Kirgizstānas prezidents Sadirs Džaparovs.
Kirgizstānas prezidents Sadirs Džaparovs.
Foto: IMAGO/ SCANPIX/ LETA

“Mēs piedāvājam patiesu partnerību”: Maskavas sabiedrotā Kirgizstāna paudusi gatavību sadarboties ar Eiropu 47

Kirgizstāna ir gatava sadarboties ar Eiropas Savienību (ES), kas cer pastiprināt saites ar reģionu, kuru Maskava uzskata par savu ietekmes zonu, sestdien paziņoja Kirgizstānas prezidents Sadirs Džaparovs.

Reklāma
Reklāma
Bundesvēra ģenerālinspektors brīdina par draudiem: “Krievijas armija orientējas Rietumu virzienā”
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 29
TV24
“Ko viņi darīs pirmos mēnešus? Viņi dropēs!” Rajevs skeptiski vērtē Krievijas demobilizācijas plānu
Lasīt citas ziņas

“Kirgizstāna ir gatava plecu pie pleca strādāt ar Eiropas Savienību, lai atrisinātu kopīgās problēmas, veicinātu dialogu un atrastu ilgtermiņa risinājumus,” tikšanās laikā ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu sacīja Džaparovs.

Mišels piektdien piedalījās samitā ar Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas līderiem. Tas bija otrais tāda veida samits starp Centrālāzijas valstīm un ES, kas ir reģiona lielākais donors un investīciju partneris.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā dēļ tādas lielvaras kā Ķīna un ES cenšas palielināt savu ietekmi Centrālāzijā, kur daudzi sāk apšaubīt ilgstošās saites ar Krieviju un meklē ekonomiskus, diplomātiskus un stratēģiskus partnerus citviet.

“Mēs piedāvājam patiesu partnerību” reģiona piecām valstīm, Mišels uzsvēra intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Džaparovs norādīja uz Kirgizstānas saules un hidroenerģijas potenciālu, jo kalnainajā valstī, kur ir seši miljoni iedzīvotāju, plūst lielākās Centrālāzijas upes.

Kirgizstānas prezidents arī aizstāvēja plānoto dambja “Kambarata-1” būvniecību uz Narinas upes, kas plūst caur Kirgizstānu un Uzbekistānu.

Dambis un citas hidroelektriskās būves izraisījušas saspīlējumu starp Centrālāzijas valstīm, kur arvien biežāk izjūtams ūdens trūkums.

Krievija joprojām ir lielvara nestabilajā un cieši kontrolētajā reģionā, kura līderi tiek kritizētu par palīdzību Maskavai Rietumvalstu noteikto sankciju apiešanā.

Nestabilitāti vairo arī kaimiņos esošā Afganistāna, kuru kontrolē islāmistu grupējums “Taliban”.

Džaparovs un Mišels kopīgā paziņojumā pēc tikšanās uzsvēra apņēmību garantēt to, ka Centrālāzijas valstis saglabā neatkarību.

Piektdien Kirgizstānas prezidents atklāti aicināja izbeigt karu Ukrainā. Tas bija rets paziņojums no valsts, kura izvairās publiski kritizēt Maskavu.

Kirgizstāna joprojām ir ekonomiski un militāri atkarīga no Krievijas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.