Mežs ienāk siltumnīcā 1
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jauno Zaķa gadu Rudzīšu ģimene sagaidīja… siltumnīcā. Viņi savā dārzniecībā atraduši veidu, kā lietderīgi izmantot segtās platības arī nesezonā. Tiek rīkotas gan lielformāta fotoizstādes, gan tirdziņi un koncerti.
Siltumnīcas ir tik lieliskas vietas – ar skaistu gaismu, tajās vienmēr ir siltāks nekā laukā. Taču parasti gandrīz pusgadu tās stāv tukšas. Šogad Rudzīšu ģimene no stādaudzētavas “Celmu pasaule” Smārdē izlēma pilnīgāk izmantot esošos resursus.
No mārtiņrozēm līdz eglītēm
Tiklīdz stādu palika mazāk, brīvo vietu atvēlēja dažādiem pasākumiem. Bija gan dārza svētki vasaras beigās, gan Pirmā septembra svinības starp krizantēmu podiem. Izcili labi plašajās, gaišajās telpās izskatījās fotogrāfes Ievas Krūmiņas lielformāta fotogrāfiju izstāde. Decembrī siltumnīcas pārtapa pasaku mežā. Beidzot pielietojamība tika arī eglītēm, kuras ik gadu tiek izzāģētas, kopjot jaunaudzes. Eglītes, sveču gaisma, lampiņu virtenes, dažādi dekori stādu māju pārvērta līdz nepazīšanai. Apmeklētāju bija daudz vairāk, nekā cerēts. Gan fotografēties gribētāju, gan sarīkotā Ziemassvētku tirdziņa apmeklētāju.
Dabu bauda arī dārzā
“Šie pasākumi, protams, nav domāti peļņai. Taču tas ir pašiem prieks un arī laba reklāma,” skaidro stādaudzētavas saimniece Ineta Rudzīte. Viņa mudina arī mazo siltumnīcu īpašniekus izmēģināt savos dārzos nesezonā sarīkot svētkus vai pat tikai iedzert kafiju segtajās platībās. Pietiek pat ar īsu saules parādīšanos vai dažām svecēm, lai siltumnīcā kļūtu itin patīkami. Un šāds dabas tuvums lieliski uzlabo omu.
Mazdārziņos šāda dabas baudīšana tukšajās telpās var ilgt līdz aprīlim, maijam. Taču no lielajām Rudzīšu siltumnīcām eglīšu skaistumu jau pamazām sāk izspiest dīgstošo tulpju snīpji.
Siltumu izvēlas ekonomisku
Svētki ziemā bija arī kā tests jaunajai apkures iekārtai. Šis ir pirmais gads, kad saimniecība pārgājusi uz videi un pašiem draudzīgāku apkures veidu – kurina ar granulām. Līdz šim siltumnīcas tika apkurinātas ar malku. Cenu ziņā liela ieguvuma nav, taču siltumu no granulu katla var iegūt daudz lielāku. Piemēram, kad ārā bija -17 grādu, iekšā siltumnīcās bija apmēram 12 grādu pavasarīga temperatūra. Kurinot ar malku, vairāk par pieciem grādiem nevarēja noturēt. Tātad ekonomija tomēr ir. Ietaupās arī pašu spēki, jo regulāri celties naktīs un staipīt smagos malkas klučus ir nopietns pārbaudījums stādaudzētājiem. Siltumnīcā apkure nedrīkst pievilt, jo no tās ir atkarīgas mazās augu dzīvībiņas un šāgada sezonas ienākumi. Pozitīvais arī tas, ka granulu tirgotava ir tikai dažu kilometru attālumā no siltumnīcām.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
