Viesturs Kairišs
Viesturs Kairišs
Foto – Karīna Miezāja

Joprojām dzīvojam padomju varas ēnā. PILNĀ saruna ar Viesturu Kairišu 49

Tieši šodien, 1. novembrī, kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos studijā “Mistrus Media” uzņemtā Viestura Kairiša spēlfilma “Melānijas hronika”, kuras pamatā ir izsūtījumu Sibīrijā izdzīvojušas latviešu sievietes, rakstnieces Melānijas Vanagas dzīvesstāsts. Tas ir patiess vēstījums par deportētajām latviešu sievietēm, kam bija jāizcieš un jāizdzīvo Sibīrijā un kam izdevās atgriezties Latvijā.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Profesors Anatolijs Danilāns nāk klajā ar efektīvu veidu, kā sevi pasargāt no Covid-19 19
19 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Publiska atbilde uz jautājumu – vai es pats vakcinēšos pret Covid-19? 7
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Toms Bricis par laikapstākļiem: tas, kas notiek, nav normāli 5
1 diena

– Viestur, kā jūsu rokās nonāca Melānijas Vanagas dzīvesstāsts “Veļupes krastā”, kas ir pamatā filmai “Melānijas hronika”?

V. Kairišs: – Mākslinieks Ilmārs Blumbergs reiz, daloties atmiņās, pastāstīja arī par Melāniju Vanagu un viņas grāmatu. Kad sāku interesēties par Sibīrijas tēmu, no daudziem dzirdēju, ka nozīmīgākais darbs šajā jomā ir “Veļupes krastā”. Taču, pirmoreiz lasot, kaut kā iestrēgu… un līdz galam netiku. Kad atsāku pēc kāda laika, arvien vairāk iedziļinājos, līdz vienā mirklī pēkšņi sapratu: te ir filma! Taču vienlaikus aptvēru, ka uz ko tādu neviens neparakstīsies, jo mūsu valstī jau nav naudas, tas nav pat apspriežams… un nekāds komercpatriotisms te arī nesanāks. Materiāls bija tik apjomīgs, ka šaubījos, vai to vispār iespējams veidot kā vienu vienotu vēstījumu… Tomēr tas mani tik ļoti aizrāva, ka pāris mēnešos pats ieskicēju scenāriju un tikai pēc tam gāju meklēt producentu.

– Gintu Grūbi…

– … kurš uzreiz teica “jā”, kas arī šai filmai bija vienīgā iespēja. Ja producents būtu ilgāk apsvēris visas nākamās grūtības, visticamāk, nez vai būtu piekritis… Diemžēl mums nebija tāds budžets, kāds nepieciešams tik vēsturiskai un episkai dažādos gadalaikos uzņemtai filmai. Kalkulējām, kā lētāk, vienkāršāk. No otras puses, vienkāršība ir svarīga, lai būtu atbilstība stāstam. “Melānijas hroniku” nemaz nevar veidot izsmalcinātā manierē. Filmas stils ir ļoti askētisks, taču arī to patiesībā nav nemaz tik vienkārši panākt.

– Liela filmas daļa uzņemta Krievijas pierobežā Pasienes pagastā. Kā atradāt šo vietu?

– Ar mākslinieci Ievu Jurjāni un operatoru Gintu Bērziņu izbraukājām neskaitāmas vietas Latvijā, ilgi un dikti meklējām īsto, apceļojām arī gandrīz vai visu Igaunijas pierobežas pusi. Tad sapratām, ka Sibīriju te neatradīsim, bet tās izjūtu sevī jāmēģina radīt pašiem. Kad sāku Sibīrijas izjūtu sevī formulēt, tā manī atspoguļojās kā tāda nekuriene, kurai vistuvākā likās Latgales ainava. Meklējām, līdz pie Krievijas robežas – pat nezinu, kā robežsargi mūs tur ielaida – Pasienē atradām ciemu ar aizpagājušā gadsimta zemām, pussabrukušām koka guļbūvēm, kuras pielabojām, pielāgojām, pretējā pakalnā uzcēlām baraku filmas varoņu eksistencei Sibīrijā…

– Pirms kāda laika mūsu avīzes lasītāji diskutēja par filmu “Ilgais ceļš kāpās” un to, cik maz dzīves realitātei atbilst Lilitas Ozoliņas tēlotās Martas sirsnīgā uzņemšana krievu ģimenē Sibīrijā, kur viņai tika ierādīta pat sava istabiņa…

– Par šīs filmas vēsturisko autentiskumu labāk pat nerunāsim.

– Protams, padomju laikos filmas veidotājiem bija jāmaksā visādas nodevas, un var jau būt, ka kaut kur tik tiešām vietējie sibīrieši bija līdzjūtīgi. Taču citur Sibīrijā izsūtītie ēda zāli – kā dzīvnieki. Par Sibīriju rakstījis Oļģerts Kroders, nupat Gundegai Repšei iznāca romāns “Bogene”, San­drai Kalnietei pieder grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”. Taču no ļoti daudziem dzirdēts, ka visīstākais, patiesākais Sibīrijā piedzīvotā atainojums padevies tieši Melānijai Vanagai. Vai tam piekrītat? Un kur, jūsuprāt, īsti slēpjas viņas stāstītā spēks?

– Tiešām daudz tiku lasījis par šo tēmu, visos stāstos ir briesmīgi notikumi, skarbi pārdzīvojumi. Bet mani piesaistīja Melānijas spēja garīgi uzvarēt, izdzīvot par spīti visam. Un tieši garīgās izdzīvošanas iespējamības apliecinājums paceļ stāstu citā dimensijā. Filma, protams, ir mākslinieka fantāzija, neesmu Sibīrijā bijis, dokumentāli nofilmēt neko tādu mēs nevaram. Bet iedziļinoties materiālā… Joprojām neko par šo tēmu nevaru lasīt jau pāris gadu, jo, uzņemot filmu, man tā visa ir par daudz. Galvenais bija mēģināt radīt līdzpārdzīvojuma sajūtu pašiem sevī un, jā, mēs, filmētāji, sekojām šai sajūtai. Man likās svarīgi, ka indivīds var pacelties ļaunumam pāri ar savu neizsmeļamo garīgo potenciālu, kas ir katram cilvēkam. Tikai jautājums – iedarbinām to vai ne. Melānija bija spiesta šo spēku sevī iedarbināt. Pateicoties viņas radiniekiem, vedeklai, mazmeitām, “Veļupes krastā” vēlreiz pārlasīju Melānijas rokrakstā, kur ir ļoti daudz līdz šim neatklātu nianšu. Acu priekšā redzu viņas roku – kā Melānija veidoja savu albumu, kā rakstīja, līmēja klāt avīžu izgriezumus, fotoattēlus. Viņa šo albumu veidoja kā filmu. Bez satricinājuma to nemaz nevar pārlasīt. Taču šāds materiāls jāveido ar skaidru galvu, bez jūtināšanās. Vai lai visi raudam? Kāda tam jēga? Bet ir vietas, kur mans atturīgums neko nelīdzēja. Jo šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo nevis spēlē, bet izdzīvo, pārdzīvo…

– Esat teicis, ka šveiciešu mākslinieci ieraudzījāt kādā kinofestivālā. Bet kas tieši jūs viņā piesaistīja? Arī Latvijā ir daudz lielisku aktrišu.

– Bez šaubām, mums netrūkst izcilu mākslinieču. Bet, tā kā latvieši tik ļoti identificējas ar notikumiem Sibīrijā, pazīstamas latviešu aktrises personība varētu mazliet pārmākt paša stāsta izstāstīšanu. Arī tādēļ izvēlējos mūsu kinoskatītājiem svešu seju. Sabīne piesaistīja vizuāli, pat grūti pateikt, kādēļ. Bet viņā ir tieši tas, ko vēlos Melānijā.

– Pēc filmas izrādīšanas nelielā lokā dzirdēti iebildumi pret šveiciešu aktrises latviešu valodu. Vai, jūsuprāt, nepārprotamais akcents tomēr nav traucēklis?

– Noteikti ne! Sabīnes Timoteo balss ir puse no lomas. Pat nespēju iedomāties, ka viņu pārskaņotu kāda cita. Varbūt mēs iegūtu kādu apšaubāmu izrunas tīrību – bet ko gan kino nozīmē tāda tīrība! – taču kopumā būtu zaudētāji, jo zaudētu kādu lielu emocionālu spēku. Šveiciešu aktrises paveiktais arī valodas ziņā ir brīnumdarbs.

– Vai Sabīne Timoteo iepriekš bija ko dzirdējusi par latviešu tautai traģiskajām 1941. un 1949. gada deportācijām?

– Nē, nemaz. Man liekas, arī par Latviju viņa bija dzirdējusi tikai kaut ko apmēram. Bet, protams, staļinisms un nacisms ir savstarpēji tik savītas tēmas Eiropas vēstures kontekstā, ka mēs ar pārējo Eiropu esam uz viena viļņa. Šie noziedzīgie režīmi mūs visus skāruši no vienas vai otras puses.

– Vai jūsu pašu tuviniekus, radus ir skāris izsūtījums?

– Paldies Dievam, neviens no manas ģimenes nav cietis, šajā ziņā esmu neskarts. Taču Latgalē, miestā, kur dzimusi mana māte, Zosēnu sādžā pie Vanagiem – starp Preiļiem un Līvāniem – vieni kaimiņi tika deportēti 1949. gadā, citi, neatminu, agrāk vai vēlāk. Kad biju mazs puika, mani interesēja kaimiņu stāstītais, bet es savā bērna prātā nekādi nevarēju saprast, kā kaut kas tāds vispār iespējams, ka tevi paņem, ieliek vagonā un tā vienkārši aizved…

– Šķirotavas stacijā ir piemineklis represētajiem, 25. martā liekam ziedus pie Brīvības pieminekļa… Bet vai valsts, ievērojot pēctecību, ir mēģinājusi saviem pavalstniekiem kaut atvainoties, lai kaut kā izlīdzinātu nespēju, būdama okupēta, savus pavalstniekus aizstāvēt un glābt?

– Mēs to neesam darījuši nemaz. Esmu pat saskāries ar uzskatu, ka izsūtītie ir tādi lūzeri, kuriem vienkārši nepaveicās, kuri nemācēja piemēroties, pielāgoties… Arī tādēļ ir svarīgi veidot šo filmu. Jo man liekas, ka izsūtīšanas tēma mums joprojām tā īsti neeksistē. Esam to paslaucījuši zem paklājiņa. Jo tā ērtāk. Vieglāk izlikties, ka nekā tāda nav bijis. Neesam to līdz galam pa īstam izrunājuši. Nezinu, ko darīt valstiskā nozīmē, bet katrā ziņā domāju, ka savu vēsturi vēl nemaz neesam spējīgi detalizēti izsvērt. Sibīrijas tēma ir viennozīmīga – melnbalta, viss skaidrs, nav tādu iekšēju pretrunu kā holokausta izvērtējumā. Bet paradoksālākais, ka līdz galam Sibīrija izrunāta nav. Jo, manuprāt, Latvijā padomju laiks nav beidzies. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem arī Sibīrijas tēmas atstāšanai pusvārdā.

– Drosmīgs apgalvojums…

– 1990. gadā mainījās varas fasāde. Visi, kas bija pie varas un nodarbojās ar privatizāciju, lielā mērā bija saistīti ar iepriekšējiem “orgāniem”. Variantu jau it kā nebija, kā notika, tā notika, cilvēkiem ļāva padziedāt, iziet ielās ar karogiem, bet vara mainījās tikai formāli. Tāpēc svarīgi ir apzināties, ka joprojām dzīvojam padomju varas ēnā. Un bīstama ir arī saistība ar Krieviju. Ekonomiskās intereses ir ļoti svarīgs aspekts, kāpēc daudzi uzskata, ka labāk par to nerunāt, jo Krievijā taču ir labas biznesa iespējas un negribas nevienu kaitināt. Latvija diemžēl vēl ļoti atrodas psiholoģiskā Krievijas ietekmē. Un par to jārunā skaidrā, sabiedrībai saprotamā valodā, īpaši tādēļ, ka Krievijā staļinisms sāk atdzimt. Tur nav bijusi Nirnbergas tiesa. Krievijā notiekošais ir reāls drauds mūsu neatkarībai – vienai no mūsu absolūtajām vērtībām. Mums nav arī īsta nacionālās identitātes balsta. Bet tāds varētu būt pārdzīvotā okupācija un izsūtīšana, mūsu tautas spēja to visu pārciest un neiznīkt, nesalūzt…

– Nacionālā identitāte tomēr balstās valodā, kultūrā, tradīcijās…

– Ar to nepietiek. Šīs lietas ir kā “transporta līdzeklis”. Padomju laiku Dziesmu svētkos arī bija patosa pilnas tautas dejas, latvieši varēja smaidīgi padziedāt un padejot, tā demonstrējot apmierinātību ar dzīvi un saulaino nākotni, bet kas notika īstenībā?

Neuzskatu, ka jāglorificē upuri, mums ir jāglorificē uzvarētāji – tādi kā Melānija Vanaga, kura tika pāri šausmām un izrādījās nesalaužama, kuras dēļ Latvijas neatkarība varēja pastāvēt, jo viņa iznesa šo vēsti cauri visiem moku ceļiem. Viņa visam bija lieciniece. Viņai līdzīgie pelnījuši būt varoņi. Bet patlaban kā varoņus uzlūkojam miljonus sapelnījušos… Varbūt viņi ir veiksminieki un gudri cilvēki, taču ne jau uz tādiem var balstīt nacionālo identitāti.

– Vai filmējot bija kāda aina, kura jums pašam lika kaklā iestrēgt kamolam?

– Filmas izskaņā ir aina, kur Melānijai vaicā – nu, kā tur… Sibīrijā? Varētu atklāt šausmas, ārprātu, necilvēcību… Bet viņa mierīgi atbild: visu laiku snieg. Taču šajā ārējā mierā, pāris ekrāna sekundēs ar šo frāzi un acīm viņa izstāsta visu, ko tikko pieredzējām, skatoties filmu divu stundu garumā. Es to uztveru kā Melānijas triumfu pār nežēlīgo ārprātu, kā lielu, cilvēcisku uzvaru.

RADOŠĀ VIZĪTKARTE

VIESTURS KAIRIŠS

* Dzimis 1971. gadā.

* 1997. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju kā teātra un kino režisors.

* Strādājis Jaunajā Rīgas teātrī, kur viņa vadībā tapušas izrādes “Jaunava Kristīna”, “Skroderdienas Silmačos”, “Idiots”, “Čūska”, “Margarēta” un “Tumšie brieži”.

Saistītie raksti

* Operas režijā debitējis 1999. gadā ar P. Čaikovska “Jevgeņiju Oņeginu” Latvijas Nacionālajā operā. Iestudējis V. A. Mocarta “Burvju flautu” (2001), R. Vāgnera “Valkīru” (2007), “Zīgfrīdu” (2008), Dž. Pučīni “Triptihu” (2010) un R. Vāgnera “Dievu mijkrēsli” (2011).

* Kinorežijā – pirmā īsfilma “Vilciens tapa” (1998), “Kāzas” (2000), “Pa ceļam aizejot” (2001), “Romeo un Džuljeta” (2003), “Tumšie brieži” (2006).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Profesors Anatolijs Danilāns nāk klajā ar efektīvu veidu, kā sevi pasargāt no Covid-19 19
19 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Publiska atbilde uz jautājumu – vai es pats vakcinēšos pret Covid-19? 7
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Toms Bricis par laikapstākļiem: tas, kas notiek, nav normāli 5
1 diena
SK
Skaties.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. TV šovā izplūcas deputāts Aldis Gobzems un modele Māra Sleja. “Viņa bija ļoti agresīva!” – teica Aldis 46
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Princis Viljams un Keita pagājušajā nedēļā ģimenē piedzīvojuši zaudējumu: tikai tagad tas atklāts publiski 8
23 stundas
Ieva Ēvalde
Stāsti
Astrīdas kundze viena cīnījās ar plūdiem dzīvoklī. Vai avārijas dienesta darbinieki nobijās no kovida?
2 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Publiska atbilde uz jautājumu – vai es pats vakcinēšos pret Covid-19? 7
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ticējums vēsta: “kāda Katrīna, tāda diena”. Laika prognoze trešdienai
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Saņemta starpatskaite par ģeoskenēšanu Ģertrūdes ielā, kur šovasar iegruvumos ielūzuši vairāki auto
1 stunda
SK
Skaties.lv
Veselam
Kā liegt vīrusam iekļūt cilvēka šūnās? Covid-19 Proteīnu pētījumu rezultātā ir iecere izstrādāt zāles
09:30
LA
Laukos.lv
Laukos
Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem – kādas ir iespējas?
09:23
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
“Tagad turpinās haotiska darbība.” LTRK prezidents komentē Covid-19 krīzes vadīšanu
09:06
LB
Laura Blumberga
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Modeles un deputāta kašķis pieaug. “Es neesmu tava bijusī, pamani manī skaisto!” – pukojas modele 6
1 stunda
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijā izstrādāta apzinātības lietotne, kas klausās cilvēka balsi
2 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. “Depo” nozagts dārgs bruņurupucis. Vai godīgi, ka zaudējumi jāsedz pārdevējai?
2 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
“Tagad turpinās haotiska darbība.” LTRK prezidents komentē Covid-19 krīzes vadīšanu
41 minūtes
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Latviešu jaunietis kļūst par “Prada” modes nama seju
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Profesors Anatolijs Danilāns nāk klajā ar efektīvu veidu, kā sevi pasargāt no Covid-19 19
19 stundas
VB
Vija Beinerte
Ziņas
“Vīrusus neinteresē mūsu viedoklis, plāni un nodomi.” Kā apturēt sērgu? Saruna ar profesoru Ģirtu Briģi 20
16 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Kā pirms 80 gadiem padomju rublis sagrāva okupētās Latvijas latu
2 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Laiks cirst sabeigtās egles. Beigusies egļu astoņzobu mizgrauža aktivitāte
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Aizliedz privātus pasākumus, slēgs kultūrvietas, gadatirgus – 12 pašvaldībās nosaka stingrus ierobežojumus 3
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pedagogiem stundās jālieto sejas maskas. Kādi vēl ierobežojumi noteikti skolās? 7
13 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Mediķa kļūdas dēļ pacientam jāatmaksā vairāk nekā tūkstoš eiro izmaksātais slimības pabalsts 6
12 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
“Dēls izskrēja cauri liesmām. Pārējos bērnus izvilku pa logu.” Daudzbērnu ģimeni piemeklējusi liela nelaime 10
11 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Bērniem mācīties traucē skolotāja “skābais ģīmis”. Ko vēl atklāj pētījums? 9
17 stundas
SK
Skaties.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. TV šovā izplūcas deputāts Aldis Gobzems un modele Māra Sleja. “Viņa bija ļoti agresīva!” – teica Aldis 46
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Princis Viljams un Keita pagājušajā nedēļā ģimenē piedzīvojuši zaudējumu: tikai tagad tas atklāts publiski 8
23 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
VIDEO. Ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, ja bērns ir aizrijies. Skaidro ārsts
16 stundas
MP
Maija Pastare
Praktiski
Esi saslimis ar Covid-19: kas tev jāzina par darbnespējas lapu?
17 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
VIDEO: “Ko es izdarīju?” Lielveikala apmeklētāju pārsteidz kāda strādnieka veiktās darbības 9
23 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Levita, Kariņa un ministru algu palielinājums Covid-19 krīzes laikā nokaitina sabiedrību 52
1 diena
AB
Anita Bormane
Ziņas
FOTO. “Spēlmaņu nakts” svinīgā ceremonija aizvadīta Liepājā: mākslinieki saņem balvas tukšā zālē 2
21 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Griķi izsmalcinātos ēdienos: 4 burvīgas receptes
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kurš drīkstēs pieteikties dīkstāves pabalstam? 1
20 stundas
LP
LĪGA POMMERE
Kokteilis
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa: no 24. līdz 29.novembrim
22 stundas