LVRTC: Pierobežā gan policija, gan robežsardze var aizrādīt par antenu izvietojumu uz agresorvalsts pusi 53
Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski ietekmējis informācijas telpu, arī Latvijā. Īpaši aktuāls jautājums ir par signālu uztveršanu pierobežā, kur iedzīvotāji var uztvert gan Latvijas, gan kaimiņvalstu mediju saturu. Par šo tēmu TV24 raidījumā “Uz līnijas” izteicies Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Signālu pārklāšanās pierobežā
Ozols norāda, ka signāli, tāpat kā radio un televīzijas viļņi, neievēro valstu robežas: “Signāliem nav robežu, līdzīgi kā mūsu pierobežā varam uztvert Baltkrievijas un Krievijas radio stacijas, tā arī šajās valstīs var uztvert Latvijas radio.” Šī situācija nav nekas neparasts un ir raksturīgs pierobežu reģioniem, kur fiziski nav iespējams pilnībā kontrolēt pārraidi.
Pierobežas iedzīvotāju izvēle
Runājot par televīzijas signāliem, Ozols skaidro, ka bieži vien pierobežas iedzīvotājiem ir jāizlemj, kādu televīzijas programmu skatīties. “Tā ir katra indivīda un mājsaimniecības izvēle – uz kuru pusi pagriezt antenu,” viņš skaidroja. Taču hibrīdkara apstākļos arī informatīvajā telpā, ir radīti diezgan noteikti ierobežojumi, runājot gan par interneta vietnēm, gan medijiem:
“Pierobežas reģionos gan Valsts policijai, gan robežsargiem ir pilnvarojums aizrādīt par antenu izvietojumu uz agresorvalsts teritorijas pusi, lai uztvertu viņu programmas.”
Drošības apsvērumi
Ozols arī norāda, ka pierobežas tiek nodrošināti dažādi drošības projekti, kas saistīti ne tikai ar apraidi, bet citiem valsts drošības jautājumiem. Viņš atzina, ka, esot pierobežā, ir bijuši gadījumi, kad robežsardze iet iekšā mājsaimniecībā un aizrāda par antenas izvietojumu: “Tad attiecīgi saimnieks pats liek kāpnes un kāpj augšā un skrūvē nost vai pagriež to antenu.”
