmīgi īstenotas operācijas Harkivas apgabalā. Patlaban izskatās, ka krievu pārāk lielā koncentrēšanās uz Ukrainas dienvidiem, atstājot rietumu flangu diezgan atklātu, radījušas viņiem problēmas, vērtēja pulkvedis, vienlaikus uzsverot, ka par ukraiņu uzbrukuma ietekmi uz visa kara gaitu vēl grūti spriest.
Militārpersonas skatījumā, Ukrainas pretuzbrukumam palīdzēja sagatavoties ieroču piegādes no Rietumiem un Krievijas armijas pozīciju apgādes ķēžu daļēja iznīcināšana. Tāpat Ukrainas puse pilnvērtīgi izmantojusi plašo izlūku informāciju. Kopā ar partizānu un speciālo uzdevumu vienību darbībām tikusi sagatavota augsne pretuzbrukumam.
Krievijas puses retoriku, ka tās armija teritorijas atstājot plānotas pārgrupēšanās dēļ, Pudāns vērtēja vairāk kā mēģinājumus sabiedrībā vēl “uzturēt morāli”, cenšoties pasniegt, ka Krievija ir uzvarētāja, kas gan tā nav. Viņš atzīmēja, ka Krievija savā retorikā militāros mērķus pieskaņo situācijai, apgalvojot, ka viss karā notiekošais esot bijis plānots. Ja krievi par militāro mērķi bija uzskatījuši Donbasas reģiona pilnīgu ieņemšanu, tad pašreizējā spēku atvilkšana neliecinot par spēju šo mērķi sasniegt.
Pēc Pudāna vārdiem, ziema var būt problēma abām karojošajām pusēm, bet vieglāk “pārziemot” ir tai pusei, kurai tajā brīdī pieder iniciatīva, kas pašlaik ir Ukrainas pusē.
Pulkvedis lēsa, ka Ukrainas militārās spējas tuvākajā nākotnē vēl vairāk varēt pastiprināt jaunas smagās tehnikas un arī aviācijas elementu piegādes.
Arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks intervijā Latvijas Radio vērtēja, ka Ukraina pēdējās dienās savas valsts aizsardzībā guvusi milzīgus panākumus.
Viņš gan atgādināja, ka frontes līnija ir ļoti gara, līdz ar to vieni panākumi nenozīmē, ka sekos domino kauliņu efekts, attiecīgi ukraiņiem priekšā vēl ir ļoti daudz darāmā.
Atgūtās teritorijas ukraiņiem izdosies noturēt, jo tās Krievijas vienības, kas tika sakautas Harkivas apgabalā, bijuša spiestas bēgt, pametot munīciju un bruņojumu, domā eksperts.
Rostoka skatījumā, straujai Ukrainas armijas virzībai palīdzēja tas, ka frontes līnija ir “plāna” – ukraiņi atraduši vājo posmu, kur Krievijas armija, mainot spēku izvietojumu, bija atstājusi pārāk mazus spēkus.
Eksperta skatījumā, Ukrainas sekmes aizsardzībā varētu būt arguments Eiropā, lai turpinātu valsti atbalstīt ar ieroču piegādēm. Ja Ukrainas ofensīva izrādītos neveiksmīga, tad varētu rasties jautājumi, vai konfliktu var atrisināt militārā ceļā. Pašlaik no Ukrainas puses izskatoties, ka ir iespējams militārs risinājums okupēto teritoriju atbrīvošanai, tāpēc Rietumiem jāturpina atbalstīt Ukrainu.
Rostoks ir pārliecināts, ka patlaban nav vietas miera sarunām, jo Krievija ir ieinteresēta tikai stāvokļa iesaldēšanā un “minūtes pārtraukumā”, lai atgūtu spēkus, kas savukārt pilnībā neatbilst Ukrainas interesēm.
Krievijas okupanti padodas Ukrainas armijai
🇺🇦 #krievija okupanti padodas #Ukraina armijai. pic.twitter.com/GZpdnCsmYb
— BreakingLV (@breakinglv) September 12, 2022
Ukrainas armija Kahovkā iznīcinājusi krievu munīcijas noliktavu
Ukrainas armija karadarbības dienvidu zonā Kahovkā iznīcinājusi kārtējo Krievijas karaspēka munīcijas noliktavu, pirmdien ziņo Ukrainas armijas operatīvais štābs “Dienvidi”.
Pēdējās diennakts laikā krievi zaudējuši arī 40 karavīrus, četrus tankus, trīs pašgājējas haubices “Msta-S”, četras cita veida bruņutehnikas vienības un radioelektroniskās karadarbības staciju.
Krievi pēc sakāves atkal maina sava karaspēka Rietumu grupas vadību
Pēc sakāves, ko krievi cietuši Ukrainas armijas pretuzbrukuma rezultātā, kārtējo reizi nomainīta Krievijas karaspēka Rietumu grupas vadība, svētdienas vakarā paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR).
Lai atjaunotu Rietumu grupas “vadības stabilitāti”, par tās komandieri iecelts līdzšinējais Centra grupas pavēlnieks ģenerālleitnants Aleksandrs Lapins, kas vadību pārņem līdz ar savu štābu.
Karaspēka Centra grupas štābs jau pārcelts no Luhanskas uz Rietumu grupas komandpunktu.
GUR vēsta, ka lēmums par līdzšinējā Rietumu grupas komandiera ģenerālleitnanta Romāna Berdņikova turpmāko likteni vēl neesot pieņemts.
Par Rietumu grupas komandieri Berdņikovs tika iecelts tikai 26.augustā.
Avoti: Kremlis uz nenoteiktu laiku atlicis “referendumus” par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju
Kremlis uz nenoteiktu laiku atlicis “referendumus” par Donbasa “republiku” un Zaporižjes, Harkivas un Hersonas apgabalu okupēto teritoriju “pievienošanos Krievijai”, pavēstījuši Kremlim tuvi avoti.
Kā skaidroja izdevuma “Meduza” sarunu biedri, vienīgais iemesls šādam lēmumam bija veiksmīgais Ukrainas karaspēka pretuzbrukums Harkivas apgabalā. Avoti uzsvēra, ka ar Kremli saistīti polittehnologi, kas strādāja Harkivas un Zaporižjes apgabalos, jau atsaukti uz Krieviju. Hersonas apgabalā joprojām uzturas Krievijas polittehnologi, kas gatavoja referendumu.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina partija “Vienotā Krievija” bija ierosinājusi 4.novembrī rīkot referendumus par Krievijas karaspēka sagrābto Ukrainas teritoriju aneksiju.
Iepriekš krievu iebrucēji bija iecerējuši tā dēvētos referendumus sarīkot jau septembrī, taču Ukrainas armijas uzsāktais pretuzbrukums lika okupantiem atlikt šo balsojumu fikciju, kas pārkāpj jebkādas starptautiskās tiesības.
Kā norādīja viens no “Meduza” sarunu biedriem, jau nākamnedēļ Ukrainas teritoriju okupācijas “militāri-civilajām pārvaldēm” bija oficiāli jāpaziņo par gatavošanās sākšanu novembra referendumam. Tagad visi šie plāni ir apturēti, “par novembri vairs nav runas”.
Kremlim pietuvinātie “Meduza” avoti uzsvēra, ka Krievijas varasiestādes nesaprot, kad varēs atgriezties pie konkrētu iespējamā balsojuma datumu apspriešanas, tas ir atkarīgs no tā, kā izvērsīsies Ukrainas pretuzbrukums.
