"Spilve Airport" valdes loceklis Jaroslavs Gaļejevs (no kreisās), valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Kušiņičevs un nodibinājuma "Lidosta Spilve" valdes loceklis Jānis Maslovskis ir pārliecināti, ka izdosies saglabāt mazās aviācijas tradīcijas un veicināt to attīstību lidlaukā "Spilve", kur atrodas mazās aviācijas bāzes vieta.
"Spilve Airport" valdes loceklis Jaroslavs Gaļejevs (no kreisās), valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Kušiņičevs un nodibinājuma "Lidosta Spilve" valdes loceklis Jānis Maslovskis ir pārliecināti, ka izdosies saglabāt mazās aviācijas tradīcijas un veicināt to attīstību lidlaukā "Spilve", kur atrodas mazās aviācijas bāzes vieta.
Foto: Timurs Subhankulovs

FOTO. “Spilve Airport” atklāj plānus 0

“Spilve” bija Rīgas galvenā lidosta līdz lidostas “Rīga” atklāšanai 1975.gadā. Tagad lidlaukā “Spilve” tiek nodrošināti lidojumi galvenokārt privāto lidojumu un pilotu skolu treniņlidojumu vajadzībām.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete 50
RAKSTA REDAKTORS
“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150
Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā
Lasīt citas ziņas

Novembrī izveidotais uzņēmums AS “Spilve Airport” ar pamatkapitālu 35 tūkstoši eiro ir galvenais iemesls, kāpēc tiekamies ar tā pārstāvjiem, lai runātu par jaunā uzņēmuma plāniem un turpmāko attīstību. Saruna notiek vēsturiskajā lidostas ēkā, kas varētu pārtapt par muzeju.

Tūristu skaits aug

“Lidosta “Rīga” mūs negrib redzēt, jo mēs tikai traucējam. Īpaši ņemot vērā to, ka lidojumu skaits pieaug.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai mēs varētu veikt treniņlidojumus Rīgas lidostā, diennakti iepriekš jāpieprasa atļauja. Par mazās aviācijas bāzēšanos tur vispār varam nedomāt,” situāciju raksturo “Spilve Airport” valdes loceklis Jaroslavs Gaļejevs.

Pasaulē ierasta prakse – lielo aviāciju no mazās atdalīt dažādos lidlaukos, lai tās viena otru netraucētu. Taču pilotu apmācība sākas tieši ar mazajām lidmašīnām un tas notiek “Spilvē”. Lidlauks atrodas ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā – netālu no pilsētas centra, kas to ļauj attīstīt par modernu mazās aviācijas bāzes vietu.

Pēdējos gados vērojams lidlaukā apkalpoto tūristu skaita pieaugums – vidēji par 10% gadā, bet šogad, pēc aptuvenām aplēsēm, tas audzis pat par 25%, stāsta nodibinājuma “Lidosta Spilve” valdes loceklis Jānis Maslovskis.

Sezonas laikā katru dienu ieradusies kāda privātā lidmašīna, nereti – divas, trīs vai pat vairāk. Šovasar nācies apkalpot arī grupu no Dānijas – 21 lidmašīnu. Lielākoties tūristi ierodas no Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Polijas, Vācijas, Čehijas, Šveices, Francijas, Beļģijas, Holandes.

Lidojumu skaits – vairāk nekā trīs tūkstoši gadā. Lidojumu intensitāte pieaug, bet nepieciešams sakārtot un attīstīt infrastruktūru.

Maslovskis atgādina, ka skrejceļš pēdējo reizi rekonstruēts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados un tagad tam nepieciešams jauns segums. Lai nomainītu asfaltu mazajai aviācijai nepieciešamajā apjomā, būtu vajadzīgs aptuveni viens miljons eiro.

Esošais skrejceļš un tā pievedceļi nodoti lietošanā nodibinājumam “Lidosta Spilve”, kas ir sabiedriskā labuma organizācija.

Jaundibinātā akciju sabiedrība, kuras pamatmērķis ir komercdarbības attīstība lidlauka teritorijā, noteikti palīdzēs investīciju piesaistē arī paša lidlauka darbībai, uzsver Maslovskis, jo visi kopā darbojas vienota mērķa īstenošanai.

Gaļejevs atgādina, ka daudzās Eiropas valstīs atbalstu šādām nelielām lidostām sniedz arī pašvaldības un valsts, primāri jau nododot zemi lietošanā bez atlīdzības. Rīgas dome it kā ir lēmusi par šādu soli un uzdevusi tālākās formalitātes sakārtot ar Rīgas brīvostu, kas ir zemes zem skrejceļa pārvaldītājs, tomēr ostas puse īsti nepiekrīt domes juridiskajiem formulējumiem, savukārt mēs jau vairāk nekā gadu nevaram tikt līdz lidlauka sertificēšanai, jo viens no šī procesa priekšnoteikumiem ir skaidri apliecināmas zemes lietošanas tiesības.

Reklāma
Reklāma

Lidlauka sertifikāta termiņš beidzies 2017. gadā, un šobrīd to nav iespējams saņemt neatrisināto juridisko jautājumu dēļ. Līdz šim tas kavējis arī privāto uzņēmēju investīciju piesaisti.

Stabils juridiskais pamats ļautu veikt lielus ieguldījumus, tostarp, iespējams, piesaistīt ES līdzfinansējumu. Jāpiebilst, ka varētu būt jāveic arī izmaiņas Rīgas brīvostas likumā, kur šobrīd nav ne vārda par aviāciju.

“Jāveic izmaiņas Rīgas brīvostas likumā, lai tur investori redzētu arī lidostu brīvostas zonā. Tas būtu tikai loģiski, jo daudzās citās valstīs brīvostas pārvalda savu lidlauku,” skaidro Maslovskis.

Vasaras sezonas laikā katru nedēļu “Spilves” pakalpojumus izmanto arī valsts institūcijas, arī valsts pirmās amatpersonas, ministriju un armijas pārstāvji. Jau labu laiku notiek diskusijas par medicīnas aviācijas izveidi, un “Spilves” lidosta būtu laba iespēja, kur šo dienestu izvietot, uzskata Gaļejevs.

Perspektīvā paredzēts, ka lidlauks “Spilve” iekļausies lidostas “Rīga” kontrolētajā gaisa telpā.

Izveido biznesa plānu

“Spilve Airport” dibinātājiem ir lielas ieceres un izveidots jauns biznesa plāns. Jaundibinātais uzņēmums nodarbosies ar komercprojektiem, proti, privāto lidmašīnu apkalpošanu, speciālo aviācijas darbu nodrošināšanu, remontdarbiem un uzglabāšanu.

Paredzēts, ka jauno infrastruktūru varēs izmantot arī medicīnas aviācijas vai armijas vajadzībām.

Jau nākamgad pavasarī tiks sākta modernizācijas pirmās kārtas īstenošana un plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro privāto investīciju. Projekts paredz “Spilves” lidlauka ziemeļu galā uzbūvēt trīs četrus angārus, kur nākotnē tiks veikta aviācijas tūristu apkalpošana, kā arī privāto lidmašīnu apkope, remontdarbi un uzglabāšana.

Faktiski tas nozīmē, ka daļa esošo angāru no lidlauka dienviddaļas tiks pārvietoti uz lidlauka ziemeļdaļu. Gaļejevs atklāj, ka esošā infrastruktūra sevi ir izsmēlusi un jāveido jauna.

Pašlaik vieta lidlauka ziemeļu galā, kur tiks būvēti jaunie angāri, ir applūstoša – pērn uz celiņiem bija līdz pat pusmetru dziļš ūdens. Tāpat nepieciešams izveidot nepieciešamās komunikācijas, pievilkt elektrību. “Viss jāveido no nulles, bet mēs esam noskaņoti uz biznesu ilgtermiņā,” uzsver “Spilve Airport” valdes loceklis.

Viens no iemesliem vērienīgajām pārmaiņām “Spilvē” saistīts ar nesakārtotajām nomnieku attiecībām. Proti, jau šī gada vasarā un arī iepriekš mediji vēstīja, ka pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” ievērojamu daļu no lidostas “Spilve” iznomājis, atsakoties no izsolē prasītās un līgumā iekļautās aviācijas funkcijas nodrošināšanas.

Mazās aviācijas klientu skaits aug

Pirms trim gadiem “Rīgas nami” tā pārziņā esošo lidostas daļu, kurā ir gan vēsturiskās ēkas, gan vēlāk celtie angāri, izsolē iznomāja firmai “Aerobig plus”, kas drīz pēc tam pārslēdza līgumus ar pašreizējiem nomniekiem, bet jaunie līgumi radīja bažas, ka mērķis ir no nomniekiem atbrīvoties.

“Rīgas namu” līgums ar firmu “Aerobig plus” prasīja izstrādāt lidlauka “Spilve” un tā infrastruktūras attīstības priekšlikumu visam nomas periodam – 12 gadiem, bet šādu plānu kompānija nav iesniegusi.

Pēc jaunākās informācijas, pēdējo trīs gadu laikā “Aerobig plus” jau atbrīvojies no trešdaļas nomnieku un palikuši tikai tie, kas saistīti ar aviāciju. Pašlaik notiek gan tiesas procesi, gan iesaistījies KNAB. Jaundibinātā uzņēmuma “Spilve Airport” pārstāvji neslēpj – notiekošais pamudinājis rīkoties aktīvāk, lai saglabātu un attīstītu mazās aviācijas tradīcijas Rīgā.

Vēl jāpiebilst, ka vēsturiskās “Spilves” lidostas ēkas nākotne saistās ar muzeja izveidošanu, kur organiski varētu iekļauties esošā privātā Aviācijas muzeja ekspozīcija, kas pašlaik atrodas starptautiskajā lidostā “Rīga”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.