“Tie laiki, kad ceļu uzturētājiem bija jābrauc un uz vietas jānosaka ceļa stāvoklis, ir aiz muguras,” stāsta LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītājs Kārlis Siliņš. 5G tīkls to visu ļaus darīt dažādiem sensoriem visas “Via Baltica” trases garumā.
“Tie laiki, kad ceļu uzturētājiem bija jābrauc un uz vietas jānosaka ceļa stāvoklis, ir aiz muguras,” stāsta LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītājs Kārlis Siliņš. 5G tīkls to visu ļaus darīt dažādiem sensoriem visas “Via Baltica” trases garumā.
Foto: Karīna Miezāja

5G naudu radīs un taupīs 6

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 4
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 93
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

“Via Baltica” transporta maģistrāle ir kā upe, pie kuras veidosies jaunas civilizācijas. Apmēram tādu šo šoseju, kas stiepjas no Tallinas Igaunijā līdz Viļņai Lietuvā, pa ceļam šķērsojot arī Latviju, grib redzēt visu trīs Baltijas valstu atbildīgie par satiksmi un komunikācijām. Jau 2018. gadā Baltijas valstu ministrija parakstīja saprašanās memorandu par automatizētās savienotās braukšanas attīstību, tostarp jaunāko tehnoloģiju izmantošanu “Via Baltica” koridorā. Pateicoties ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumam, ideja līdz 2026. gadam kļūs par realitāti, visa koridora garumā stiepjoties nebeidzamam 5G tīklam.

Optisko tīklu raks nākamgad

Kopējais projekta finansējums Latvijā paredzēts 12,5 miljonu apmērā, un par šo naudu Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) jāspēj ievilkt 189 km garu optiskā tīkla trasi, kā arī jāizbūvē 14 jauni sakaru torņi un masti. Jāpiezīmē, ka kopējais trases garums plānots 239 km – apmēram 50 optiskā tīkla kilometri jau ir gatavi izmantošanai. Savukārt kopējais torņu skaits būs 81 – arī šajā gadījumā 67 torņi jau ir uzslieti. Šobrīd projekts ir aktīvā iepirkumu un plānošanas fāzē, bet reālā lāpstu cilāšana sāksies 2024. gadā, visiem būvniecības darbiem noslēdzoties 2025. gada beigās. Tāpat kā visiem ANM projektiem, arī šim līdz 2026. gadam ir jānoslēdzas, citādi draud finansējuma zaudēšana.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieši optiskā tīkla izbūve būs ilgākais, dārgākais un apjomīgākais darbs. Tā kā finansējums šim projektam bija iezīmēts jau agrāk, projekta īstenotājiem LVRTC būs jāparūpējas, lai naudas visam pietiktu. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītājs Kārlis Siliņš neslēpa, ka uzņēmumu mazliet uztrauc tas, ar kādiem piedāvājumiem iepirkumos nāks darbu veicēji, ņemot vērā optiskā tīkla un torņu izbūvei nepieciešamo materiālu cenu sadārdzināšanos. Var gadīties, ka līdzekļu nepietiek. Tad vai nu nāksies lūgt ERAF piešķirt papildu finansējumu, vai cerēt, ka kādam citam ANM projektam neveik­sies ar plānu īstenošanu un tiem paredzēto finansējumu varēs pārdalīt “Via Baltica” koridoram. Jebkurā gadījumā ir maz ticams, ka 5G koridors kā projekts paliks neīstenots, ņemot vērā tā nozīmi kopējā Baltijas valstu attīstībā.

Mašīnas varēs būt autonomas

Ko 5G šoseja spēs paveikt un nodrošināt? Pirmkārt, tas nozīmēs, ka apmēram divu kilometru rādiusā ap “Via Baltica” būs pieejams ļoti ātrs un jaudīgs, nepārtraukts, kā arī īpaši stabils 5G interneta savienojums. Tas savukārt nozīmē, ka šādu internetu varēs izmantot ne tikai ceļmalā dzīvojošie, bet arī ceļmalā strādājošie uzņēmumi. Jaudīgo internetu varēs izmantot kravu pārvadātāji, lai ar dažādu sensoru palīdzību maksimizētu peļņu un minimizētu zaudējumus, loģistikas uzņēmumiem 5G ļaus precīzi pārvaldīt transporta kustību, bet automašīnas beidzot varēs kļūt patiesi gudras, tostarp sazināties savā starpā un braukt bez vadītāja. Skaidrs, ka ne visi no futūristiskajiem plāniem realizēsies todien, kad 2026. gadā Baltijas valstu augstākās amatpersonas atklās “Via Baltica” 5G koridoru, bet tas nozīmēs, ka infrastruktūra šādiem plāniem būs gatava un to īstenošana gulsies uz dažādu komersantu pleciem un to spēju inovācijas pārnest patērētāju līmenī.

“Kādreiz noplūca puszaļu tomātu Spānijā un ielika kastē vešanai uz Latviju, beigās attopoties, ka veikalā jau ir septiņas kravas tomātu, bet tagad dažādi sensori pārtikas temperatūru, gatavības un svaiguma režīmu varēs noteikt katrā ceļa kilometrā, jo kravas mašīna varēs nepārtraukti nodot aktuālo signālu. Tas ļaus šīm kravas mašīnām nemitīgi uzturēt signālu ar ikvienu pārtikas veikalu ķēdi, kravu novirzot uz to veikalu, kur attiecīgais pārtikas produkts izpārdots, nevis uz veikalu, kur produktu netrūkst. Savukārt pašām automašīnām varēs mērīt rites, gaitas, vēja pretestību, kas ļaus noteikt automašīnas tehnisko stāvokli, ekonomēt degvielu. Viss kopums ļaus ietaupīt naudu,” norāda Kārlis Siliņš. Jaunais 5G tīkls varētu arī kļūt par iemeslu, kāpēc ceļmalās varētu uzplaukt jaunu uzņēmumu un ražotņu būvniecība, dažādu uzņēmumu nosliekšanās par pārcelšanos tuvāk šim ceļam. Tur varētu pārcelties arī jaun­uzņēmumi, kuriem būs svarīgs ļoti ātrs un nepārtraukts savienojums.

“LMT” pārstāvis Valdis Jalinskis sacīja, ka “Via Baltica” projekta gaitā uzņēmums plāno izvērst 125 bāzes staciju plašu tīklu ne tikai uz “Via Baltica”, bet arī citām galvenajām transporta maģistrālēm. Arī viņš norādīja, ka jaunais tīkls pavērs daudz jaunu iespēju.

“Piemēram, varēs veidot “digitālo dvīni” ar reāllaika satiksmes un ceļu infrastruktūras informāciju. No biznesa viedokļa šī informācija ir nepieciešama, piemēram, loģistikas uzņēmumiem, lai dinamiski pielāgotu maršrutu plānus. Tāpat varēs ieviest jaunus ceļu satiksmes drošības risinājumus, bez kuriem nevar sasniegt Eiropas vīzijas satiksmes drošībai “Vision Zero” ambīcijas (2050. gads bez bojāgājušajiem). Šie lietojumi ietver, piemēram, preventīvu bīstamu situāciju un ceļa apstākļu identificēšanu, lai novērstu avārijas, neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku – gājēju un velosipēdistu –, kā arī autovadītāju savstarpēju informācijas apmaiņu, lai izvairītos no negadījumiem. Visbeidzot 5G transporta koridoros būs iespēja nodrošināt jaunus autonomas braukšanas lietojumus, kurus līdz šim ar esošajām mobilajām tehnoloģijām nebija iespējams nodrošināt, piemēram, attālinātas vadības iespēja automašīnām. Šobrīd šādus risinājumus sāk izmantot koplietošanas transporta nogādāšanai klientam. Atsevišķos biznesa virzienos šie lietojumi var risināt “pēdējās jūdzes” izaicinājumus.”

Reklāma
Reklāma

Uz viena torņa mājos visi

Kā galvenos 5G šosejas infrastruktūras izmantotājus Siliņš nosauca tieši mobilo sakaru operatorus, kā arī fiksēto sakaru operatorus. Tāpat savus sensorus uz torņiem varēs uzstādīt ceļu uzturētāji, satiksmes drošības nodrošinātāji, meteorologi, minētie kravu pārvadātāji un daudzi citi. Iespējams, arī pētnieki un zinātnieki, ja saredzēs potenciālu. “Tie laiki, kad uzturētājiem bija jābrauc un uz vietas jānosaka ceļa stāvoklis, ir aiz muguras,” uzsver Siliņš. Būtībā liegta pieeja nebūs nevienam, ja vien uzņēmums būs gatavs LVRTC samaksāt nomas maksu. Tā gan nebūšot tik liela, kā būtu tad, ja visu infrastruktūru LVRTC būvētu par saviem līdzekļiem. ERAF noteikumi paredz, ka nomas maksai jānosedz infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, bet peļņa nav paredzēta.

Siliņš norāda, ka sarunas ar potenciālajiem klientiem līdz šim bijušas ļoti labas un visi norādījuši, ka ir gatavi izmantot LVRTC infrastruktūru. Būtiski pieminēt, ka sadarbība ar uzņēmumiem “LMT”, “Bite”, “Tele2”, “Tet” u. c. ir ļoti svarīga, jo tieši viņi norāda, kurās vietās jauno torņu atrašanās būtu labāka, tādā veidā nosedzot vietas, kur tīkls ir sliktāks vai pārklājuma nav vispār.

Jaunos torņus būvēs LVRTC, bet esošie 67 torņi vai nu pieder operatoriem, vai kādam citam, kas iznomā vietu uzņēmumu iekārtām. Vai nebūs tā, ka kāds nebūs ar mieru dalīt infrastruktūru ar konkurentiem? Siliņš norāda, ka LVRTC ir neitrāls uzņēmums un visiem komersantiem būs jāpiekrīt viņu noteikumiem. “Uzbūvēt savu torni un nelaist tur nevienu virsū ir nekad neatpelnāma investīcija. Mums uz torņiem vieta būs visiem pēc vienādiem principiem.” Un vai nebūs tā, kā ar platjoslas internetu – LVRTC nodrošinās pamata infrastruktūru, “pēdējās jūdzes” būvniecību atstājot komersantiem, kuri beigās nemaz tik aktīvi pie tīkla jaunas vietas nepieslēdz. Vai šajā gadījumā nedraud līdzīgs scenārijs kā šobrīd, kad mobilie operatori LVRTC gandrīz par velti dāvāto pamatinfrastruktūru neizmantos pēc “maksimālās programmas”? Siliņš sacīja, ka LVRTC esot vienošanās ar komersantiem, ciešs dialogs un nekam tādam nevajadzētu notikt. Jebkurā gadījumā esot jāsaprot, ka bez infrastruktūras pakalpojumu nebūs vispār, bet infrastruktūra vietās, kur to nepieprasa, arī nekam neder.

Ja jau uz torņa varēs atrasties visu uzņēmumu sensori un iekārtas, kuri to vēlēsies un būs maksātspējīgi, vai ar laiku 5G tīkla jauda neizsīks? Siliņš sacīja, ka vienīgā lieta, kas ar laiku varētu kļūt problemātiska, ir nevis tīkla jauda, bet gan torņa kravnesība un fizisks vietu skaits, kas nepieciešams iekārtām.

5G maģistrāles drīz visā ES

5G transporta maģistrāles nav tikai Baltijas valstu plāns – tas ir visas Eiropas Savienības plāns kopš laika, kad Eiropas Komisija izziņoja gigabitu sabiedrības veidošanu. Tas nozīmē, ka visi svarīgākie ceļi jau drīzumā būs 5G tīkla ieskauti visā Eiropā. Tāpat ar nepārtrauktu tīklu būs ie­skautas visas lielākās pilsētas. Siliņš norādīja, ka konceptuāli tiek vērtēta iespēja 5G tīklu izbūvēt arī uz citiem valsts nozīmes ceļiem, taču plānos tas ierakstīts nav. Iespējams, būs, kad gatavos jauno elektronisko sakaru plānu laikam pēc 2027. gada. Visticamāk, par ko tādu sapņot varēsim tikai nākamajā desmitgadē.

“Bite Latvija” ģenerāldirektors Arūns Mickēvičs uzsvēra, ka koridors būs nozīmīgs solis, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti, attīstītu inovācijas transporta un kravu loģistikas jomā, kā arī uzlabotu satiksmes drošību.

Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.