Konflikts saasinās. “Zaļo” dēļ mežu īpašnieki lūgs ZM nevirzīt strīdīgos grozījumus noteikumos par koku ciršanu 0
Situācijā, kad, tuvojoties vēlēšanām, racionālas diskusijas vietā notiek melu un biedēšanas kampaņa, Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) kopsapulcē pieņēmusi lēmumu lūgt Zemkopības ministriju apturēt priekšlikumu virzību un diskusiju organizēšanu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā” un “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”.
Kā informē biedrībā, grozījumu mērķis bija novērst absurdo situāciju, kad aptuveni 16% teritorijas, kas atrodas no 300 metriem līdz pieciem kilometriem no Baltijas jūras, pēc koku ciršanas vairs nav iespējams kvalitatīvi atjaunot priežu mežus. Patlaban tur ir atļautas tikai izlases cirtes, kurās priedes, kas ir saulmīles, normāli neaug. “Diemžēl nākamās paaudzes varēs teikt paldies mūsu zaļajiem aktīvistiem par lazdājiem un bērzu audzēm piejūras ainavā, kurā priežu vairs nebūs,” norāda biedrībā.
Tāpat grozījumu iniciatori aicināja risināt valdības noteikto prioritāti, lai turpmāk racionālāk tiktu izmantoti zemes resursi, lai pārstrādē palielinātos kvalitatīvas koksnes īpatsvars un saruktu mazvērtīgās koksnes apjomi, bet jaunaudzes būtu jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu, lai garantētu labāku mežu augšanu nākotnē. Taču arī iespējas uzlabot nozares produktivitāti un augstvērtīgu mežu audzēšanu nākotnē tiek atņemtas, uzskata biedrībā.
LMĪB uzsver, ka priekšlikumi balstījās uz Latvijas zinātnieku daudzu gadu pētījumiem.
“Diemžēl, nespējot zinātniski pamatoti iebilst pret priekšlikumiem pareizākai un efektīvākai mežu apsaimniekošanai, atsevišķas “zaļās” organizācijas uzsāka apmaksātu dezinformācijas kampaņu, ar kuru tika ne vien nomelnoti Latvijas mežu īpašnieki, kokrūpnieki un meža nozarē strādājošie, bet arī apvainota Latvijas valsts, kurā it kā tiekot mežonīgi izcirsti meži. Izrādījās, ka zinātniski pamatoti dati par mežu platību un krājas pieaugumu oponentiem nemaz nav arguments,” norāda biedrībā.
Biedrība vērš uzmanību, ka oponenti nav centušies pierādīt, ka jaunās priedes var kvalitatīvi izaudzēt izlases cirtēs, kur tām trūkst saules. Tā vietā tika populistiski apgalvots, ka grozījumu mērķis ir mežu izciršana un priedes nav jāatjauno, jo tās varot augt vairākus simtus gadu. Kas notiks pēc tam, kādu mantojumu saņems nākamās paaudzes, viņus īpaši neinteresē. Atsevišķos gadījumos viltus ziņas un viedokļi bez argumentiem tika apmaksāti, izmantojot pat valsts budžeta līdzekļus.
LMĪB pauž nožēlu, ka šajās it kā „zaļajās” organizācijās strādājošo interešu vārdā tiek spļauts sejā gan mežu īpašniekiem, gan arī sabiedrībai, kam tiek bremzēta normāla ekonomiska izaugsme un pārtikusi nākotne.
“Apzināta dezinformācija par situāciju Latvijas mežos valsts simtgades svinību priekšvakarā acīmredzot tiek izplatīta, lai veicinātu nihilistisku attieksmi pret Latvijas valsti un provocētu jaunu aizbraucēju vilni,” uzskata biedrībā.
Nevēloties, ka turpinās nomelnojoši pārmetumi valstij un tiek izplatīti meli un viltus ziņas, LMĪB nolēma lūgt Zemkopības ministriju apturēt MK noteikumu grozījumus.
Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) piekrīt savu sadarbības partneru – Latvijas Meža īpašnieku biedrības vērtējumam par esošo situāciju un respektē LMĪB lēmumu.
“Ar nožēlu jāatzīst, ka daudzu valstisku un tautsaimniecībai svarīgu jautājumu risināšana Latvijā reti kad norit konstruktīvi, pārsvarā to pavada emocionāli pārsātinātas un vāji argumentētas diskusijas, kurās netiek meklēts veids, kā izdarīt labāk, bet gan – kā nedarīt. LKF ir iesaistīta arī tādu aktualitāšu risināšanā, kā elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes jautājuma sakārtošana, pelēkās ekonomikas apkarošana, nodokļu sistēmas uzlabošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, birokrātijas mazināšana, u.c. Un gandrīz vienmēr konstruktīvisms tiek slīcināts emocijās. LKF ir pārliecināta, ka grozījumu neveikšana MK noteikumos ir kļūda. Šos noteikumu grozījumus ir nepieciešams akceptēt Latvijas tautsaimniecības vārdā, un mēs nebeigsim to atgādināt,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Viņš arī uzsver, ka LKF turpinās strādāt pie tā, lai sasniegtu MK noteikumu grozījumos iestrādātos mērķus – veicināt zemes efektīvu izmantošanu, veidot augstvērtīgus mežus, nodrošināt nozares ilgtermiņa attīstību, sniegt būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī radīt saprātīgus un sasniedzamus mežu apsaimniekošanas nosacījumus.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
