LLKC: Latvijā sākusies ziemas miežu novākšana, ražas ir apmierinošas; vasarāju raža būs mazāka 0
Visā Latvijā jau uzsākta ziemas miežu novākšana, graudi sausuma ietekmē ir sīkāki nekā vajadzētu, līdz ar to ražas būs vērtējamas kā apmierinošas, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).
LLKC augkopības speciālistu apsekojumi liecina, ka kopējās graudaugu platības arī šogad ir 703,5 tūkstoši hektāru. Visā Latvijā jau uzsākta ziemas miežu novākšana, kuru ražas būs vērtējamas kā apmierinošas. Taču vasarāji, it īpaši Kurzemē, šogad cerojuši maz, vai nav cerojuši vispār, kas uz labu ražu cerēt neļauj – vasarāju raža šogad būs mazāka.
Saskaņā ar LLKC sniegto informāciju, ražas potenciālo samazinājumu apliecina arī prognozētie ražības rādītāji pērn un šogad. Vasaras kviešu ražība Kurzemē samazinājusies no pērn prognozējamām 3,1 tonnas no hektāra uz divām tonnām no hektāra šogad, Zemgalē – no 4,6 tonnām no hektāra pērn līdz trīs tonnām no hektāra šogad, Vidzemē – no 4,2 tonnām no hektāra pērn līdz 2,5 tonnām no hektāra šogad, Latgalē – no 3,8 tonnām no hektāra pērn līdz 2,3 tonnām no hektāra šogad.
Turpretī vasaras miežu ražība Kurzemē samazinājusies no 2,8 tonnām no hektāra pērn uz 1,7 tonnām no hektāra šogad. Zemgalē – no 3,9 tonnām no hektāra pērn uz 2,8 tonnām no hektāra šogad, bet Vidzemē no 4,2 tonnām no hektāra pērn uz 2,5 tonnām no hektāra šogad, bet Latgalē – no 3,5 tonnām no hektāra pērn uz 2,5 tonnām no hektāra šogad.
“Maijs un jūnijs ir tie mēneši, kad graudaugiem praktiski noformējas raža, izveidojas attiecīgo stiebru skaits uz kvadrātmetru un graudi vārpās. Būtiskākais šajā procesā ir mitrums, kura šogad trūcis praktiski visos laukos. Sausuma ietekmē Kurzemē vasaras rapsis maz zarojies, daudzi ziedi tukši, un tie nobirst. Biezība vasarājiem arī nav apmierinoša,” norādīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Viņš piebilda, ka Vidzemē un Latgalē atkarībā no tā, kur nokrišņi tikuši vairāk, lauki izskatās apmierinoši, tomēr mitrums, kas sagaidīts jūnija beigās un jūlija sākumā ļauj cerēt vien uz lielāku graudu rupjumu. Savukārt Zemgalē mitruma trūkumu vizuāli tik ļoti novērot nevar, jo šajā reģionā vairāk dominē ziemāju labības, kas spēja izmantot agro pavasara mitrumu.
Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem – ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes – divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.
