Mihailo Podoļaks: “Būs dīvaini, ja palīdzības pakete netiks apstiprināta, jo Amerika uzskata Krieviju par galveno pretinieku, un investīcijas Ukrainā ir ieguldījums tās reputācijā” 147
Kijevas sabiedroto atbalsts ir izrādījies nepārliecinošs.
Ukraina tuvojas savam visbīstamākajam periodam, kopš tā pirmo reizi pārsteidza pasauli ar savu varonīgo spēju aizstāvēties un pasargāt Kijivu pēc Vladimira Putina pavēles iebrukt kaimiņzemē, raksta izdevums “Politico”.
Taču šo divu gadu laikā rodas jautājums: vai mēs šobrīd esam Ukrainas zaudēšanas procesā?
Kara sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis drosmīgi noraidīja evakuācijas piedāvājumu, sacīdams saviem topošajiem amerikāņu glābējiem: “Man vajag munīciju, nevis braucienu prom.”
Pirmā lēdija Oļena Zelenska piebalsoja savam vīram, sakot: “Es nekritīšu panikā un neraudāšu. Es būšu mierīga un pārliecināta. Mani bērni mani vēro.”
Tikmēr ukraiņi pašaizliedzīgi pulcējās brīvprātīgo vervēšanas centros, ar lāpstām rokās palīdzēja rakt tranšejas un būvēt pagaidu nocietinājumus galvaspilsētas nomalē.
Visā valstī — arī Karpatos, tālu no tiešām briesmām — veci un jauni iekārtoja kontrolpunktus, dažkārt bruņojušies tikai ar sarūsējušām bisēm un aizdomām pret svešiniekiem.
Kara sākumā Rietumu retorika: “Būt kopā ar Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” bija atbalstoša, tomēr, lai gan Rietumu ieroču komplekti ieradās milzīgā daudzumā, tie nekad netika piegādāti pietiekami ātri.
Ukraiņi paši uzsver, ka ar piegādātajiem ieročiem pietiek, lai aizstāvētu savu valsti, tomēr ar tiem ir par maz, lai uzvarētu šajā karā.
“Es atceros mūsu sarunu Pentagonā 2022. gada aprīlī, kad mēs lūdzām viņus sākt apmācīt mūsu pilotus F-16 lidmašīnām,” opozīcijas deputāte un bijusī premjerministra vietniece Ivanna Klimpuša-Cintsadze sacīja izdevumam “Politico”.
Piloti tagad tiek apmācīti ar novēlošanos, visticamāk, viņiem vēl tikai daži mēneši — agrākais jūnijs — lai viņi būtu prasmīgi.
Un tad vēl ir ASV prezidenta Džo Baidena 60 miljardu dolāru palīdzības pakete, kas joprojām ir ieslodzīta ASV Kongresā. Vai tas pāries?
Ukrainas amatpersonas un likumdevēji cenšas par to nedomāt, stingri turoties pie pārliecības, ka ASV neatstās Ukrainu nelaimē.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba uzsvērti izsaka valsts beznosacījumu pateicību partneriem par visu, ko viņi ir paveikuši.
Tomēr Kulebu uztrauc Rietumu darbību neatbilstība viņu retorikai. Pirmajos kara mēnešos sabiedrotie “parādīja, ka šoka stāvoklī viņi spēj pieņemt revolucionārus lēmumus”.
Bet tad situācija normalizējās un bija vērojams, kā Rietumi atgriežas pie ierastās politikas veidošanas ikdienas.
Volodimira Zelenska politiskais padomnieks Mihailo Podoļaks joprojām gan saglabā optimismu, ka palīdzības pakete tiks apstiprināta: “Būs dīvaini, ja pakete netiks apstiprināta, jo Amerika uzskata Krieviju par galveno pretinieku, un investīcijas Ukrainā ir ieguldījums Amerikas reputācijā.”
Tomēr nav skaidrs vai šis arguments pārliecinās draugus Vašingtonā un kādas ir izredzes Ukrainai, ja tas tā nenotiks?
Eiropa no savas puses cenšas palīdzēt Ukrainai kompensēt artilērijas trūkumu Šajā sakarā Kijevai arvien aktuālāka kļūst Čehijas ierosinātā lielapjoma artilērijas munīcijas iegāde, jo tādējādi viņu kopējais pirkums gan no ES, gan ārpus tās sasniegtu aptuveni 1,5 miljonus patronu un izmaksātu 3,3 miljardus USD.
Bet cik ātri starp ES dalībvalstīm var panākt vienošanos par šī pirkuma nokārtošanu? Un, kas ir vēl svarīgāk, kad munīcija faktiski tiks nogādāta frontes līnijā?
Pēc Čehijas nacionālās drošības padomnieka Tomāša Pojara vārdiem, pirmais no papildu šāviņiem no Prāgas varētu tikt nosūtīts jūnijā. Tikmēr Eiropas Komisijas galvenais pārstāvis Pīters Stano norādīja, ka aptuveni puse no sākotnējiem miljoniem šāviņu, ko ES bija apsolījusi šim gadam, tiks piegādāta līdz šī mēneša beigām.
Taču ES jau iepriekš ir solījusi un nav izpildījusi to laikā.
Pagājušajā nedēļā Vācijas Ramšteinas gaisa bāzē ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins solīja, ka Amerika un citi sabiedrotie nepievils Ukrainu-ASV neļaus Ukrainai izgāzties.
Kā arī daudzi Ukrainā, tostarp tās frontes karaspēks, uzskata Zelenska lēmumu atlaist Zalužniju par valsts līdera kļūdu. Iespējams, Zelenskis uzskata Zalužniju par politisko sāncensi
“Cilvēki bija ļoti satriekti un vīlušies par Zelenska lēmumu,” izdevumam POLITICO sacīja Kijevas mērs Vitālijs Kļičko, bijušais smagsvara cīnītājs.
“Šobrīd mums ir vajadzīga vienotība. Mums ir jābūt vienotiem cilvēkiem, kuriem uzticamies, un Zalužnijs divus gadus veiksmīgi palīdzēja mums aizstāvēt mūsu dzimteni. Viņš ir visuzticamākais cilvēks Ukrainā un viņu atcelt no amata nebija pareizi.”
“Turpmākais periods valstij varētu būt ļoti sāpīgs. Divas cepures ir labākas par vienu. Un, iesaistot vairāk cilvēku, būs mazāk iespēju kļūdīties,” skaidro Vitāļijs Kļičko.
Ukrainai izmisīgi pietrūkst ne tikai munīcijas un ieroču- patriotiskās kaislības uzplaukums, kad vervēšanas centri bija pārpildīti ar brīvprātīgajiem, ir mazinājies, jo karš ir ievilcies jau trešo gadu. Iedzīvotāji ir noguruši.
