Meža selekcija veselīgam nākotnes mežam 0
Vispiemērotākais laiks koku stādīšanai ir pavasaris, jo augsne ir pietiekami mitra, tā ātri sasilst, tāpēc veidojas labvēlīgi apstākļi sakņu augšanai un barības vielu uzņemšanai. Mežs var atjaunoties dabiskā veidā, un mežu var stādīt vai sēt. Katram meža atjaunošanas veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, ko lietderīgi ņemt vērā, izvēloties meža tipam piemērotāko atjaunošanas veidu. Par meža atjaunošanas iespējām stāsta LVMI “Silava” un AS “Latvijas valsts meži” speciālisti.
Atjaunot cirsmu dabiski vai apstādīt
Lēmumu par cirsmas atjaunošanas veidu pieņem, kad plāno mežaudzes nociršanu kailcirtē.
Dabiskā meža atjaunošana ir lētākais meža atjaunošanas veids, īpaši izcirtumos, kur sēklu iesēšanās veicināšanai nav nepieciešama augsnes apstrāde. Veidojas dabiskam mežam raksturīgs koku sugu sastāvs, tomēr auglīgās augsnēs nepieciešams vairākas reizes atkārtot kopšanas cirtes, lai iegūtu vēlamo koku sugu sastāvu, tātad palielinās kopšanas ciršu izmaksas.
Savukārt mazauglīgos meža tipos (silā, mētrājā, lānā), lai veicinātu priedes sēklu iesēšanos un nodrošinātu labākus apstākļus jaunajiem kociņiem, nepieciešama augsnes virskārtas uzirdināšana, ko veic ar augsnes gatavošanas agregātiem. Slapjos meža tipus un purvaiņus bieži atstāj dabiskai atjaunošanai, jo ir apgrūtināta augsnes gatavošana un dažkārt arī piekļuve platībām ir problemātiska.
Sugas izvēli, ar ko atjaunot mežu, ietekmē dažādi faktori, tomēr noteicošais ir meža tips. Jāvērtē, kāda ir bijusi nocirstā mežaudze un arī apkārtējo mežaudžu koku kvalitāte; kādas ir augsnes gatavošanas iespējas, kādi – gaismas un mitruma apstākļi. Ja iepriekšējā/nocirstā mežaudze bijusi ražīga un produktīva, tad vispareizākais ir atjaunot ar to pašu sugu, kas ir augusi iepriekš.
Reizēm sugu maiņa ir nepieciešama, tas galvenokārt saistīts ar vides riskiem – sakņu trupi, kaitēkļu bojājumiem, salnām, hidroloģisko režīmu. Piemēram, ja ir nocirsta bojāta ošu mežaudze, tās atjaunošanai izvēlas bērzu vai pēc trupes inficētas apšu audzes nociršanas to atjauno ar egli. Jācenšas ievērot principu – ieaudzēt labāku mežu nekā nocirsts, izvēloties meža tipam piemērotāko un saimnieciski vērtīgāko koku sugu.
Augsnes gatavošanu pavasara stādījumiem veic iepriekšējā gada otrajā pusgadā. Augsnes sagatavošana ļauj mazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, radot labvēlīgākus apstākļus kociņu augšanai, kā arī tiek atvieglota meža stādīšana un atjaunoto mežaudžu kopšana.
Stādīts un dabiski atjaunojies mežs aug atšķirīgi. Kāpēc vispār mežs būtu jāatjauno ar stādiem, ja tas var atjaunoties arī pašsējas ceļā? Stādīts mežs aug ātrāk; tā ražība ir lielāka, ja mežu atjauno ar selekcionētiem, kokaudzētavās audzētiem stādiem.
Kā rodas selekcionētie meža stādi?
Meža selekcija vēl ir savā agrīnajā stadijā – faktiski visā Ziemeļeiropas reģionā tai pievērsās tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, veicot pluskoku atlasi. Proti, cilvēki staigāja pa mežu, meklējot tādus kokus, kas viņiem pašiem patiktu – gan pēc kvalitātes pazīmēm, gan caurmēra un koku augstuma noteiktā vecumā u. c.
No šādiem pieaugušiem kokiem sēklu ievākšana būtu ļoti grūta, turklāt no katra koka iespējams ievākt nelielu sēklu apjomu. Tādēļ no tiem ievākti potzari, kas izmantoti pavairošanai (uzpotējot uz lielāka daudzuma potcelmu) un sēklu plantāciju ierīkošanai.
Šādās plantācijās notiek koku vainagu veidošana, nodrošinot iespējami labu apgaismojumu un čiekuru ražu tuvu zemei – tātad efektīvas to ievākšanas iespējas. Pēc tam, kad visām saimnieciski nozīmīgākajām koku sugām ir iekārtotas sēklu plantācijas, materiāls var tikt izmantots meža atjaunošanai.
Nākamais jautājums, ko centās atbildēt selekcionāri, – kurš no meža atlasītajiem pluskokiem ir pārāks? Šai vajadzībai tiek ierīkotas pēcnācēju pārbaudes. Kā tās notiek?
Piemēram, ja gan Kurzemes, gan Vidzemes pusē tika atrasta kvalitatīva priede, faktiski nebija iespējams pateikt, kura no tām ir labāka un veiksmīgāk varētu kalpot kā ģenētiskais materiāls. Tāpēc tika savākti čiekuri gan no viena, gan otra koka un iestādīti vienā laukā augšanai vienādos apstākļos. Kad tie ir paaugušies, iespējams veikt to salīdzināšanu.
Tālākam selekcijas darbam un arī jaunāku (2. kārtas) sēklu plantāciju ierīkošanai izvēlas tādus vecāku kokus, kuru pēcnācēji šādos salīdzinošos stādījumos bijuši paši labākie. Patlaban šādas pēcnācēju pārbaudes Latvijā ir ierīkotas gandrīz 800 ha lielā platībā.
Kādas īpašības var veicināt selekcionāri?
Primārā selekcionētu meža stāda īpašība būtu ātraudzība. Saprotams, ka klimatisko apstākļu atšķirību dēļ Eiropā ir reģioni, kur koki aug ātrāk nekā Latvijā. Piemēram, Lielbritānijas rietumpiekrastes mežos Sitkas egles pieaugums sasniedz pat vidēji 36 m3/ha gadā, kamēr mēs no vislabākajām augsnēm maksimāli varam izspiest 11–12 m3/ha. Tādēļ selekcijā svarīgi vērtēt arī tās pazīmes, ar ko mūsu koksne var būt pārāka par citos reģionos iegūstamo – kā zarojuma un koksnes kvalitāte.
Latvijai kopumā svarīgi, ka nodrošinām mūsu īpašumā esošo meža platību iespējami efektīvu izmantošanu, cenšoties iegūt vislabāko rezultātu. Tas nodrošina gan oglekļa piesaisti, gan atjaunojamo resursu pārstrādi, gan lielākos ienākumus meža īpašniekam.
Vēl var runāt par stādu vitalitāti. Tā it kā ir lieta, ko vismazāk redz ar aci, bet pēc būtības ar to saprotam koka noturību pret atsevišķām slimībām – ciktāl selekcijas procesā to izdodas ietekmēt, tiktāl tas tiek darīts. Vitalitāti raksturo arī auga piemērotība konkrētiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, un šī īpašība ir saistīta arī ar koku tālāko saglabāšanos.
Redzamais rezultāts
Ja kāds izdomās uzreiz šajā pavasarī stādīt mežu, tad tas var arī neizdoties, jo stādi tomēr ir jāpasūta laikus, tie tiek diezgan strauji izpirkti. Labā ziņa, ka, sekojot tirgus pieprasījumam, arī kokaudzētavas neguļ uz lauriem, bet paplašinās, kā arī tiek veidotas jaunas audzētavas. Taču tam vajadzīgs laiks…
Pērkot stādu, tam nāk līdzi etiķete, kur cita starpā minēta kategorija. Ja līdzās kategorijai ir vārds uzlabots, tas nozīmē, ka stāds nācis no 1. kārtas sēklu plantācijas. Bet, ja pie kategorijas ir rakstīts – pārāks, tas jau nozīmē, ka stāds ir nācis no 2. kārtas sēklu plantācijas – pašiem labākajiem vecākiem, kas izturējuši pēcnācēju pārbaudi.
Ko meža īpašnieks iegūst, izvēloties stādus ar uzlabotu vai pārāku kategoriju? Pirmām kārtām – ievērojami lielāku pieaugumu. Un, ņemot vērā darbaspēka deficītu un to, ka meža stādīšana ir darbietilpīgs process, katrs procents, kas iegūstams plusā koku ātraudzībā, ir ļoti svarīgs. Un runa te var būt pat par 15–25% uzlabojumu, kas nodrošina reālu ienākuma starpību jau no 15–30 gadu vecām audzēm kopšanas cirtē.
Vai šī starpība saglabāsies arī tad, kad koks sasniegs 70 gadu vecumu un būs realizējams? Lai saņemtu atbildi uz šo jautājumu, tiek analizēta koku augšanas gaita. Kopumā koku augšanas trajektorija ir zināma – sākumā koks aug straujāk, bet vēlāk ikgadējais pieaugums samazinās.
Veicot pētījumus, konstatēts, ka dažādu koku pēcnācējiem, kas auguši vienā stādījumā vienādos apstākļos, ikgadējais pieaugums var veidot dažādas trajektorijas. Zinot šīs trajektorijas un kopējās koku augšanas likumsakarības, var droši prognozēt turpmāko dažādu koku pēcnācēju augšanas gaitu.
Ko var iegūt kvalitātes ziņā? Priedes Latvijā ir ļoti kvalitatīvas, šajā ziņā pat īpaši uzlabojumi nav vajadzīgi – taisns stumbrs, nelieli zari…
Bet, piemēram, bērzam gan. Auglīgās augsnēs ar normālu mitruma režīmu bērzam var veidoties vairākas galotnes. Mežā šādi koki veido ap 25%. Tas lielākoties ir ģenētiski noteikts, lai gan iespējami arī mehāniski defekti, kuru dēļ tā notiek.
Šis defekts samazina sortimenta iznākumu, kā arī palielina risku, ka vietā, kur veidojas šīs galotnes, koks var lūzt. Jau 1. kārtas sēklu plantācijās šādu koku skaits ievērojami samazinās, bet nākamajā kārtā šādu koku procents jau ir pavisam neliels.
Ja meža īpašnieks atstāj platību meža pašsējai, īpaša uzmanība jāpievērš tam, kādi ekoloģiskie koki tiek atstāti. Nevajag atstāt kroplīgus, slimīgus kokus. Tiem jābūt iespējami kvalitatīviem. Uz katru hektāru būtu jāatstāj vismaz pieci tādi koki. Ja atstāj sliktus kokus, tie savairojas, un nākamā paaudze diemžēl būs tikpat slikta.
Protams, arī ar jaunaudžu kopšanu var panākt labākus rezultātus, taču kokiem nebūs tā labā ģenētiskā potenciāla – tātad rezultāts nebūs maksimālais!
Ja izvēlas kvalitatīvāku stādmateriālu, turpmāk var ietaupīt uz stādījuma kopšanas rēķina.
Stādu izvēle
Meža atjaunošanai izcirtumos izmanto gan ietvarstādus, gan kailsakņu stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu, gan vienkārši kailsakņus, pēdējos gan izmanto vismazāk. Katram stādu veidam ir savas priekšrocības un trūkumi.
Kailsakņi ir stādi ar vaļēju sakņu sistēmu, kas nav speciāli veidota. Šiem stādiem ir ierobežots stādīšanas laiks, nav izslēgta arī sakņu iežūšanas iespējamība. Tomēr tie ir lētāki.
Kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu ir stādi ar vaļēju, speciāli veidotu, vertikāli orientētu kompaktu sakņu kamolu. Tiem ir samazinātas sakņu iežūšanas iespējas, labs stādu ieaugšanas potenciāls, kā arī mazākas kopšanas izmaksas stādu augšanas pirmajā gadā. Arī šiem stādiem ir ierobežots stādīšanas laiks.
Ietvarstādi ir stādi ar slēgtu, vertikāli orientētu kompaktu sakņu sistēmu, kas ietverta augsnes (kūdras) substrātā. Ietvarstādus ērti un kvalitatīvi var stādīt gandrīz visu veģetācijas periodu. Stādīšanas tehnoloģija kāpina darba ražīgumu mežā, turklāt stādi neiežūst pārvadāšanas un izstādīšanas procesā.
Vēl viena ietvarstādu priekšrocība – nepieciešamās barības vielas stādam pirmajā augšanas gadā jau ir daļēji nodrošinātas, tādējādi veicinot straujāku stāda augšanu. Tomēr ietvarstādu stādīšana prasa laiku un lielākus finanšu resursus, transportējot stādus un nogādājot tos stādīšanas vietā.
Ietvarstādus labāk stādīt vieglās smilšainās augsnēs, jo kūdras substrātā ir gan mitrums, gan barības vielas, kas neļaus stādam iekalst. Smagākām un mālainām augsnēm piemērotāki ir stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu.
Priedi parasti izvēlas ietvarstādu veidā, savukārt egļu audžu atjaunošanai vislabākie ir kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Bērzu arī labāk izvēlēties ar uzlabotu sakņu sistēmu, un jau trīs četros gados jaunaudze sasniegs pieauguša cilvēka augumu.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
