Mēs Latvijā varam taupīt, cik gribam, bet cenu nosaka kopējais patēriņš “Nord Pool” 100
Ar elektrības cenām ir vairākas sarežģītas lietas. Šobrīd tās cenas ir zemas. Iemesls tam ir tas, ka elektrību uzkrāt nevar. Ja skaidro mazliet garāk, tad – Latvijas vasarās ūdens ir maz. Otra problēma, – Lietuvā ir ļoti zems enerģijas ražošanas apjoms Ignalinas AES slēgšanas rezultātā, bet tirgus mums ir kopējs.
Rezultātā mēs te varam ekonomēt un darīt to tā, kā nu mēs gribam, bet cenu vienalga nosaka pēc kopējā patēriņa Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un kopā Nord Pool’ā un ierobežojums ir tikai starpsavienojums starp valstīm, rezultātā faktiski mūsu cena lielā mērā nosaka lietuviešu patēriņš. Šādi situāciju TV24 raidījumam “Kārtības rullis” situāciju skaidroja Gundars Bērziņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns.
“Pēc būtības ko mēs varam darīt? Jā, ko mēs varam? Principā ir jāsāk ražot vairāk enerģijas tajā brīdī, kad Daugavas HES ir maz ūdens. Piemēram, pērn vasarā ūdens Daugavā bija ļoti maz, tāpēc vienu brīdi bija 4000 eiro par kilovatstundu tikai tāpēc, ka sausums, vējš nepūš, saules paneļi nav salikti un bija jātērē elektrība,” ilustrē jomas eksperts.
Viņaprāt, vajā brīdī vienīgais, kā tobrīd varēja nosist cenu – dedzināt ļoti dārgi nopirkto gāzi. Rīgas TEC tā arī darīja.
“Tad, re, kur mēs esam. Mēs īstermiņā domājam par enerģētikas jautājumiem, bet jebkura investīcija ir ar vismaz 10 -15 gadu investīciju ciklu. Nevar par enerģētikas jautājumiem domāt, ka viņus var atrisināt mēneša laikā vai trīs mēnešu laikā,” norāda Bērziņš.
