Atjaunotais leitnanta R. Rubeņa bataljona 2. rotas karavīru bunkurs Usmas pagastā. (Viestura Radovica foto)
Atjaunotais leitnanta R. Rubeņa bataljona 2. rotas karavīru bunkurs Usmas pagastā. (Viestura Radovica foto)
Atjaunotais leitnanta R. Rubeņa bataljona 2. rotas karavīru bunkurs Usmas pagastā. (Viestura Radovica foto)

“Mums zeme viena, liktenis viens!”
. Ģenerāļa Jāņa Kureļa grupai – 70 5

Žurnāls “Mājas Viesis” sāk vēsturnieka Ulda Neiburga rakstu sēriju, veltītu Otrā pasaules kara notikumiem Latvijā. Turpmāk lasiet katra mēneša pirmajā “Mājas Viesa” numurā!

IR
Ilmārs Randers
Ziņas
Sabiedriskā transporta atlaižu haoss mājsēdē, pat satiksmes ministrs iebilst un nesaprot 39
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 60
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 130
2 dienas
Lasīt citas ziņas

Šogad aprit 70 gadu kopš ģenerāļa Jāņa Kureļa militārās grupas izveidošanas 1944. gada jūlija beigās Vidzemē un leitnanta Roberta Rubeņa bataljona cīņām pret vāciešiem 1944. gada novembrī – decembrī Kurzemē. Nelabvēlīgā militāri politiskā situācija tolaik neļāva kureliešiem sasniegt savu mērķi – Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Tomēr apņemšanās cīnīties tikai zem saviem, ne svešiem karogiem, ir cienīga lappuse mūsu tautas vēsturē un vērā ņemama mācība Latvijas valsts nākotnei.

“Ja mums arī būs jāmirst, – Latvija tomēr dzīvos”

“Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupa” tika saformēta 1944. gada 28. jūlijā Skrīveru pagasta Robežu mājās pēc tam, kad vācu okupācijas varas iestādes atļāva izveidot militāru vienību no Rīgas apriņķa policijas 2., 3. un 4. iecirkņa aizsargiem. “Tur, pie Latvijas karoga, stāv vīrs, kura vārdā vienība ir nosaukta, bijušais Imantas pulka komandieris, ģenerālis Jānis Kurelis, kas atbraucis no Rīgas, lai uzklausītu ziņojumu, ko no krievu ieņemtiem apgabaliem atnesuši kureliešu izsūtītie izlūki. Blakus ģenerālim stāv sirmais, septiņdesmit gadus vecais pulkvedis Pēteris Liepiņš, vīrs ar lielu pienākuma apziņu un nacionālu pašlepnumu. Par tēvzemes rītdienu domā arī tie vīri, kas nostādīti ierindā. [..] Kad ģenerālis Kurelis ir nogājis gar ierindu, sāku dievkalpojumu. “Mēs viena tauta, viena saime: mums zeme viena, liktenis viens! Vai plosās negaiss, smaida laime, sev pašam pāri ceļ ikviens sirds kvēlē tautas lūgšanu: “Dievs, svētī Latviju!”,” tik dzīvi kureliešu vienības izveidošanai veltītais svētbrīdis palika mācītāja Arnolda Lūša atmiņā.

CITI ŠOBRĪD LASA

1944. gada 23. – 29. septembrī ģenerāļa J. Kureļa grupa atkāpās uz Talsu apriņķa Strazdes muižu, bet 29. oktobrī nonāca Ventspils apriņķa Puzes pagastā. Vienības sastāvs 1944. gada novembrī Kurzemē pārsniedza 3000 vīru, to papildināja leģionāri, kuri nevēlējās doties uz Vāciju, kā arī no mobilizācijas izvairījušies civiliedzīvotāji. Kureliešu ierindas vienības veidoja pulkveža-leitnanta Eduarda Graudiņa Skrīveru bataljons Stiklos, leitnanta R. Rubeņa atsevišķais bataljons Ilziķos, virsleitnanta Viļa Strautnieka bataljons Ēdolē, virsnieka vietnieka Stendera rota Iliņos, kapteiņa Jansona un virsnieka vietnieka Induļa Dišlera vienības Smuģos un Piltenē un vēl 18 mazākas mobilās vienības dažādos Ventspils un Talsu apriņķu pagastos.

Sarunās ar vāciešiem J. Kurelis un viņa štāba priekšnieks kapteinis Kristaps Upelnieks vairākkārt uzsvēra, ka “neatkarīga Latvija ir katra latvieša viskarstākā vēlēšanās” un karavīriem ir jābūt skaidram ne tikai pret ko, bet arī par ko viņi cīnās, tāpēc ir nepieciešama Latvijas valstiskuma faktiskā atjaunošana. Jāatceras, ka J. Kurelis un K. Upelnieks bija arī Latvijas Centrālās padomes militārās komisijas locekļi, kas izstrādāja plānus par ieroču un munīcijas saņemšanu no ārzemēm un bruņotu sacelšanos un Latvijas neatkarības pasludināšanu brīdī, kad Vācijas karaspēks atstātu, bet PSRS armija vēl nebūtu ieņēmusi Latvijas teritoriju. To dienu dramatiskās izjūtas spilgti ir atklātas kapteiņa Upelnieka 1944. gada 13. oktobrī Strazdē rakstītajā vēstulē piecpadsmitgadīgajai meitai Laumai, kura tobrīd jau bija devusies bēgļu gaitās uz Vāciju: “Mēs ticam Latvijai, kaut pašlaik pārāk smagi un tumši mākoņi klāj mūsu debesis. Katru vakaru un rītu un pamostoties nakts vidū lūdzu Dievu par Tevi, manu mīļo bērniņ, lai Dievs Tevi atvestu atpakaļ Latvijā sveiku un veselu. Es ceru, ka Dievs liks man šo prieku piedzīvot. Bet ja nē, esi labs cilvēks un laba latviete. Ja mums arī būs jāmirst, – Latvija tomēr dzīvos. Mēs savu dzīvību pārdosim pēc iespējas dārgāki.”

14. novembris Puzes pagasta Stiklos

Ģenerāļa J. Kureļa grupas virsnieku nacionālā nostāja, izvairīšanās no vāciešu doto rīkojumu pildīšanas un neatļautu sakaru uzturēšana ar ārzemēm nebija pieņemama Augstākajam SS un policijas vadītājam Ostlandē un Ziemeļkrievijā SS obergrupenfīreram un policijas ģenerālim Frīdriham Jekelnam (1946. gada 3. februārī pakārts Rīgā, Uzvaras laukumā). Pēc viņa pavēles 1944. gada 14. novembra agrā rītā Puzes pagasta Stiklos ielauzās vācu SS un SD vienības, kas pārsteidza sardzes posteni un sadauzīja telefona ierīces, aplenca un arestēja kureliešu štābu ar vairāk nekā 700 karavīriem. Iebiedēšanas nolūkā vācieši uz viņiem raidīja mīnmetēju mīnas, nogalinot divas sievietes un ievainojot trīs karavīrus.

“Kā noziedzniekus stingrā bruņotā apsardzībā mūs noveda līdz tuvākai dzelzceļa stacijai un tad salādēja vagonos. Vagonā mēs bijām tik cieši saspiesti, ka nebija vietas ne tikvien, kur apsēsties, bet nebija iespējams pat apgriezties. Logi bija aiznagloti ar dēļiem, durvis bija cieši noslēgtas. Trūka gaisa. Nebija iespējams pat izdarīt dabiskās vajadzības, jo šim nolūkam nebija iebūvētas pat visvienkāršākās silītes. Karavīri savas dabiskās vajadzības izdarīja maizes kulītēs,” tā šīs dienas notikumus vēlāk atcerējās kurelietis Edgars Bērziņš. Ap 1000 kureliešu nonāca ieslodzījumā Talsos, Ventspilī un Liepājā, bet pēc tam tika nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm Štuthofā, Buhenvaldē, Neieengammē un pie Kēnigsbergas. Vēlāk daudzus no viņiem ieskaitīja leģionā vai būvbataljonos un iesaistīja cīņās frontē.

Lai neizsauktu satraukumu latviešu sabiedrībā (J. Kureļa vārds bija labi pazīstams Kurzemes iedzīvotāju vidū), ģenerāli ar ģimeni nosūtīja uz Dancigu leģiona ģenerālinspektora štāba rīcībā. Kaut arī vācu abvēra 204. frontes izlūkošanas komandas kaprālis Oļģerts Kiršentāls raksta, ka vācu virsnieki J. Kureli saukājuši par “Ziemassvētku vecīti”, tomēr kritiski ir jāraugās uz nereti izplatīto versiju par J. Kureļa senilumu un neinformētību par kureliešu patiesajiem nolūkiem. 62 gadus vecais ģenerālis bija aktīvs gan savas vienības komandēšanā, gan privātajā dzīvē (viņa sieva Elza bija 18 gadus par viņu jaunāka).

Tolaik tikai trīspadsmit gadus vecais kureliešu ziņnesis kapteiņa K. Upelnieka dēls Egils stāsta: klīdušas runas, ka apcietināšanas brīdī tēvs gribējis dot pavēli pretoties, bet ģenerālis Kurelis to nav atļāvis. Tomēr viņš noraida iespēju, ka tas noticis ģenerāļa gļēvuma vai senilitātes dēļ. Drīzāk J. Kureli būtu varējusi vadīt apziņa: ja, ciešot lielus zaudējumus, kureliešiem arī būtu izdevies izlauzties no aplenkuma, vācieši atsauktu no frontes dažas divīzijas un viņus pilnībā iznīcinātu. E. Upelnieks uzskata, ka viņa tēvs bijis praktiskais darītājs, bet galvenais kureliešu domātājs tomēr esot bijis pats ģenerālis J. Kurelis.

Pārējos kureliešu štāba virsniekus aizveda uz Talsiem, kur, ieslodzīti kāda pamesta veikala telpās, viņi klusi sagaidīja arī Latvijas valsts svētkus – 18. novembri, kam par godu, paradoksāli, bet fakts, pilsētas ielas rotāja sarkanbaltsarkanie karogi, kamēr par Latvijas brīvības centieniem apcietinātie neziņā gaidīja savu tālāko likteni. Līdz mūsdienām ir saglabājušās pulkveža-leitnanta E. Graudiņa 1944. gada 18. un 19. novembrī ieslodzījumā Talsos rakstītās vēstules. Tās adresētas viņa gandrīz par 30 gadiem jaunākai sievai Marijai un mazajiem “čabulīšiem” – septiņgadīgajam Rihardam, piecgadīgajam Imantam un trīsgadīgajai Austrai Graudiņiem: “Mīļo draudziņ! Kā jūties, vai neesi par daudzi sagrauzta ar manu likteni? Es ar visu štābu esmu Talsos. Visi esam dzīvi un arī veseli. Nebēdājies un arī mierini maziņos čabulīšus. Katrā ziņā gaidiet mani mājās. [..] Es ticu uz Dieva labo lēmumu un ticu arī, ka Tu, manu draudziņ, esi un paliksi mans uzticamākais draugs un ka Tu audzēsi manus vietniekus labākai saulītei. Lai palīdz Dievs.”

Kara tiesa Liepājā

1944. gada 19./20. novembra naktī drošības izmeklēšanas cietumā Liepājā notika t. s. izņēmuma stāvokļa kara tiesa, kas bija klaja ņirgāšanās par apcietinātajiem, pratinātājs un tulks bija piedzērušies un nekādi paskaidrojumi netika ņemti vērā. Neraugoties uz necilvēcīgo izturēšanos, sirmais pulkvedis P. Liepiņš drosmīgi paziņoja: “Tas nav tiesas spriedums, bet varmācības akts, kāds vēsturē nav sastopams. Izbeidziet šo ākstīšanos! Jums nav tiesību mūs tiesāt, un mēs negaidām jūsu žēlastību,” bet virsleitnants Jānis Gregors atklāti konstatēja: “Es redzu, šeit mēs esam bezspēcīgi sevi aizstāvēt, jo mums nav cilvēka tiesību, bet ticiet, drīzi nāks atmaksa vācu tautai, un tā būs barga. Vēsture jūs pašus tiesās un sodīs.”

Visnecilvēcīgāk vācieši izturējās pret leitnantu Filipsonu, kurš kā rubeniešu bataljona pārstāvis bija sūtīts pie SS obergrupenfīrera F. Jekelna uz sarunām, bet tūlīt tika apcietināts, smagi sists un nodots tiesai. Morāli sabruka vienīgi pulkvedis- leitnants E. Graudiņš, kurš, nometies ceļos, raudāja un lūdza apžēlošanu (pēc nepārbaudītām ziņām, to lūgusi arī viņa pirmā sieva Margrieta, pēc tautības vāciete, un viņu dēls Leo Graudiņš, vācu lidotājs, kritis 1944. gada decembrī Ardēnu kaujā). E. Graudiņam piespriesto nāves sodu aizstāja ar ieslodzījumu Štuthofas koncentrācijas nometnē, un viņš mira tās evakuācijas laikā 1945. gada 28. februārī netālu no Lauenburgas. No augstākā soda mēra izdevās izvairīties arī leitnantam A. Ankravam (apžēlots, jo, peldoties Ķīšezerā, izglābis no noslīkšanas F. Jekelna bērnus un kureliešiem pievienojies tikai dažas dienas pirms apcietināšanas, bet pirms tam atradies vācu SD dienestā), kurš pēc kara dzīvoja noslēgtu dzīvi Austrālijā, un seržantam Vilim Pāvulānam (pēc kara nonāca Zviedrijā, kur mira 1995. gadā, vēlāk pārapbedīts Latvijā).

1944. gada 20. novembra pēcpusdienā Liepājas Karostā nošāva astoņus ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsniekus un tehniskos darbiniekus – pulkvedi P. Liepiņu, kapteini K. Upelnieku, kapteini Jūliju Mucenieku, virsleitnantu J. Gregoru, virsleitnantu Teodoru Prikuli, virsleitnantu Jāni Rasu, leitnantu Filipsonu un adjutantu Kārli Valteru.

Jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1994. gadā jūras kāpās pie Liepājas tika izveidota piemiņas vieta bojā gājušajiem ģenerāļa J. Kureļa grupas virsniekiem. Pēc ieskalošanas jūrā 2012. gada janvārī to atjaunoja pagājušā gada nogalē Krasta ielas galā. Īstā kureliešu nošaušanas vieta gan, iespējams, ir meklējama laukumiņā aiz mākslīgās kāpas otrpus ielai pretim Karostas virssardzes cietumam. Mūsdienās tur slejas Baltais krusts, veltīts visiem 1944. – 1945. gadā šeit vairāk nekā 200 nošautajiem cilvēkiem. Tomēr precīza ģenerāļa J. Kureļa grupas virsnieku pēdējā atdusas vieta ir palikusi nezināma, jo apbedījumu robežas ir izzudušas (padomju laikā tur pat bija iekārtots sporta laukums matrožiem), un nav izdevies apzināt arī nevienu šo slepkavību aculiecinieku.

Leitnanta Rubeņa bataljona nepakļaušanās

SS obergrupenfīrera F. Jekelna prasībai nolikt ieročus 14. novembrī nepakļāvās Ugāles pagasta Ilziķu mājās un meža bunkuros novietotā leitnanta R. Rubeņa vienība, kas sastāvēja no četrām (divas smagās, viena ložmetējnieku, viena strēlnieku) rotām un apgādes kolonnas ar 23 pajūgiem, kopā ap 650 karavīriem. Sākotnēji pret rubeniešiem tika raidīts vācu bataljons tā komandiera Šaca vadībā, kā arī citas SS un SD vienības.

Ciešot ievērojamus zaudējumus Rendas kaujā 18. novembrī, vācu spēki tika papildināti, saformējot kapteiņa Helda bataljonu ar četrām rotām (katrā – 140 vīru), bruņotu ar mīnmetējiem un smago prettanku lielgabalu un vēl citas vienības. Kaujas ar vāciešiem atsākās 6. decembrī meža masīvā starp Zlēku –Cirkales ceļu un Abavu. Nākamās dienas rītā no rubeniešu lodēm pie Kunarāju dambja krita bijušais Salaspils nometnes komandants SS oberšturmbanfīrers Kurts Krauze, kapteinis Helds un vēl citi vācu virsnieki. Atsitot daudzus pretinieka uzbrukumus, rubenieši turpināja cīņu līdz 9. decembrim, kad bataljons sekmīgi izgāja no aplenkuma un, sekojot sava komandiera pavēlei, sadalījās mazākās grupās un izklīda. Saskaņā ar leitnanta Rubeņa bataljona muzeja Ugālē vadītāja Andreja Ķeizara aprēķiniem, Rendas un Zlēku kauju laikā krita apmēram 50 rubeniešu, bet zaudējumi vācu pusē sasniedza ap 250 vīru.

Jau kauju sākumā 18. novembrī nāvīgi ievainoja leitnantu R. Rubeni, kura mirstīgās atliekas nogādāja Grenču mājās, kur bija apmetusies arī Roberta sieva Aina un viņas māsīca Rasma Luķe. Pēdējā vēlāk atcerējās: liktenīgajā naktī Aina redzējusi savādu sapni, ka zīlīte klauvējusi pie loga rūts un viņai bijusi slikta nojauta, ka noticis kaut kas nelāgs. Nākamās dienas vidū atbraucis Pūču māju saimnieks Augusts Muciņš ar zirgu un vezumu, kur zem salmiem bijis paslēpts jau mirušais R. Rubenis. Viņas novilkušas Roberta karavīra formu un ietērpušas viņu civilās drēbēs un pa nakti slepus apglabājušas mežmalā pie Grenču mājām. Pēckara gados kādu laiku kapavietu ieskāvis neliels žodziņš un šo māju saimnieka meita Lilija Leite pat likusi ziedus uz R. Rubeņa kapa. Mēģinājumi atrast viņa kapa vietu 90. gados gan izrādījās nesekmīgi, jo pēc kara šeit ir notikuši meliorācijas darbi.

Saudzīgāks liktenis izrādījās virsnieka vietniekam Aleksandram Druviņam, kurš pārņēma bataljona vadību pēc leitnanta Rubeņa nāves. Pašu A. Druviņu ievainoja 1944. gada 7. decembrī cīņās ar vāciešiem pie Vēveru mājām. Vidēji smagi sašauts kreisajā plecā (lode bija skārusi arī krūškurvi), viņš varēja pārvietoties tikai uz nestuvēm, tomēr nezaudēja samaņu un turpināja komandēt vienību. Pēc 9. decembra kaujām Druviņš ar apmēram 100 vīru lielu rubeniešu grupu nonāca Laidarāju mājās, no kurienes viņu ar trofejās iegūtu vācu vieglo automašīnu slepus nogādāja un ar viltotiem dokumentiem uzņēma (medmāsas piesardzības nolūkos pat pielīmēja viņam ūsas, lai neviens to nepazītu) Talsu slimnīcā. Pēc kara A. Druviņš dzīvoja Suntažos un strādāja par mācību daļas vadītāju Ogres meža tehnikumā un par darbu vadītāju Ogres starpkolhozu celtniecības organizācijā. Viņš mira 1977. gadā, spējot no padomju okupācijas varas iestādēm noslēpt savas patiesās kara gaitas.

Vēstures literatūrā ir ieviesusies arī virkne neprecizitāšu, t. sk. par kureliešu sadarbību ar padomju partizānu vienību “Sarkanā bulta” un tās piedalīšanos kopīgās cīņas pret vāciešiem Zlēku soda ekspedīcijas laikā.

Teologa Haralda Biezā grāmatā “Kurelieši” publicētajā rubenieša Kārļa Vīnakmens cīņu aprakstā ir teikts, ka sarkanbultieši 1944. gada 8. decembrī pārgājuši Abavu un uzbrukuši vāciešiem no aizmugures. Turpretī Latvijas Okupācijas muzeja krājumā nonākušajās K. Vīnakmens drīz pēc kara beigām pašrocīgi rakstītajās atmiņās ir atzīts, ka kauju starplaikā 20. novembrī viņš devies pie ģimenes Valdemārpilī un atpakaļ pie savas vienības nemaz nav atgriezies. Arī “Sarkanās bultas” kaujinieki, pretēji pēckara padomju propagandas sludinātajam, bija noslēpušies Upatu mežsarga apgaitā, bet vēlāk Ozolu tīrelī Abavas upes kreisajā krastā un kaujās pret vāciešiem nemaz nepiedalījās.

Mazāk zināma ir arī kaujās pret rubeniešiem iesaistītā leitnanta Anša Poļa latviešu SD vienības veiktā 11 kureliešu nogalināšana mežā pie bijušās Rendas slimnīcas, un pēc SS obergrupenfīrera F. Jekelna pavēles notikusī latviešu būvbataljona 21 karavīra (viņi atteicās cīnīties pret rubeniešiem) nošaušana pie Lejasmeķu mājām 1944. gada 19. novembrī. Šeit nogalinātos cilvēkus sameta kaļķu bedrēs un jau vēlāk kā civilistus apbedīja 1965. gadā izveidotajā piemiņas vietā Zlēkās. Nākotnē vēl būtu jāpēta arī vairāku simtu kureliešu tālākais liktenis, no kuriem daļa vēl 1945. gada pavasarī centās sasniegt Kurzemes piekrasti un ar laivām doties uz Zviedriju, bet daudzi par Latvijas brīvību turpināja cīnīties pēckara nacionālo partizānu rindās.


Kāpēc Uldim Neiburgam bijis tik būtiski pievērsties tieši šā vēstures posma izpētei?

SAISTĪTIE RAKSTI
Attēlā Uldis Neiburgs.
Foto: Matīss Markovskis

“Latvijas valsts un tautas liktenis Otrā pasaules kara laikā bija traģisku un dramatisku pavērsienu pilns. Komunistu un nacistu okupācija, deportācijas, holokausts, karošana Vācijas un Padomju Savienības armijās, sadarbība un pretošanās svešām okupācijas varām, došanās bēgļu gaitās uz Rietumiem, lai izdzīvotu, un palikšana savā zemē, lai saglabātu to sev un nākamajām paaudzēm. Tas viss notika laikā, no kā nemanāmi pagājuši jau septiņdesmit gadi. Kara laika paaudze nenovēršami aiziet, bet paliek viņu bērni, mazbērni un mazmazbērni, kuriem vēl šodien nākas saskarties ar kara un okupācijas atstāto vēstures mantojumu. Arī mūsdienu norises starptautiskajā politikā ļauj vilkt paralēles ar Otrā pasaules kara notikumiem, un it īpaši liek apjaust katra indivīda personiskās brīvības un neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts vērtību.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
Sabiedriskā transporta atlaižu haoss mājsēdē, pat satiksmes ministrs iebilst un nesaprot 39
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 60
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 130
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 82
6 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Ļausies tam, kas šodien ar tevi notiek! Horoskopi 25.oktobrim 1
18 stundas
Lasīt citas ziņas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Vairāku pret obligātās vakcinācijas piketu rīkotājs Šlesers saslimis ar kovidu 41
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Vai pašapliecinājumu var rakstīt uz visu mēnesi? 11
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Gaidāmi siltuma rekordi! Bricis par laikapstākļiem šonedēļ 4
2 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
Sabiedriskā transporta atlaižu haoss mājsēdē, pat satiksmes ministrs iebilst un nesaprot 39
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai tiešām bija jānonāk līdz 3000 gadījumiem dienā, lai sāktu domāt?” Rajevskis komentē pašreizējo kovid situāciju Latvijā
13:28
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Katra krīze ir iespēja valstij mainīties, mācīties un kaut ko uzlabot
13:24
LE
LETA
Ziņas
Širovs: Ogres slimnīcā nav infrastruktūras un personāla, lai uzņemtu Covid-19 pacientus
13:21
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 13
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dzejniece Magone Šutoviene šķiras no vīra un nolēmusi mainīt arī uzvārdu – uz pavisam jaunu 7
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Vidzemē pa viensētām klaiņojošais lācis, iespējams, tiks likvidēts 48
4 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Baltkrievijas režīma darbību atzīst par hibrīduzbrukumu 32
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iereibis vīrietis, dusmojoties par Covid-19 ierobežojumiem, mēģina aizdedzināt Ministru kabineta durvis 1
28 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Austrumu slimnīcas darbinieku ģērbtuvē izcēlies ugunsgrēks 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 82
6 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Esam savā ziņā kļuvuši par celmlaužiem!” “Prātinieki” pārsteidz ar sensacionālu koncertfilmu, kas skatīta jau 31 valstī 3
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone
54 minūtes
LE
LETA
Ziņas
BKUS speciāliste: Dažiem bērniem veselības problēmas saglabājas arī pēc Covid-19 pārslimošanas 12
3 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Cerība, ka šī Saeima pieņems referendumu likumu, kas neizdevās pieciem iepriekšējiem sasaukumiem 15
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Esošais regulējums neļauj vilcienu grafikus pielāgot ārkārtējās situācijas ierobežojumiem, atklāj Linkaits 8
4 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Vakcīna ir vajadzīga arī tev, kas ir pilnībā pārliecināts par savu veselību un imūnsistēmu 48
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Par cik miljoniem pārdotas pasaules labākā basketbolista sporta kurpes? 1
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šī vakcīna satur augstāku antigēnu devu.” Zavadska atklāj, kurai vakcīnai ir vislielākā efektivitāte pret Covid-19 87
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Latvijā uzsnidzis pirmais sniegs 12
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Bagāti ministri nabadzīgā valstī – tas ir neētiski,” Liepnieks par algu palielināšanu valsts amatpersonām 69
21 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies 43
19 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai traģēdiju varēja novērst? Publicētas fotogrāfijas pēc nelaimes ar Boldvinu filmēšanas laukumā 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Izskan versija par valsti, kur varētu notikt Maira Brieža cīņa pret Džeiju Opetaju 1
15 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Cienīsim mūsu latviešu valodu un nebaidīsimies to nosaukt vārdā, arī darba sludinājumos! 18
22 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Todien laika apstākļi braukšanai bijuši nejauki. Vai Irēnai bija iespēja izvairīties no sadursmes? 10
23 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Bērnu svētki sākas ar šāvienu krūtīs.” Kādu sodu piespriedusi tiesa šāvējam Jurijam? 8
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kā es uzveicu slepkavu jeb mans Covid-19 pieredzes stāsts 239
1 diena