Mežu īpašniekiem Latvijā radīta izglītojoša filma par egļu astoņzobu mizgrauzi 1
Mežu īpašniekiem Latvijā radīta izglītojoša filma par egļu astoņzobu mizgrauzi, liecina informācija valsts mežu apsaimniekotāja “Latvijas Valsts meži” (LVM) mājaslapā.
Izglītojošo filmu radījuši LVM un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” speciālisti un tajā pieredzējuši eksperti dalās padomos par to, kā atpazīt mizgrauža invadētos kokus, kad un kā rīkoties egļu kaitnieka tālākas izplatības mazināšanai un kā minimizēt riskus meža audzēšanā.
(LVMI) “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits skaidro, ka egļu astoņzobu mizgrauzis, kā liecina pats nosaukums, ir apmēram piecus milimetrus liela vabole ar astoņiem zobiem. Mizgrauzis spēj nodarīt lielāku postu egļu audzēm, nekā visi citi meža kaitnieki kopā, tāpēc tam jāpievērš uzmanība.
“Egles pretojas mizgraužu tēviņu uzbrukumam, izdalot sveķus. Tomēr mizgrauži ir gana spēcīgi un šo koka pretestību spēj pārvarēt. Kad mizgrauži ir kokā, mātes sāk grauzt mātes ejas un dēt olas. Viena mamma spēj izdēt līdz pat 60 olām. Kad olas ir izdētas, vaboles līdz jūlija vidum lido otrreiz – to sauc par “māsu paaudzi”. Jūlija sākumā daļa jauno vaboļu aiziet gulēt, otra daļa – līdz pat rudenim veido otro paaudzi. Kāpuri un kūniņas, kas nav paguvušas attīstīties, ziemā aiziet bojā, protams, tad, ja ziema ir auksta,” teica Šmits.
Viņš arī piebilda, ka mizgrauža uzbrukumu jaunai eglei sākotnēji ir grūti pamanīt, jo egle vēl ir zaļa un caurumiņi uz mizas ir ļoti reti un mazi. Tāpēc mežu īpašniekiem jāpievērš uzmanība mizas miltiem, kas krājas zaru žāklēs un uz sakņu kakla.
“Lai piebeigtu vienu vidēja resnuma egli, sausā vasarā vajag līdz 3000 vaboļu, ja vasara ir slapja – vajadzēs līdz 7000 vaboļu, jo koks ir spēcīgāks. Ja mizgraužu nav pietiekoši lielā skaitā, tie izplatās un vairojas celmos, vēja gāztos un lauztos kokos,” skaidroja LVMI “Silava” eksperts.
Ekspers arī aicina, ja iepriekšējā rudens, ziemas periodā bijušas vēja gāztas, lauztas un liektas egles, līdz mizgraužu lidošanas sezonas sākumam bojātās egeles jānocērt, jo egļu astoņzobu mizgrauzis vispirms attīstās novājinātās eglēs. Liela uzmanība jāpievērš arī par 50 gadiem vecākām egļu audzēm. Ja astoņzobu mizgrauzis ir ieperinājies audzē, to vairs nevarēs glābt. Savukārt, egli savlaicīgi nocērtot, var glābt blakus esošās vēl nebojātās audzes.
“Atkarībā no bojāto koku apjoma veicama sanitārā izlases cirte vai cirte, saņemot Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu. Veicot koku ciršanu vienlaidus platībā, papildus sagatavotos sortimentus var izmantot kā ķeramkokus, nodrošinot to, ka lidojošie mizgrauži šos sortimentus izmanto attīstībai, kā arī izvietot feromonu slazdus, lidojošo vaboļu ķeršanai” skaidroja LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
Mežkopis Kaspars Riže ieteica mežu atjaunošanā izvēlēties kvalitatīvus stādus, un jaunos stādus nestādīt pārāk cieši. Ja egles paaugušās un sāk konkurēt savā starpā, jāretina pamatsuga, atstājot divu līdz 2,5 metru attālumu starp augošajiem kokiem. Tad jāļauj egļaudzei augt līdz kopšanas cirtes veikšanas brīdim, un tad veikt atjaunošanas cirti. Meža īpašniekiem būtu jāļauj pašiem pieņemt lēmumu par saimniekošanas intensitāti un veidiem.
Jau ziņots, ka pērn vairākās vietās Latvijā konstatēta egļu astoņzobu mizgrauža pastiprināta savairošanās. Sevišķi masveidīga mizgraužu savairošanās bija vērojama Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālajā parkā. Viens no pasākumiem kaitēkļa apkarošanai ir feromonu slazdu izvietošana. Mizgraužu ķeršanai izmanto slazdus ar sintētisko feromonu.
Egļu astoņzobu mizgrauzi uzskata par agresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus, ja savairojas lielā skaitā. Visbiežāk tas pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var kolonizēt arī citādi novājinātas egļu audzes.
Mizgrauzim piemērotāki ir resni koki, tādēļ par riska audzēm uzskatāmas apmēram 50 gadus vecas un vecākas egļu audzes. Šis kaitēklis ir sastopams arī egļu ciršanas atliekās, kas ir resnākas par 12 centimetriem, taču, lai sekmīgi savairotos, šim mizgrauzim tomēr ir nepieciešami resnāki par 20 centimetriem egļu stumbri.
