Mārcis Auziņš: Brīnāmies, kā Latvijas eiro var būt mazāk vērtīgs nekā Vācijā. Atbilde ir vienkārša 51
Tagad daudzi sakām, ka ir traki, ka ekonomika bremzējas. Bet tas galīgi nav traki, jo Eiropas Centrālās bankas un ASV Federālo rezervju politika ir spiest inflāciju uz leju. To var tikai vienā veidā – sabremzējot ekonomikas attīstību. Jautājums kā ierindas cilvēkam tad ir šāds, kas ir sāpīgāk – milzīga inflācija, kad nauda maciņā kūst kā ledus pavasarī, vai tas, ka ekonomika bremzējas? Šādu viedokli TV24 raidījumam “Preses klubs” izteica Mārcis Auziņš, bijušais LU rektors.
Pēc ekonomikas teorijas tas, ka ekonomika nedaudz sabremzējas, ir mazāk sāpīgi nekā nepārtraukti augsta inflācija.
Kad skatāmies un brīnāmies – visiem ir viens un tas pats eiro, kā tas ir iespējams, ka Latvijā inflācija ir lielāka nekā dažā labā kaimiņvalstī un it sevišķi Rietumeiropā? Kā mans eiro var būt mazāk vērtīgs nekā eiro vācieša kabatā. Atbilde ir vienkārša, saka Auziņš un sniedz arī skaidrojumu.
“Mēs rēķinām inflāciju pēc tā, kādas preces mēs ikdienā patērējam, kāds ir šis grozs. Latvijai, kas nav pati turīgākā valsts, patēriņa grozā pārtikai ir liela, nozīmīga patēriņa daļa. Pārtikas produktu cenas ir ļoti strauji pieaugušas, kas nozīmē vēl vienu lietu – ja dažādās valstīs no patēriņa ir dažāda inflācija, tad valstīs ir dažādi sociālie slāņi, un pārtikas groza apmērs ir atšķirīgs.
Trūcīgākajai Latvijas sabiedrības daļai reālā inflācija ir lielāka, sitiens pa maciņu ir lielāks nekā kādam citam, kuriem ienākumi ir lielāki. Līdz ar to ļoti uzmanīgi par šīm lietām jārunā, uzskata bijušais LU rektors.
Atgriežoties pie pamatjautājumu, Auziņš tomēr uzskata,
ja mēs kā Eiropas daļa esam nolēmuši inflāciju bremzēt un tas arī notiek, tad mēs ejam pareizajā virzienā uz mērķi,
lai pēc tam, kad inflācija būs nodzēsta, varētu atkal šīs procentu likmes mazināt un ekonomiku atkal attīstīt straujāk.
