Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Opozīcija un ZZS pieņem likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas 314
Rasnača: Iestāšanās pret konveciju ir iestāšanās pret Eiropas kursu
Ranača no tribīnes: “Vakardien pulcējās pie Saeimas jaunieši, kuri saprot, ka vardarbība ģimenē rada tālejošas sekas. Cilvēks var visu dzīvi būt iebaidīts, baidīties izteikt savu viedokli, iestāties par taisnību un savām tiesībām!”
Tautas “balsojums”
Atrodi atšķirību. Stambulas konvencijas atbalstītāji un pretinieki. Foto: Ieva Ābele, Saeima pic.twitter.com/bUC7zCozCn
— Ugis Rotbergs (@urotbergs) October 30, 2025
Balodis: Šī sastiķētā valdība, kas tapa uz Stambulas konvencijas pamata, arī aizies pa skuju taku kopā ar konvenciju
Sēdes tiešraide
Lauris Reiniks nesaprot, kāpēc jāizstājas
Teikšu tikai to, ka nesaprotu, kāpēc būtu jāstājas ārā no tā, kur principā visa Eiropa ir. Un Latvija (ES tikumības naba) pievienotos pelēkajai zonai. Kāda vella pēc tas vispār bija jāceļ augšā? Kādam tiešām nav ko darīt😃 Būtu domājuši par tiešām svarīgām lietām Valstī. pic.twitter.com/tZUk1wnpBA
— Lauris Reiniks (@LaurisReiniks) October 28, 2025
Mednis par Stambulas konvenciju: Visu šo laiku esam brendojuši neīsto nosaukumu
Saeima galīgajā lasījumā lems par izstāšanos no Stambulas konvencijas
LETA ziņo: Saeima šodien otrajā, galīgajā lasījumā lems par likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.
Likumprojekta otrajam lasījumam bija saņemti 17 priekšlikumi, un tie visi Ārlietu komisijā tika noraidīti. Priekšlikumus bija sagatavojuši “Jaunās vienotības”, kā arī “Progresīvo” deputāti, kas ir vienīgās Saeimas partijas, kas neatbalsta izstāšanos no konvencijas.
Kā ziņots, 23. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts” un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” un “Progresīvie”.
Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.
Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no “Progresīvo” un “Jaunās vienotības” frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
