Melnis pārmet Sprūdam pārāk dārgu haubiču izvēli, valdībai būs jālemj, vai no “Archer” atteikties 0
Krievijas karš Ukrainā apliecinājis, ka bez jaudīgas artilērijas sauszemes spēkiem ilgstoši karot ir ļoti grūti. Latvijas armijas rīcībā jau ir no Austrijas iegādātas pašgājējhaubices, tomēr Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamas sistēmas, kas spēj šaut tālāk un ātrāk mainīt pozīciju. Iepriekšējā aizsardzības ministra Andra Sprūda laikā Aizsardzības ministrija izvēlējās Zviedrijas “Archer” artilērijas sistēmas, un ar Zviedriju tika parakstīta nodomu vēstule. Vēlāk ieceri konceptuāli atbalstīja arī valdība, taču pats iepirkuma līgums joprojām nav noslēgts, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pašreizējais aizsardzības ministrs Raivis Melnis raidījumam norādījis, ka “Archer” bijis dārgākais no diviem piedāvājumiem, turklāt sistēmu piegāde būtu jāgaida vairākus gadus. Viņa ieskatā tas varētu kavēt NBS attīstības plānus. Ministrs arī norāda, ka “Archer” neesot bijusi vienīgā sistēma, kuru armija atzinusi par piemērotu.
Savukārt bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds pārmetumus noraida un uzsver, ka, pieņemot lēmumu, ņemts vērā tieši militāro ekspertu un NBS viedoklis.
Par iespējamo darījumu nākamnedēļ slēgtā sēdē paredzēts lemt valdībai. Tai būs jāizšķiras, vai turpināt “Archer” iegādes procesu vai tomēr no Zviedrijas sistēmām atteikties. Konkrēta darījuma summa publiski nav zināma, taču, kā vēsta “Nekā personīga”, runa ir par ievērojami lielāku summu nekā daži vai daži desmiti miljonu eiro.
Artilērijai jāspēj ātri izšaut un pamest pozīciju
Mūsdienu kaujas laukā artilērijas sistēmai nav iespējams ilgstoši palikt vienā vietā. Pēc pirmajiem šāvieniem pretinieks tās atrašanās vietu var noteikt ar radariem vai droniem. Tādēļ nozīme ir ne tikai šaušanas attālumam, bet arī tam, cik ātri sistēma var ieņemt pozīciju, izšaut un to atstāt.
Latvijas armijas rīcībā pašlaik ir no Austrijas iegādātas lietotas un atjaunotas M109 pašgājējhaubices. Tās ir lēnākas par modernākajām sistēmām un ar standarta munīciju spēj šaut aptuveni 22 kilometru attālumā. Tieši tādēļ tika sākta jaudīgāku artilērijas sistēmu meklēšana.
Sprūda laikā priekšroka dota “Archer”
Pirmā publiskā informācija par iespējamo “Archer” iegādi parādījās 2025. gada 10. jūnijā, kad Latvijas un Zviedrijas amatpersonas Stokholmā parakstīja nodomu vēstuli. Tā paredzēja virzību uz starpvaldību līgumu par 18 pilnīgi jaunu “Archer” 8×8 artilērijas sistēmu piegādi Latvijai.
Šīs sistēmas ražo uzņēmums “BAE Systems Bofors”.
Šā gada 13. janvārī valdība konceptuāli atbalstīja informatīvo ziņojumu par “Archer” iegādi, bet trīs dienas vēlāk toreizējais aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons parakstīja abu valstu aizsardzības sadarbības ceļa karti.
Kamēr Latvija gaidītu jaunās 8×8 haubices, Zviedrija bija gatava uz laiku nodrošināt iepriekšējās paaudzes “Archer” 6×6 sistēmas, kādas pašlaik izmanto arī Ukraina. Bija paredzēts izveidot kopīgu Latvijas un Zviedrijas artilērijas vienību un jau šogad sākt Latvijas karavīru apmācību.
Melnim radušās šaubas par izvēli
Maija beigās par aizsardzības ministru kļuva atvaļinātais pulkvedis Raivis Melnis. Viņš “Nekā personīga” stāsta, ka viena no pirmajām sanāksmēm ministrijā bijusi veltīta tieši artilērijas iepirkumam.
Pēc ministrijas speciālistu sniegtās informācijas Melnis secinājis, ka “Archer” piedāvājums neatbilst Latvijas vajadzībām tā, kā sākotnēji bija iecerēts.
“Piegāžu termiņi ir daudz ilgāki nekā noteiktā vajadzība bruņoto spēku attīstības plānos,” raidījumam sacīja Melnis.
Pēc viņa teiktā, piegāde būtu jāgaida vairākus gadus, turklāt izmaksas esot ievērojami lielākas nekā alternatīvajam piedāvājumam. Šo naudu, pēc ministra domām, būtu iespējams izmantot citu Latvijas aizsardzības spēju attīstīšanai.
NBS testos piemērotas atzītas divas sistēmas
Aizsardzības ministrija tagad atkārtoti uzrunājusi gan “Archer” ražotāju, gan otru pretendentu – Čehijas uzņēmumu “Excalibur Army”, kura piedāvātā “Morana” sistēma iepriekš netika izvēlēta kā prioritārā.
NBS skaidro, ka atbilstoši 2025.–2036. gada attīstības plānam pārbaudītas vairākas pašgājējhaubices. Pēc testiem operacionālajām vajadzībām atbilstošas atzītas divas sistēmas – Zviedrijas “Archer” un Čehijas “Morana”.
Čehijas piedāvājums bijis lētāks, taču vērtējumā ņemti vērā arī citi apsvērumi, tostarp reģionālās sadarbības stiprināšana.
Sprūds raidījumam atzinis, ka sadarbība ar Zviedriju bija viens no būtiskiem argumentiem, kādēļ priekšroka tika dota “Archer”. Vienlaikus viņš noraida pārmetumus, ka būtu ignorēts NBS viedoklis.
“Ja bruņotie spēki būtu iebilduši, mēs tik tālu nebūtu nonākuši,” norādīja bijušais ministrs.
Jautājumi par izvēli bijuši arī Siliņai
Par “Archer” cenu un izvēles pamatojumu jautājumi bijuši arī toreizējai Ministru prezidentei Evikai Siliņai.
Viņa “Nekā personīga” atzinusi, ka slēgtajās valdības sēdēs ar Sprūdu par šo jautājumu notikušas plašas diskusijas. Siliņa interesējusies gan par cenu, gan to, vai izvēlētā sistēma patiešām ir Latvijai piemērotākā.
Ukrainas kara pieredze, viņasprāt, liek domāt par nepieciešamību pēc lielāka skaita izmaksu ziņā pieejamāku sistēmu, nevis neliela skaita ļoti dārgu ieroču. Vienlaikus Siliņa toreiz paļāvusies uz aizsardzības ministra sniegto informāciju, ka “Archer” izvēli atbalsta NBS un eksperti.
Tomēr vēlāk līdz viņai mutiski esot nonākusi informācija, ka NBS viedoklis varētu būt bijis citāds. Siliņa arī atzinusi, ka viens no argumentiem par labu “Archer” bija politiskais – ciešāka sadarbība ar Zviedriju.
Jautājumi arī par apmācību un munīciju
Viens no Sprūda argumentiem bija iespēja laikā, kamēr Latvija gaidītu jaunās 8×8 sistēmas, apmācīt karavīrus ar Zviedrijas 6×6 “Archer”.
Taču abas sistēmas nav identiskas – atšķiras šasija, aizsardzības līmenis un ekspluatācijas īpatnības. Militārās jomas avoti “Nekā personīga” norādījuši, ka šādas apmācības lietderība varētu būt ierobežota, jo pēc pārejas uz 8×8 sistēmām karavīriem būtu jāapgūst būtiski atšķirīga tehnika.
Vēl viens jautājums ir munīcija. “Archer” nepieciešama specifiska tās konfigurācija, kuras Latvijai pašlaik nav pietiekamā daudzumā.
Sprūds norāda, ka daļu nepieciešamā aprīkojuma nākotnē varētu nodrošināt Latvijas industrija, tostarp valstī ražotie modulārie pulvera lādiņi.
Melnis savukārt uzsver, ka pulvera lādiņš ir tikai viena no artilērijas šāviena sastāvdaļām un pārējās Latvijā pašlaik netiek nodrošinātas. Tas nozīmētu papildu iepirkumus, izmaksas un laiku. Izvēloties otru sistēmu, Latvija varētu izmantot daļu no jau esošās munīcijas.
Galavārds būs valdībai
Ar Zviedriju pašlaik parakstīta tikai nodomu vēstule, nevis galīgais iepirkuma līgums. Līdz ar to atteikšanās no “Archer” neradītu tādas pašas sekas kā jau noslēgta līguma laušana.
Melnis pagaidām tieši nesaka, ka Latvija no “Archer” iegādes atteiksies, tomēr viņa kritika par cenu, piegādes termiņiem un atbilstību NBS attīstības plāniem liecina, ka šāds scenārijs tiek nopietni apsvērts.
Savukārt Sprūds turpina uzsvērt, ka militārais padoms bijis izšķirošs.
Būtiskākais jautājums paliek neatbildēts, jo NBS atzinums par sistēmu izvēli ir slepens. Tādēļ sabiedrība nevar pārbaudīt, vai bruņotie spēki sākotnēji patiešām rekomendēja “Archer”, kā apgalvo Sprūds, vai tomēr vairāk sliecās par labu Čehijas “Morana”, kā var secināt no Melņa un Siliņas teiktā.
Darījumu bija plānots finansēt no Eiropas Savienības SAFE instrumenta. Melnis brīdinājis, ka, lai šo finansējumu izmantotu, līgumam jābūt noslēgtam jau šogad.
Līdz ar to valdībai būs jāizšķiras – turpināt Sprūda laikā sākto ceļu un gaidīt dārgākās Zviedrijas “Archer” sistēmas vai mainīt kursu par labu lētākam risinājumam, kuru Latvija varētu saņemt ātrāk.
