Mursi atbalstītāju un pretinieku sadursmēs Kairā pieci upuri 0
Vardarbīgajās sadursmēs starp Ēģiptes prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem un pretiniekiem naktī uz ceturtdienu Kairā nogalināti pieci cilvēki, bet vēl teju 350 ievainoti.
Sadursmes sākās trešdienas vakarā, kad pretējo pušu demonstranti sāka viens otru apmētāt ar akmeņiem un tā dēvētajiem Molotova kokteiļiem. Sadursmes sākās pēc tam, kad, atsaucoties uz Musulmaņu brālības aicinājumu, uz pili devās tūkstošiem islāmistu, skandējot “Tauta vēlas attīrīt laukumu”. Viņi sagāza pili ielenkušo sekulāri noskaņotās opozīcijas atbalstītāju uzslietās teltis un sāka sist to iemītniekus. Abu pušu demonstranti sāka viens otru apmētāt ar akmeņiem, taču drīz vien opozīcijas atbalstītāji, kuru skaits pie prezidenta pils sasniedza vairākus desmitus tūkstošus, atkāpās uz šķērsielām, kur tie pārgrupējās, lai pēc tam atgrieztos cīņas laukā. Islāmisti, kas ieradās pie prezidenta pils, uzbruka arī televīzijas operatoriem, liedzot tiem filmēt notiekošo. Lai nošķirtu naidīgās puses, uz prezidenta pili tika nosūtīti policijas papildspēki, taču sadursmes šķērsielās joprojām turpinājās.
Līdzīgas nekārtības notikušas arī citviet Ēģiptē, bet Ismaīlījā un Suecā demonstranti uzbrukuši Musulmaņu brālības birojiem. Kamēr ārpusē pie pils notika sadursmes, viceprezidents Mahmuds Meki sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka neskatoties uz protestiem, 15. decembrī izsludinātais referendums par islāmistu kontrolētās Pārstāvju sapulces izstrādāto jauno konstitūciju notiks. Tajā pašā laikā par atkāpšanos no amata krīzes dēļ paziņojuši divi Mursi padomnieki.
Tikmēr opozīcijas līderis – bijušais Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Mohameds el Baradejs – paziņojis, ka par vardarbību “pilnu atbildību” jāuzņemas Mursi, piebilstot, ka viņa režīms arvien straujāk zaudējot leģitimitāti. Protesta demonstrācijas Ēģiptē atsākušās ar jaunu sparu pēc tam, kad Mursi 22. novembrī izsludināja konstitucionālu dekrētu, paplašinot savas pilnvaras, “lai aizsargātu revolūciju”. Mursi noteicis, ka tiesas nevar lemt par konstitūcijas projekta izstrādāšanas struktūras – Pārstāvju sapulces – leģitimitāti. Mursi oponenti ir neapmierināti kā ar konstitūcijas projektu, tā arī to, ka prezidents 15. decembrī izsludinājis referendumu par jauno pamatlikumu.
Nacionālā glābšanas komiteja, kuru izveidojuši ietekmīgākie opozīcijas līderi, tostarp el Baradejs, bijušais Arābu līgas vadītājs Amrs Musa un kādreizējais kandidāts uz prezidenta amatu Hamdīns Sabahi, aicinājusi Mursi atcelt savu dekrētu, atteikties no referenduma rīkošanas un izveidot jaunu konstitucionālo sapulci, kuras sastāvs labāk atspoguļotu visu sabiedrības slāņu spektru. El Baradejs brīdinājis, ka opozīcija nesēdīsies pie sarunu galda, kamēr Mursi neatsauks savu 22. novembra dekrētu.
