“Man ir augstākā izglītība, bet strādāju noliktavā, jo tur nopelnu vairāk!” Latvieši par absurdu algu sistēmu valstī
0
Dažādām profesijām sabiedrībā bieži vien piešķir noteiktus stereotipus – gan pozitīvus, gan negatīvus. Lai gan stereotipi var šķist nevainīgi vai pat humoristiski, tie nereti ietekmē arī to, kā mēs uztveram dažādu profesiju pārstāvjus un viņu darbu. Tāpēc ir vērts paskatīties, kādi stereotipi visbiežāk saistās ar dažādām profesijām un cik daudz patiesības tajos patiesībā ir. Tieši par šo tēmu kāds vīrietis sociālajos tīklos uzsācis interesantu diskusiju.
“Stereotipi kas saistīti ar cilvēka profesiju. Pastāv uzskats, ka cilvēki, kas veic fizisku vai manuālu darbu (blue collar work), ir ar sliktāku izglītību vai IQ.
Es, piemēram, šobrīd strādāju noliktavā. Esmu strādājis arī ofisa darbu. Man ir bakalaura grāds sporta zinātnē. Bet man vienkārši nepatīk ofisa darbs, jo tas šķiet garlaicīgs.
Neuzskatu, ka esmu dumjāks (vai citādi sliktāks par citiem), jo veicu fizisku darbu. Man ir bakalaurs, bet savā profesijā nevaru pietiekami nopelnīt. Ne velti ir teiciens: “Neskati vīru no cepures.” Jūsu domas? Pieredze?” vīrietis aizsācis publisku diskusiju.
Komentāros Laine raksta:
“Mans gadījums ir ļoti līdzīgs, esmu 8 gadus strādājusi biroja vadībā, patika, līdz sasniedzu savus griestus, bet tagad jau divus gadus esmu ārā un strādāju botāniskajā dārzā. Vēl nekad dzīvē nebiju jutusies tik talantīga!
Būt ārā, strādāt fizisku darbu, likt lietā savu skaistuma izjūtu un visu laiku apgūt ko jaunu, fantastiski! Jā, ir tāda daļa zilo apkaklīšu, kas to dara, jo intelektuāli nav vairāk iedots. Ārpus darba nenēsāju darba drēbes, jo tad, diemžēl, cilvēki izturas vīzdegunīgi. ”
“Tieši pastrādājot noliktavās esmu sastapusi visinteresantākos cilvēkus. Katram ir kāds hobijs, brīvā laika aktivitāte, interesanti viedokļi un skats uz dzīvi. Tikai mana viedoklis, bet tieši ofisā strādājošie vienmēr likušies garlaicīgi un vienveidīgi. Tāda sajūta ka sarunājuši – kādiem jābūt,” Lauma norāda.
“Mums kādu laiku atpakaļ ofisu uzkopa pensionāre – fizikas zinātņu doktore! Šķiet, ka viss ofiss viņas klātbūtnē baidījās muti atvērt par jebkuru tēmu, kur vajadzīgs IQ virs vidējā,”
Laura atklāj.
Kriss raksta: “Manuprāt, parastā, vidējā izglītība ir lieka laika tērēšana. Pamatskolā ir pietiekami ilgs laiks, lai vecāki varētu izvērtēt sava bērna spējas un dotības, lai mudinātu iet mācīties profesionālo izglītību. Ja cilvēkam neieliek vīziju uz nākotni, tad arī nav nepieciešamības tai. Priekš kam man bakalaurs, ja es ar to nākotnē negribu nodarboties?”
Maija gan raksta šādi: “Nevar attiecināt uz visiem, bet domāju, ka lielākajai daļai ir sliktāka izglītība un līdz ar to ierobežotas iespējas atrast labu darbu. Nezinu nevienu, kas strādātu lielveikala kasē tikai tāpēc, ka tas darbs ļoti patīk. Lielākoties tur nonāk tādi, kam nav citu (labāku) iespēju.”
Imants lepojas: “Man ir augstākā ekonomiskā izglītība. Dzīvē esmu strādājis noliktavā, gaterī, DUS, metāla uzpirkšanas punktā. Jau 15 gadus strādāju par grāmatvedi, bet šogad pirmo reizi pamēģināju lasīt grāmatvedības lekcijas augstskolā. Un jāsaka – lielākoties visi mani darbi man ir patikuši.”
Strādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz puse respondentu jeb 44 % uzskata, ka viņu alga šogad nepieaugs, savukārt 47 % sagaida pieaugumu – līdz 10 %, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Optimismu par lielāku algas palielinājumu saglabā tikai jaunieši.
Lielāku algu kāpumu par 10 % šogad cer piedzīvot tikai neliela sabiedrības daļa – 8 % aptaujāto. Dati atspoguļo pragmatisku noskaņojumu strādājošo vidū – pēc straujāka algu kāpuma perioda pērn sabiedrības gaidas kļūst mērenākas.
Ekonomists: atalgojums Latvijā turpina augt straujāk nekā eirozonā
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 1835 eiro, gada laikā pieaugot par 132 eiro jeb 7,8 %, savukārt vidējā neto alga palielinājās vēl straujāk – par 10,5 %, sasniedzot 1361 eiro. Eiropas Savienībā algas aug ne tiks strauji – eirozonā darba izmaksas vidēji auga aptuveni 3-4 % gada laikā.
“Lai arī šāds algu kāpuma temps uzņēmumiem rada arvien lielākus izaicinājumus, sagaidāms, ka atalgojuma pieaugums Latvijā arī turpmāk pārsniegs Eiropas vidējo rādītāju, vienlaikus kļūstot mērenāks nekā iepriekšējos gados. Šogad, visticamāk, algas varētu augt par 6,5 %. Kopumā aptaujas dati signalizē par darba tirgus normalizēšanos pēc iepriekšējo gadu straujajiem satricinājumiem. Aptaujas dati liecina, ka strādājošo noskaņojums kļūst pragmatiskāks – algu kāpums arvien retāk tiek uztverts kā pašsaprotama darba devēja rīcība, bet kā papildu ieguvums,” skaidro bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Jo jaunāks darbinieks, jo lielākas algu gaidas
Aptaujas rezultāti parāda, ka algu pieauguma gaidas būtiski atšķiras atkarībā no vecuma, savukārt dzimumam šajā ziņā ir minimāla ietekme. Visoptimistiskāk noskaņoti ir jaunākie strādājošie vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tikai trešdaļa no viņiem negaida algu pieaugumu, un salīdzinoši lielāka daļa cer arī uz kāpumu virs 10 %. Tas ir raksturīgi karjeras sākumposmam, kur algu dinamiku biežāk ietekmē darba maiņa, profesionālā izaugsme un konkurence par darbiniekiem.
Savukārt, pieaugot vecumam, algu gaidas kļūst arvien piesardzīgākas. Vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem jau puse respondentu negaida nekādu algas kāpumu, bet vecākajā grupā – no 60 līdz 74 gadiem – šādu viedokli pauž vairāk nekā puse aptaujāto. Tas norāda uz ierobežotākām algu izaugsmes iespējām vēlākos karjeras posmos, kā arī uz lielāku stabilitātes un drošības prioritizēšanu.
Aptauja rāda, ka dzimumu atšķirības algu gaidās ir minimālas – gan vīriešu, gan sieviešu vidū algu stagnāciju sagaida vienāds respondentu īpatsvars. Tas liecina, ka šobrīd algu prognozes lielākā mērā nosaka strukturāli darba tirgus faktori, nevis demogrāfiskās atšķirības.
Vai tu savā dzīves laikā esi drastiski mainījis profesiju? Kāpēc? Vai tava alga bija pārāk maza? Pastāsti par to man, rakstot uz [email protected].
