Ar “aplokšņu algu” sveikā cauri netiksi! Cik liela būs tava pensija vecumdienās? VSAA atklāj svarīgākos faktorus
0
Dodoties pensijā, būtiska nozīme ir ne tikai tam, cik gadu cilvēks ir strādājis, bet arī tam, cik lieli bijuši viņa ienākumi un vai no tiem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tāpat apdrošināšanas stāžu noteiktos gadījumos var veidot arī bērna kopšanas laiks, invaliditātes periods un citi likumā paredzēti periodi.
Latvijā šobrīd, lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju, nepieciešams vismaz 20 gadu apdrošināšanas stāžs. Taču reālais pensijas saņēmēju vidējais stāžs ir teju divreiz lielāks – 39,4 gadi, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura.
Lai arī cilvēkam jābūt uzkrātam vismaz 20 gadu apdrošināšanas stāžam, lai persona būtu tiesīga saņemt vecuma pensiju, tas vēl nenozīmē, ka diviem cilvēkiem ar vienādu stāžu būs vienāda pensija.
Uz jautājumu, kas ir svarīgāks – stāžs vai alga, Letapura skaidro: “Svarīgi ir abi – gan apdrošināšanas stāžs, gan algas lielums. Lai rastos tiesības uz vecuma pensiju, jābūt uzkrātam tiesību normās noteiktajam nepieciešamajam apdrošināšanas stāžam (ne mazākam par 20 gadiem). Aprēķinot vecuma pensijas sākuma kapitālu, tiek ņemts vērā līdz 1995.gada 31.decembrim uzkrātais apdrošināšanas stāžs pilnos gados. Vienlaikus būtiska ir arī apdrošināšanas iemaksu alga – ienākumi, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Jo lielāki ir ienākumi, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo lielāks ir pensijas kapitāls un attiecīgi var būt lielāks pensijas apmērs.”
Vai bērna kopšanas laiks tiek ieskaitīts stāžā?
Šis jautājums īpaši būtisks ir tiem cilvēkiem, kuri darbaspējas vecumā ilgāku laiku pavadījuši, audzinot bērnus.
Letapura skaidro, ka tas, vai bērna audzināšanas vai kopšanas periods veido apdrošināšanas stāžu, ir atkarīgs arī no konkrētā perioda: “Laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim periods, kurā māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam, veido apdrošināšanas stāžu, ja par šo periodu persona ir veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja māte bija darba attiecībās un atradās bērna kopšanas atvaļinājumā, šis periods veido apdrošināšanas stāžu kā darbs.
No 1996. gada 1. janvāra apdrošināšanas stāžā ieskaita mēnešus, par kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Par personu, kura saņem vecāku un/vai bērna kopšanas pabalstu, sociālās apdrošināšanas iemaksas veic valsts. Līdz ar to šis periods veido apdrošināšanas stāžu.”
Arī autoratlīdzība var veidot stāžu
Ne tikai tradicionāls algots darbs var veidot apdrošināšanas stāžu. Arī autoratlīdzības saņēmējam attiecīgais periods var tikt ņemts vērā, ja no autoratlīdzības ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Bet ja cilvēkam darba stāža nav?
Ne visiem cilvēkiem ir iespēja dzīves laikā uzkrāt nepieciešamo 20 gadu darba stāžu. Ja personai nav pietiekama apdrošināšanas stāža, lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju, noteiktos apstākļos tai var būt tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ja izpildīti normatīvajos aktos paredzētie nosacījumi.
Savukārt cilvēkiem ar invaliditāti stāžs noteiktos gadījumos var veidoties arī laikā, kad viņi nestrādā. Ja persona ar invaliditāti nestrādā, sociālās apdrošināšanas iemaksas par viņu veic valsts. Tas notiek līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai vai vecuma pensijas piešķiršanai. Tādējādi arī nestrādājošai personai ar invaliditāti var veidoties apdrošināšanas stāžs vecuma pensijai.
Savukārt, ja darba samaksa tiek saņemta “aploksnē” un no tās netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, šie ienākumi neveido pensijas kapitālu un attiecīgi arī apdrošināšanas stāžu.
