Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. NATO palielina munīcijas ražošanu, nodrošinās Ukrainai 48 tankus “Leopard 2” 0
ISW: Ukrainas lēmums aizstāvēt Bahmutu ir stratēģiski pareizs
Rietumi ir nobažījušies par Ukrainas nevēlēšanos atteikties no Bahmutas aizsardzības turpināšanas, tomēr ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi uzskata KijIvas lēmumu uzskata par stratēģiski pareizu. Institūts norāda, ka Rietumi turpina paust bažas par Ukrainas apņēmību noturēt Bahmutu. Laikraksts “Washington Post” ziņoja, ka amerikāņu aizsardzības plānotāji uzskata, ka Ukrainas spēki nav spējīgi vienlaikus aizstāvēt Bahmutu un uzsākt pavasara pretuzbrukumu, un tāpēc mudinājuši Ukrainu piešķirt prioritāti pavasara pretuzbrukumam pār Bahmutas aizsardzību. Tomēr ISW turpina uzskatīt, ka Ukrainas lēmums aizstāvēt Bahmutu ir stratēģiski pamatots. Bahmutas aizsardzība piespieda Kremli iztērēt ievērojamu daļu algotņu grupējuma “Vagnera” un iesaistīt ievērojamus gaisa desanta spēku resursus, lai atbalstītu nogurdinošo ofensīvu. Bahmutas aizsardzība ir vājinājusi ievērojamus Krievijas spēkus un, visticamāk, radīs labvēlīgus apstākļus Ukrainas pretuzbrukumam nākotnē, norāda ISW. Ja Krievijas karaspēks būtu ieņēmis Bahmutu bez būtiskas Ukrainas pretestības, viņi varētu rēķināties ar operāciju paplašināšanu tādā veidā, kas liktu Ukrainai izveidot sasteigtas aizsardzības pozīcijas mazāk labvēlīgā apvidū. Tādējādi Bahmutas aizsardzība un Ukrainas radītie apstākļi pretuzbrukumam ir papildinoši, nevis viens otru izslēdzoši pasākumi, ņemot vērā, ka Krievijas karaspēks būtu turpinājis ofensīvu ārpus Bahmutas, ja Ukraina pilsētu būtu atdevusi agrāk, uzsver ISW.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 139 770 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 139 770 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 690 iebrucēji. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3290 tankus, 6507 bruņutransportierus, 2303 lielgabalus, 466 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 236 zenītartilērijas iekārtas, 298 lidmašīnas, 286 helikopterus, 2011 bezpilota lidaparātus, 857 spārnotās raķetes, 5161 automobili un autocisternu, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 219 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Russian TOS-1 "Solntsevyok" detonated near #Vuhledar on Valentine's Day. pic.twitter.com/UHYTUMY0oq
— NEXTA (@nexta_tv) February 15, 2023
ASV pasūta diviem uzņēmumiem ražot artilērijas munīciju Ukrainai
ASV armija otrdien paziņoja, ka ir piešķīrusi diviem uzņēmumiem kontraktus par 522 miljoniem ASV dolāru 155 milimetru kalibra artilērijas šāviņu ražošanai Ukrainai. Pasūtījumus, par kuriem oficiāls lēmums tika pieņemts 30.janvārī, saņēma uzņēmumi “Northrop Grumman Systems Corp.” un “Global Military Products Inc.”. Tie piešķirti sakarā ar bažām, ka Ukrainai strauji izsīkst artilērijas šāviņu krājumi, kurus tā saņem no ASV un citiem sabiedrotajiem. Jaunās munīcijas piegādes ir paredzēts uzsākt šī gada martā, teikts ASV armijas paziņojumā. Šos pasūtījumus finansē Pentagona Ukrainas drošības atbalsta iniciatīva. Kopš pērnā gada 24.februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, abas puses ir izšāvušas viena uz otru milzīgu daudzumu artilērijas munīcijas. Kāda ASV amatpersona novembrī pavēstīja, ka Krievijas karaspēks izšauj aptuveni 20 000 artilērijas šāviņu dienā. Ukraina tolaik izšāva 4000 līdz 7000 šāviņu dienā – ātrāk, nekā Rietumu sabiedrotie spēja saražot. Iestājoties ziemai un abām pusēm saskaroties ar artilērijas munīcijas trūkumu, tās ir sākušas taupīt munīciju.
Krievija koncentrē pie Ukrainas robežas militāro aviāciju
Izlūkošanas dati, ar kuriem apmainās NATO valstis, liecina par to, ka Krievija koncentrē Ukrainas robežas tuvumā kara lidmašīnas un helikopterus, ziņoja britu laikraksts “Financial Times” (FT). “Izlūkošanas dati liecina par to, ka Maskava gatavojas iesaistīt savas lidmašīnas un helikopterus karā, lai atbalstītu [jaunu] sauszemes uzbrukumu,” rakstīja FT, atsaucoties uz divām Rietumu amatpersonām. Saskaņā ar šo amatpersonu teikto bailes no gaisa kara Ukrainā ir pamudinājušas sabiedrotos noteikt par prioritāti pretgaisa aizsardzības sistēmu un artilērijas munīcijas ātru piegādi Kijivai, lai reaģētu uz Krievijas pieejas maiņu. NATO valstu nodotie izlūkošanas dati rāda, ka Krievija koncentrē lidmašīnas un helikopterus netālu no Ukrainas robežas, sacīja par šiem datiem informētās amatpersonas. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins otrdien tikšanās laikā ar Ukrainu atbalstošo valstu pārstāvjiem uzsvēra draudus, kādus rada vēl arvien ievērojamie Krievijas gaisa spēki. “Viņš ļoti skaidri lika saprast, ka mums ir maz laika, lai palīdzētu ukraiņiem sagatavoties uzbrukumam, un ka viņiem ir diezgan specifiskas vajadzības,” FT pavēstīja viens no ierēdņiem. Viņš sacīja, ka Krievijas sauszemes spēki ir diezgan novājināti, tāpēc Krievija varētu pārvērst uzbrukumu par gaisa kauju.
Ostins: ASV sagaida no Ukrainas ofensīvu pavasarī
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins otrdien Briselē paziņojis, ka sagaida no Ukrainas ofensīvu pavasarī. Ministrs preses konferencē Briselē sacīja, ka Ukraina pirmajā iespējamajā brīdī vēlas radīt impulsu un sev labvēlīgus apstākļus kaujas laukā. Tādēļ ASV sagaida, ka Ukraina pavasarī veiks ofensīvu, un tāpēc visi Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas partneri ir smagi strādājuši, lai nodrošinātu Ukrainu ar bruņojumu un tā varētu realizēt iecerēto kaujas laukā. Ostins šādu viedokli paudis, tuvojoties pirmajai gadskārtai kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
#Ukraine may launch counteroffensive in spring, US expects#US Defense Secretary Lloyd Austin said at a meeting of #NATO defense ministers that he expects a Ukrainian counteroffensive to start in the spring. pic.twitter.com/ueKvTrq10R
— NEXTA (@nexta_tv) February 14, 2023
Lielbritānija un arī Latvijas augstākās amatpersonas Ukrainas kara gadskārtu pieminēs ar klusuma brīdi
Lielbritānija Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pirmo gadskārtu pieminēs ar minūti ilgu klusuma brīdi, paziņojusi valdība. Klusuma brīdis tiks ievērots 24.februārī plkst.11 (plkst.13 pēc Latvijas laika). Klusuma minūti, ko valdība raksturojusi kā “nacionālo pārdomu brīdi”, ievadīs Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks no Dauningstrītas rezidences.
Solidarizējoties ar Ukrainas tautu, valsts augstākās amatpersonas aicina Latvijas iedzīvotājus 24.februārī plkst.9 vienoties klusuma brīdī, pieminot un godinot Ukrainas upurus, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Uz klusuma brīdi aicina Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Valsts augstākās amatpersonas atzīmē, ka kopš 2014.gada Krievija uzbrūk Ukrainas zemei un neatkarībai. Pagājušā gada 24.februārī Krievijas bruņotie spēki sāka brutālu pilna mēroga militāru agresiju, kas turpinās jau gadu. “Tūkstošiem cilvēku, kas bija dzīvojuši vienkāršu, ikdienišķu dzīvi – sievas un vīri, brāļi un māsas, vecāki un bērni, – ir gājuši bojā šajā Krievijas bezjēdzīgi sāktajā karā. Vēl tūkstošiem ir deportēti uz agresora teritoriju. Vairākiem miljoniem ukraiņu dzīves ir sagrautas, dodoties bēgļu gaitās, lai meklētu patvērumu no Krievijas iebrucēju zvērībām,” aicinājumā pauž Levits, Smiltēns, Kariņš un Rinkēvičs.
ASV ģenerālis: Krievija ir “stratēģiski, operatīvi un taktiski” zaudējusi karā
ASV Apvienotās štābu komiteju priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs paudis viedokli, ka Krievija ir “stratēģiski, operatīvi un taktiski” zaudējusi Ukrainas karā. Ģenerālis šādu viedokli paudis, tuvojoties pirmajai gadskārtai kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Krievijas prezidents Vladimirs “Putins domāja, ka varēs ātri sakaut Ukrainu, salauzt NATO aliansi un rīkoties nesodīti. Viņš kļūdījās,” sacīja Milijs. “Ukraina paliek brīva, viņi paliek neatkarīgi. NATO un šī koalīcija nekad nav bijusi stiprāka, un Krievija tagad ir izraidītā globālā mērogā. Un pasaule joprojām ir ukraiņu drosmes un izturības iedvesmota. Īsāk sakot, Krievija ir zaudējusi – tā ir zaudējusi stratēģiski, operatīvi un taktiski, un kaujas laukā viņi maksā milzīgu cenu,” sacīja ģenerālis. Milijs un ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins atrodas Briselē, kur ieradās uz Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas devīto tikšanos, lai apspriestu atbalstu Ukrainai. Milijs sacīja, ka starptautiskā sabiedrība turpinās atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krieviju, kamēr Putins nepārtrauks šo karu, ko pats izvēlējās sākt.
Iepriekšējā tiešraide
Lai skatītītu iepriekšējo tiešraidi, spiediet ŠEIT.
