Live Karš Ukrainā: Frontē šobrīd notiek gatavošanās jaunam Ukrainas kara posmam 0
Zelenskis: Ukrainas spēki atbrīvojuši vairāk nekā 30 apdzīvotās vietas Harkivas apgabalā
Ukrainas aizstāvji ir atbrīvojuši un pārņēmuši savā kontrolē vairāk nekā 30 apdzīvotās vietas Harkivas apgabalā, piektdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Mūsu armija, izlūkdienests un Ukrainas Drošības dienests turpina aktīvas darbības vairākos operatīvajos virzienos. Veiksmīgi turpina. Pašlaik Ukrainas Bruņotie spēki ir atbrīvojuši un pārņēmuši savā kontrolē vairāk nekā 30 apdzīvotās vietas Harkivas apgabalā. Daļā reģiona ciemu turpinās pasākumi teritorijas pārbaudei un drošības nodrošināšanai, pakāpeniski pārņemam kontroli pār jaunām apdzīvotām vietām – visur atjaunojam Ukrainas karogu un aizsardzību mūsu cilvēkiem,” sacīja prezidents.
Zelenskis aicināja ukraiņus no atbrīvotās teritorijas paziņot Ukrainas spēku pārstāvjiem jebkādu informāciju par okupantu noziegumiem uz Ukrainas zemes.
“Nacionālās policijas apakšvienības atgriežas atbrīvotajās Harkivas apgabala apdzīvotajās vietās. Un es gribu šodien pateikties mūsu izlūkiem, mūsu specdienestiem, kas kārtējo reizi parādīja sevi ļoti rezultatīvi ienaidnieka padzīšanā. Paldies arī kņaza Romana vārdā nosauktās 14.atsevišķās mehanizētās brigādes karavīriem: pavēlnieks Harkivas virzienā īpaši atzīmēja šīs brigādes puišu varonīgās darbības,” uzsvēra Zelenskis.
ANO: Krievijas karaspēks Ukrainā patvaļīgi aizturējis simtiem cilvēku
ANO izmeklētāji dokumentējuši vairāk nekā 400 cilvēku patvaļīgas aizturēšanas vai pazušanas gadījumus Ukrainā, kuros vainojams Krievijas karaspēks.
Matilda Bognere, kas vada komisiju, kura izmeklē cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā kopš 2014.gada, nosodīja straujo tiesību pārkāpumu pieaugumu, kopš Krievija februārī uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Uzrunājot žurnālistus no Odesas, viņa runāja par tūkstošiem civiliedzīvotāju nāvi, simtiem patvaļīgas aizturēšanas gadījumu un dokumentētiem karagūstekņu spīdzināšanas gadījumiem.
Ja tiesā tiktu pierādīts, “ka karagūsteknis ieslodzījuma laikā ir ticis spīdzināts un piedzīvojis sliktu izturēšanos, tas būtu kara noziegums”, paziņoja Bognere.
Bognere sacīja, ka viņas komanda ir pārbaudījusi, ka Krievijas spēki un ar tiem saistītie grupējumi okupētajās teritorijās ir patvaļīgi aizturējuši vai panākuši, ka pazūd 416 cilvēki. No šiem cilvēkiem 16 atrasti miruši un 166 tikuši atbrīvoti.
CIP direktors: Krievijas iebrukums Ukrainā cieš neveiksmi
Krievijas iebrukums Ukrainā septītajā kara mēnesī, pēc visa spriežot, cieš neveiksmi, ceturtdien kiberdrošības konferencē Vašingtonā atzina ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss.
Kā piemēru minot Ukrainas karaspēka sekmīgos pretuzbrukumus pie Harkivas un Hersonas, CIP vadītājs kā Putina lielāko pārrēķināšanos minēja ukraiņu vīrišķības un militārā potenciāla novērtēšanu par zemu.
Kaut arī šī kara beigu nodaļa vēl nav uzrakstīta, “ir ļoti grūti novērtēt Putina kampaņas gaitu savādāk kā neveiksmi”, sacīja Bērns.
Šobrīd Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieņem, ka viņam ir lielākas izturības rezerves nekā ukraiņiem, eiropiešiem un amerikāņiem, pieļaujot tādu pašu kļūdu, kādu viņš pieļāva pirms kara sākuma, par zemu novērtējot ukraiņu gatavību cīņai, sacīja CIP direktors.
Ukrainas armija Harkivas apgabalā trīs dienās pavirzījusies par teju 50 kilometriem
Iepriekšējās diennakts laikā Krievijas karaspēks arī veicis 45 aviācijas un piecus raķešu triecienus, cita starpā arī Kostantiņivkai, Cirkuniem, Radušnei un Harkivai, teikts paziņojumā. Ir upuri civiliedzīvotāju vidū.
“Aizsardzības spēki varonīgi notur ieņemtās pozīcijas un nepieļauj ienaidnieka virzīšanos uz priekšu. Ukraiņu aizstāvji veiksmīgi atvairīja ienaidnieka uzbrukumu Udu, Kostantiņivkas, Virnopiļļjas, Ploskes, Majorskas, Bezimjannes un Kamjankas rajonos,” norāda ģenerālštābs.
Aizsardzības spēku aviācija, lai atbalstītu sauszemes spēku grupējumu darbības, veikusi vairāk nekā 20 triecienu.
Trāpīts diviem rotu atbalsta punktiem, 15 rajoniem, kur koncentrēts dzīvais spēks un militārā tehnika, trim zenītraķešu kompleksiem.
Iznīcināti četri droni un helikopters Ka-52. Pretinieka dzīvā spēka zaudējumi tiek precizēti, teikts ģenerālštāba paziņojumā.
Krievu dzīvā spēka zaudējumi pieaug strauji
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 51 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 650 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2122 tankus, 4575 bruņutransportierus, 1237 lielgabalu, 306 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 159 zenītartilērijas iekārtas, 239 lidmašīnas, 211 helikopterus, 888 bezpilota lidaparātus, 214 spārnotās raķetes, 3399 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 114 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ISW: Ukraiņi var atbrīvot Kupjansku trīs dienu laikā
Ukrainas armija, domājams, tuvāko 72 stundu laikā atbrīvos Harkivas apgabala Kupjansku, kas ievērojami iedragās krievu apgādes maršrutus Ukrainas austrumos, uzskata ASV Kara studiju institūts (ISW).
“Ukrainas spēki pretuzbrukumā Harkivas apgabalā 8.septembrī pavirzījušies līdz 20 kilometru atzīmei no Krievijas galvenā aizmugures mezgla Kupjanskā,” norāda ISW eksperti.
Ukrainas karaspēks, domājams, nākamo 72 stundu laikā ieņems Kupjansku, nopietni iedragājot Krievijas virszemes sakaru līnijas ar Izjumu, tiesa gan, tās pilnībā vēl nepārcērtot.
Ukrainas panākumi līnijā Harkiva-Izjuma “rada plaisas Krievijas informācijas telpā un grauj uzticību Krievijas pavēlniecībai” tādā mērā, kā tas nav bijis kopš Krievijas armijas neveiksmīgā mēģinājuma maija vidū pārkļūt Siverskij Donecas upei pie Bilohorivkas, norāda ISW eksperti.
Krievijas apšaudēs Bahmutā nogalināti astoņi cilvēki
Ukrainā Doneckas apgabala Bahmutā Krievijas karaspēka apšaudēs diennakts laikā nogalināti astoņi cilvēki, bet 17 ievainoti, piektdien pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
Nodarīti postījumi 20 privātmājām un sešām daudzdzīvokļu mājām, jau ceturto dienu nav elektrības un ūdens, bet remonts nav iespējams intensīvo kauju dēļ, norādīja apgabala vadītājs.
Ukrainas prezidenta birojs paziņoja, ka Doneckas apgabalā diennakts laikā nogalināti deviņi cilvēki, bet vēl viens – Harkivas apgabalā.
Ukrainas armija šobrīd turpina veiksmīgu pretuzbrukumu Harkivas apgabalā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka atbrīvota Harkivas apgabala Balakija – pilsēta ar teju 30 000 iedzīvotāju, ko aptuveni sešus mēnešus kontrolēja Krievijas karaspēks.
Piektdien bija atklāta satiksme pa Harkivas-Balakijas auto ceļu, pārliecinājās ziņu aģentūras AFP žurnālisti. Pie vairākiem kontrolpunktiem bija izveidojušās rindas, bet uz ceļa atradās kā civilais, tā militārais transports.
ĀM parlamentārā sekretāre: Krievija liek šķēršļus humānās palīdzības nogādāšanai cilvēkiem okupētajās teritorijā
Krievija liek šķēršļus humānās palīdzības nogādāšanai cilvēkiem okupētajās teritorijās, uzsver Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, turpinot darba vizīti Ukrainā, Kalniņa-Lukaševica tikās ar starptautisko organizāciju pārstāvjiem un Latvijas atbalstīto projektu īstenotājiem.
ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka pēc Krievijas armijas padzīšanas no teritorijām, ko tā kādu laiku kontrolējusi, atklājas necilvēcīgi apstākļi, kādos turēti un spīdzināti civiliedzīvotāji. Viņa akcentēja, ka tie ir kliedzoši starptautisko normu pārkāpumi.
Kopš kara sākuma ĀM ir ievērojami palielinājusi Ukrainai sniegto humānās palīdzības un attīstības sadarbības atbalstu. Kopējais Latvijas pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora un valsts atbalsts humānās palīdzības, attīstības sadarbības un steidzamo vajadzību segšanai sasniedz turpat 14,8 miljonus eiro.
Tiekoties ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja, ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja un Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas Ukrainā pārstāvjiem, Kalniņa-Lukaševica pauda pozitīvu vērtējumu par līdzšinējo sadarbību. Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Latvija katrā no trim organizācijām ir veikusi brīvprātīgo iemaksu 120 000 eiro.
Sarunā tika apspriesta humānā situācija Ukrainā, tuvojoties ziemai. Organizāciju pārstāvji atzina, ka Ukrainā trūkst ziemai piemērotu mājokļu un šobrīd ne organizācijas, ne pārējā starptautiskā sabiedrība nav vēl spējušas piesaistīt nepieciešamo palīdzību. Tika apspriestas problēmas, kas saistītas ar humānās palīdzības nogādi Krievijas armijas okupētajās teritorijās.
Vizītes laikā tika organizēta apaļā galda diskusija ar Latvijas atbalstīto projektu īstenotāju pārstāvjiem. Ukrainas Darbadevēju federācijas, Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības palātas, Pilsonisko brīvību centra, Sieviešu informatīvi konsultatīvā centra, Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta un Ukrainas Augstākās tiesas pārstāvji ar parlamentāro sekretāri pārrunāja situāciju Ukrainā, Latvijas sniegtā atbalsta nozīmi, kā arī akcentēja vajadzības un problēmas. Partneri novērtēja Latvijas sniegto atbalstu un izteica vēlmi turpināt un paplašināt sadarbību ar Latviju.
ĀM atbalstītie projekti sekmē sieviešu tiesību aizsardzību, mediju brīvības nostiprināšanu, izglītību, veselību, uzņēmējdarbību un labu pārvaldību. Kalniņa-Lukaševica pauda gatavību sadarbības jomas paplašināt un padziļināt atbilstoši Ukrainas vajadzībām. Viņa norādīja, ka Latvija atbalsta un turpinās atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos.
Projektu īstenotāji uzsvēra prioritātes, lai atveseļotu Ukrainas darba tirgu – svarīga ir uzņēmumu integrācija Eiropas vienotajā tirgū, veicot darba ņēmēju pārkvalifikāciju kara apstākļos un organizējot uzņēmēju apmācības, jo īpaši tādos sektoros kā mašīnbūve, informācijas tehnoloģijas. Ļoti aktuāla ir zināšanu nodošana uzņēmējiem Eiropas likumdošana piemērošanas un sertifikācijas jautājumos, paaugstinot to eksportspēju.
Augstākās tiesas un robežsardzes pārstāvji īpaši atzīmēja nepieciešamību atjaunot tehnisko aprīkojumu. Sarunas dalībnieki uzsvēra psiholoģiskā atbalsta un rehabilitācijas nozīmi un to pieaugošo vajadzību.
Kalniņa-Lukašēvica tikās arī ar Borispoles primārās medicīniskās un sanitārās palīdzības centra direktoru Javhēņiju Čerenoku un Ukrainā praktizējošo Latvijas mikroķirurgu Olafu Libermani. Centrs ir viena no Ukrainas medicīnas iestādēm, kas Latvijas attīstības sadarbības granta projektā sadarbojas ar Nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari”, lai stiprinātu Ukrainas veselības aprūpes institūciju spējas rehabilitācijas programmu ieviešanā pacientiem pēc amputācijām. Rudenī ir plānota Ukrainas partneru pieredzes apmaiņas vizīte Latvijā, kurā piedalīties arī Borispoles primārās medicīniskās un sanitārās palīdzības centra delegācija.
ĀM parlamentārā sekretāre akcentēja, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kas riskē ar savu dzīvību cīņā pret Krieviju, varētu saņemt vislabāko palīdzību pēc iespējas ātrāk. Sarunā tika atzīmēts, ka ĀM koordinē Ukrainas karavīru rehabilitācijas programmu Latvijā kopš 2014.gada.
ĀM pārstāvji no 5. līdz 7.septembrim darba vizītē Ukrainā tikās ar Ukrainas prezidenta biroja, parlamenta, Ārlietu ministrijas, Čerņihivas apgabala un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī Čerņihivas pilsētas, Novoseļivkas un Jagidnes ciema iedzīvotājiem.
Kijiva: Ukrainas armija atbrīvojusi Harkivas apgabalā 20 apdzīvotās vietas
Ukrainas armija Harkivas un Dienvidbugas virzienos savā kontrolē pārņēmusi jau vairāk nekā 700 kvadrātkilometru, atbrīvojot vismaz 20 apdzīvotās vietas, ceturtdien paziņojis ģenerālštāba galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Oleksijs Hromovs.
Ukrainas armija sadarbībā ar Nacionālo gvardi un citiem bruņotajiem dienestiem pretinieka aizsardzības līniju atbīdījusi par diviem līdz vairākiem desmitiem kilometru.
Harkivas virzienā Ukrainas armija krievu aizsardzības pozīcijās ielauzusies jau 50 kilometru dziļumā un atbrīvojusi vairāk nekā 20 apdzīvotās vietas.
Savukārt Kramatorskas virzienā ukraiņi uzlabojuši savas taktiskās pozīcijas, atspiežot krievus par diviem kilometriem.
Slovjanskas virzienā iebrucēji atsviesti par trim kilometriem un atbrīvota Ozerne.
Lai gan krievi ir daļēji demoralizēti, viņi turpina pretoties, preses konferencē norādīja Hromovs.
Francijas ģenerālis: Ukraina līdz ziemai var atkarot Hersonu
Ukrainas pretuzbrukums valsts dienvidos izvēršas sekmīgi un, ja nebūs nekādu negaidītu pavērsienu, Ukrainas spēki līdz ziemai var atkarot Hersonu, intervijā telekanālam “France 24” sacīja Francijas militārās misijas ANO bijušais vadītājs ģenerālis Dominiks Trenkvāns
.
Ukraina metodiski gatavojusies pretuzbrukumam, un to var redzēt līdzšinējās darbībās – tā ir Krievijas karaspēka noliktavu un komandpunktu iznīcināšanas ar tālas darbības ieročiem, kā arī partizānu kustība, skaidroja ģenerālis.
“Krievi, šķiet, ir pārsteigti par izmantotajām metodēm. Munīcijas noliktavu un loģistikas punktu iznīcināšana, vispirmām kārtām dzelzceļa, viņus ir pamatīgi saļodzījusi. Tagad, ja karaspēks, kas ir izvietots rietumos no Dņepras, nesaņems munīciju, viņi nespēs aizsargāties, un dažām apakšvienībām tas būs kritiski,” norādīja Trenkvāns.
Daudzi krievu karavīri priekšroku dod bēgšanai no kaujas lauka, nevis tam, lai pretotos, jo daži no viņiem “kaujas laukā atrodas četrus piecus mēnešus, viņi nav nomainīti un droši vien ir sliktā formā”, sacīja ģenerālis.
“Es uzskatu, ka līdz ziemai ukraiņi var ieņemt visu Dņepras labo krastu, ieskaitot Hersonu. Neaizmirsīsim, ka pilsēta ātri tika sagrābta negaidīta uzbrukuma rezultātā marta sākumā, bet iedzīvotāji pret krievu okupāciju nebūt nav noskaņoti labvēlīgi,” norādīja Trenkvāns.
